Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Acs, Auss, Āfrika, C vitamīns, Deguns, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidaustrumāzija, Dzemde, Dzimta (bioloģija), Dzirde, Gaisma, Kaķu lemurs, Lūpas, Lemuri, Lemurveidīgie, Madagaskara, Mērkaķu dzimta, Nags, Oža, Pēda, Pērtiķi, Piens, Plauksta, Primāti, Puspērtiķi, Redze, Sausdeguna pērtiķi, Skaņa, Smadzenes, Suga, Suns, Tarsiji, Zinātnieks, Zobi.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Acs · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Auss · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Āfrika · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Deguns · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dzemde
Viljama Hantera zīmējums, kurā detalizēti attēlots embrijs sievietes dzemdē. Dzemde ir sievietes reproduktīvās sistēmas orgāns, kurā tiek uzņemta apaugļota olšūna, kas vēlāk attīstās par embriju.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Dzemde · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Dzirde · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Gaisma · Redzēt vairāk »
Kaķu lemurs
Kaķu lemurs jeb vienkārši lemurs (Lemur catta), ir slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtas puspērtiķis, kas pieder primātu kārtai (Primates).
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Kaķu lemurs · Redzēt vairāk »
Lūpas
Lūpas Lūpas ir cilvēka un daudzu citu dzīvnieku mutes ārējais orgāns.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Lūpas · Redzēt vairāk »
Lemuri
Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Lemuri · Redzēt vairāk »
Lemurveidīgie
Lemurveidīgie (Lemuriformes) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošo slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) infrakārta, kurā ir 2 virsdzimtas: Madagaskarā dzīvojošie lemuri un lori no Āfrikas un Āzijas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Lemurveidīgie · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Mērkaķu dzimta
Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Nags · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Oža · Redzēt vairāk »
Pēda
Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Pēda · Redzēt vairāk »
Pērtiķi
Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Pērtiķi · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Piens · Redzēt vairāk »
Plauksta
Cilvēka plaukstas abas puses Plauksta ir daļa no augšējās brīvās ekstremitātes.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Plauksta · Redzēt vairāk »
Primāti
Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Primāti · Redzēt vairāk »
Puspērtiķi
Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Puspērtiķi · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Redze · Redzēt vairāk »
Sausdeguna pērtiķi
Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Sausdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Skaņa · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Suga · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Suns · Redzēt vairāk »
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Tarsiji · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Slapjdeguna pērtiķi un Zobi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Slapjdeguna pērtiķis, Strepsirrhini.
