Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Acetons, Agregātstāvoklis, Arhimēda spēks, Benzīns, Bitumens, Blīvums, Caurule, Cietviela, Destilācija, Dzīvsudrabs, Eļļa, Gāze, Glicerīns, Gravitācijas lauks, Hidrostatiskais spiediens, Kohēzija, Kušana, Medus, Parafīns, Piens, Slapināšana, Spiediens, Spirti, Stikls, Tērauds, Temperatūra, Tilpums, Viela, Viršana, Viršanas temperatūra, Virsmas spraigums, Viskozitāte.
Acetons
Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons.
Jaunums!!: Šķidrums un Acetons · Redzēt vairāk »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Šķidrums un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Arhimēda spēks
spēki atrodas līdzsvarā. Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē.
Jaunums!!: Šķidrums un Arhimēda spēks · Redzēt vairāk »
Benzīns
Stikla burka ar benzīnu. Benzīns normālos apstākļos ir gaistošs un viegli uzliesmojošs šķidrums, kas destilācijas rezultātā ir iegūts no jēlnaftas.
Jaunums!!: Šķidrums un Benzīns · Redzēt vairāk »
Bitumens
Šķidrais bitumens Bitumens ( — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā.
Jaunums!!: Šķidrums un Bitumens · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Šķidrums un Blīvums · Redzēt vairāk »
Caurule
Metāla caurules Cauruļvada būvniecība Caurule ir cilindrisks materiāls ar cauru vidu, kura garums ir lielāks par diametru.
Jaunums!!: Šķidrums un Caurule · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Šķidrums un Cietviela · Redzēt vairāk »
Destilācija
vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 — dzesēšanas vanna. Destilācija (no — 'pilēšana') jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Šķidrums un Destilācija · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Šķidrums un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Šķidrums un Eļļa · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Šķidrums un Gāze · Redzēt vairāk »
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Jaunums!!: Šķidrums un Glicerīns · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Jaunums!!: Šķidrums un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »
Hidrostatiskais spiediens
Hidrostatiskais spiediens ir spēks, kas darbojas uz šķidruma ārējo virsmu vai iekšējā šķēluma laukuma vienību norādītajā punktā.
Jaunums!!: Šķidrums un Hidrostatiskais spiediens · Redzēt vairāk »
Kohēzija
Dzīvsudraba piliens turas kopā kohēzijas dēļ Kohēzija (— 'saistīts') ir divu kontaktā esošu ķīmiski vienādu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmu saistīšanās, ko rada molekulārie spēki.
Jaunums!!: Šķidrums un Kohēzija · Redzēt vairāk »
Kušana
Ledus kušana glāzē Kušana ir process, kurā cietviela pāriet šķidrajā fāzē.
Jaunums!!: Šķidrums un Kušana · Redzēt vairāk »
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Jaunums!!: Šķidrums un Medus · Redzēt vairāk »
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Jaunums!!: Šķidrums un Parafīns · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Šķidrums un Piens · Redzēt vairāk »
Slapināšana
Ūdens piliens uz auduma, kas ir ķīmiski apstrādāts, lai netiktu slapināts. Slapināšana ir šķidruma spēja saglabāt kontaktu ar cietu virsmu, kā rezultātā rodas bezgalīga mijiedarbība, kad abas virsmas saskaras.
Jaunums!!: Šķidrums un Slapināšana · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Šķidrums un Spiediens · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Šķidrums un Spirti · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Šķidrums un Stikls · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Šķidrums un Tērauds · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Šķidrums un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Šķidrums un Tilpums · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Šķidrums un Viela · Redzēt vairāk »
Viršana
Ūdens vārīšanās Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē.
Jaunums!!: Šķidrums un Viršana · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Šķidrums un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Jaunums!!: Šķidrums un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Šķidrums un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
