Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Anniņmuiža, Šampēteris, Code, Dēles, Dekabristu sacelšanās, Dikļu pagasts, Druja, Dzelzavas muiža, Igaunijas bruņniecība, Juhans Šite, Kleistu muiža, Krievija, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bruņniecība, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Vācbaltieši, Vidzemes landmaršali, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zolitūde, Zviedri, Zviedru Vidzeme.
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Anniņmuiža · Redzēt vairāk »
Šampēteris
Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Šampēteris · Redzēt vairāk »
Code
Code ir ciems Bauskas novada Codes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Code · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Dēles · Redzēt vairāk »
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Dikļu pagasts
Dikļu pils Dikļu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Dikļu pagasts · Redzēt vairāk »
Druja
Druja ir Latvijas-Baltkrievijas pierobežas agropilsētiņa Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabala Braslavas rajonā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Druja · Redzēt vairāk »
Dzelzavas muiža
Agrākā Dzelzavas muižas kungu māja ar aptieku (1920-1925). Dzelzavas muižas pagasta karte ar māju krieviskajiem nosaukumiem (no 1866. gada Šuberta kartes, papildināta ar dzelzceļu, iespiesta 1917. gada oktobrī). Cesvaines draudzes novadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzelzavas muižas kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Dzelzavas muiža · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Juhans Šite
Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Juhans Šite · Redzēt vairāk »
Kleistu muiža
Skats uz Kleistu muiža 1793. gadā (Broce). Kleistu muiža mūsdienās. Kleistu muiža (sānskats). Kleistu muižiņa, agrāk Kleistes muiža ir 18.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Kleistu muiža · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Krievija · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Zolitūde · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Īgelštrēmi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
