Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

31. marts

Indekss 31. marts

31.

135 attiecības: Ahmeds Urābi, Aleksandra Kollontaja, Amerikas Savienotās Valstis, Anguss Jangs, Anna Franka, Anna Haida, Apvienotā Karaliste, Austrija, Šarlote Brontē, Īzaks Ņūtons, Benedikts XIV, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Dalailama, Dž. P. Morgans, Džeimss II Stjuarts, Džeimss Reinvoters, Džons Donns, Džons Faulzs, Džons Kelhūns, Edgars Masaļskis, Eifeļa tornis, Els Gors, Felipe III, Francija, Fransuā I, Garais gads, Gordijs Hovs, Gregora kalendārs, Hanss Dītrihs Genšers, Henriks Veņavskis, Indija, Ivans I Kaļita, Jūens Makgregors, Johans Sebastians Bahs, Jozefs Haidns, Kornejs Čukovskis, Laima Vaikule, Lērincs Sabo, Malta, Managva, Martins Dukurs, Mēness, Nikaragva, Oktavio Pass, Oleksandrs Turčinovs, Padomju Savienība, Parīze, Pāvels Burē, Petriks Foresters, ..., Pijs IV, Pijs VIII, Renē Dekarts, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Serbija, Starpplanētu zonde, Stēfans Olsdāls, Tenzins Gjaco, Vasaras laiks, Vilhelms no Modenas, Viljams Lorenss Bregs, Vitālijs Kovaļs, 1251. gads, 1288. gads, 1340. gads, 1494. gads, 1499. gads, 1519. gads, 1547. gads, 1559. gads, 1565. gads, 1573. gads, 1578. gads, 1596. gads, 1621. gads, 1631. gads, 1637. gads, 1643. gads, 1650. gads, 1671. gads, 1675. gads, 1685. gads, 1723. gads, 1727. gads, 1732. gads, 1750. gads, 1758. gads, 1766. gads, 1782. gads, 1809. gads, 1816. gads, 1829. gads, 1835. gads, 1837. gads, 1841. gads, 1850. gads, 1855. gads, 1872. gads, 1880. gads, 1881. gads, 1889. gads, 1890. gads, 1900. gads, 1909. gads, 1911. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1931. gads, 1939. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1952. gads, 1954. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1959. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1974. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1998. gads, 2005. gads, 2016. gads. Izvērst indekss (85 vairāk) »

Ahmeds Urābi

Ahmeds Urābi; dzimis, miris) bija ēģiptiešu politiķis un militārais līderis. Viens no pirmajiem ēģiptiešu politiķiem, kas izvirzījās no parastiem fellāhiem. 1879. gadā izvirzījās ēģiptiešu sacelšanās vadībā. Hedīvs Taufīks pašā faktiski zaudēja varu. Tomēr 1882. gada vasarā angļi iebruka Ēģiptē un īsā karā to okupēja. Angļu armija palika Ēģiptes teritorijā līdz pat Suecas krīzei. Ahmeds Urābi tika sagūstīts un notiesāts uz nāvi, bet sods tika nomainīts pret izsūtījumu uz Ceilonu. 1901. gadā tika apžēlots un atgriezās Ēģiptē.

Jaunums!!: 31. marts un Ahmeds Urābi · Redzēt vairāk »

Aleksandra Kollontaja

Aleksandra Kollontaja (dzimusi Domontoviča, mirusi) bija padomju revolucionāre, diplomāte un feministe.

Jaunums!!: 31. marts un Aleksandra Kollontaja · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 31. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anguss Jangs

Anguss Jangs 2001. gadā Ķelnē Anguss Jangs (Angus Young, dzimis 1955. gada 31. martā Glāzgovā) ir skotu izcelsmes Austrālijas mūziķis.

Jaunums!!: 31. marts un Anguss Jangs · Redzēt vairāk »

Anna Franka

Anna Franka 1940. gadā Annelīza Marī Franka, plašāk zināma kā Anna Franka (Anne Frank, dzimusi, mirusi 1945. gada marta sākumā), bija ebreju meitene, kura piedzima Frankfurtē pie Mainas, Veimāras republikā.

Jaunums!!: 31. marts un Anna Franka · Redzēt vairāk »

Anna Haida

Anna Haida (dzimusi, mirusi) bija Jorkas hercoga Džeimsa, vēlākā Anglijas karaļa Džeimsa II sieva, Anglijas karalieņu Marijas II un Annas māte.

Jaunums!!: 31. marts un Anna Haida · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 31. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: 31. marts un Austrija · Redzēt vairāk »

Šarlote Brontē

Šarlote Brontē (Charlotte Brontë; dzimusi, mirusi) bija angļu romānu autore un dzejniece, vecākā no māsām Brontē, kas sasniedza pilngadību.

Jaunums!!: 31. marts un Šarlote Brontē · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: 31. marts un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Benedikts XIV

Pāvests Benedikts XIV (dzimis, miris), īstajā vārdā Prospēro Lorenco Lambertīni, bija Romas pāvests no 1740.

Jaunums!!: 31. marts un Benedikts XIV · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis. Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 31. marts un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: 31. marts un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Dalailama

Pirmais Dalailama - Genduns Drups Dalailama ir reliģiska persona Tibetas budismā.

Jaunums!!: 31. marts un Dalailama · Redzēt vairāk »

Dž. P. Morgans

Džons Pīrponts "Dž P." Morgans (dzimis, miris) bija amerikāņu finansists, baņķieris, filantrops un mākslas kolekcionārs.

Jaunums!!: 31. marts un Dž. P. Morgans · Redzēt vairāk »

Džeimss II Stjuarts

Džeimss II Stjuarts (dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis no.

Jaunums!!: 31. marts un Džeimss II Stjuarts · Redzēt vairāk »

Džeimss Reinvoters

Leo Džeimss Reinvoters (dzimis, miris) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: 31. marts un Džeimss Reinvoters · Redzēt vairāk »

Džons Donns

Džons Donns (dzimis, miris) bija angļu 17.

Jaunums!!: 31. marts un Džons Donns · Redzēt vairāk »

Džons Faulzs

Džons Roberts Faulzs (dzimis, miris) bija britu rakstnieks un esejists.

Jaunums!!: 31. marts un Džons Faulzs · Redzēt vairāk »

Džons Kelhūns

Džons Koldvels Kelhūns (dzimis, miris) bija ASV senators no Ziemeļkarolīnas, ASV viceprezidents no 1825.

Jaunums!!: 31. marts un Džons Kelhūns · Redzēt vairāk »

Edgars Masaļskis

Edgars Masaļskis (dzimis Rīgā) ir latviešu hokejists, vārtsargs, bijušais Latvijas hokeja izlases spēlētājs, izlases visu laiku visvairāk spēļu aizvadījušais vārtsargs.

Jaunums!!: 31. marts un Edgars Masaļskis · Redzēt vairāk »

Eifeļa tornis

thumbnail Eifeļa tornis ir tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu.

Jaunums!!: 31. marts un Eifeļa tornis · Redzēt vairāk »

Els Gors

Elbērts Arnolds "Els" Gors, jaunākais (Albert Arnold "Al" Gore, Jr., dzimis) ir amerikāņu politiķis, advokāts un filantrops.

Jaunums!!: 31. marts un Els Gors · Redzēt vairāk »

Felipe III

Felipe III (dzimis, miris) bija Spānijas, Portugāles, Neapoles, Sardīnijas un Sicīlijas karalis no 1598.

Jaunums!!: 31. marts un Felipe III · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 31. marts un Francija · Redzēt vairāk »

Fransuā I

Fransuā I (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1515.

Jaunums!!: 31. marts un Fransuā I · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 31. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gordijs Hovs

Gordons "Gordijs" Hovs (dzimis Floralā, Kanādā, miris) bija kanādiešu hokejists, spēlējis labās malas uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: 31. marts un Gordijs Hovs · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 31. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hanss Dītrihs Genšers

Hanss Dītrihs Genšers (dzimis Reideburgā, miris) bija vācu politiķis un valsts darbinieks, ilggadīgs VFR ārlietu ministrs (1974—1992).

Jaunums!!: 31. marts un Hanss Dītrihs Genšers · Redzēt vairāk »

Henriks Veņavskis

Henriks Veņavskis (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes poļu vijolnieks un komponists.

Jaunums!!: 31. marts un Henriks Veņavskis · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 31. marts un Indija · Redzēt vairāk »

Ivans I Kaļita

Ivans I Kaļita (dzimis ap 1288. gadu, miris vai) bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.

Jaunums!!: 31. marts un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »

Jūens Makgregors

Jūens Makgregors (dzimis) ir skotu aktieris.

Jaunums!!: 31. marts un Jūens Makgregors · Redzēt vairāk »

Johans Sebastians Bahs

Johans Sebastians Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.

Jaunums!!: 31. marts un Johans Sebastians Bahs · Redzēt vairāk »

Jozefs Haidns

(Francis) Jozefs Haidns (viņu biežāk sauca par Franci nekā par Jozefu), dzimis, miris, bija austriešu komponists.

Jaunums!!: 31. marts un Jozefs Haidns · Redzēt vairāk »

Kornejs Čukovskis

Kornejs Čukovskis (dzimis, miris), īstajā vārdā Nikolajs Kornejčukovs (bija PSRS laika ebreju/ukraiņu izcelsmes krievu dzejnieks, kritiķis, žurnālists un tulkotājs. Visplašāk pazīstams Čukovska devums bērnu literatūrā. Dzimis ārlaulībā Sanktpēterburgā, bērnību un jaunību pavadījis Odesā un Nikolajevā. Bērnudārzā un skolā pazinis nākamo cionisma līderi Vladimiru Žabotinski. 1901. gadā sāka rakstīt avīzei "Odesas ziņas". 1903./04. gadā kā avīzes korespondents darbojās Londonā. Atgriezies Krievijā, 1905. gadā Sanktpēterburgā nodibināja satīrisko žurnālu "Signāls", kuru autoru vidū bija Aleksandrs Kuprins, Fjodors Sologubs un Tefija. 1906. gadā sāka dzīvot Sanktpēterburgas piepilsētā Kuokalā, kur iepazinās ar Iļju Repinu un Vladimiru Koroļenko. 1907. gadā publicēja Volta Vitmena tulkoto dzejoļu krājumu, un Čukovskis kļuva par pazīstamu literatūras kritiķi. Publicēja apcerējumus par Aleksandru Bloku, Annu Ahmatovu, Vladimiru Majakovski, Nikolaju Ņekrasovu. Nodarbojās ar literatūras kritiku arī pēc Krievijas revolūcijas. 1919. gadā publicēja pirmo pazīstamo bērnu pasaku dzejā "Krokodils" (Крокодил). 1923. gadā tika izdotas "Briesmīgais prusaks" (Тараканище) un "Mazgāmutis" (Мойдодыр), un Čukovskis kļuva par bērnu literatūras slavenību. Čukovska daiļradi 1928. gadā avīzē "Pravda" nokritizēja Nadežda Krupska, un tas nelabvēlīgi ietekmēja Čukovska iespējas publicēt darbus. No 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem līdz nāvei dzīvoja Maskavas piepilsētā Peredelkinā.

Jaunums!!: 31. marts un Kornejs Čukovskis · Redzēt vairāk »

Laima Vaikule

Laima Vaikule (dzimusi Cēsīs) ir latviešu dziedātāja, filmējusies arī vairākās kinofilmās.

Jaunums!!: 31. marts un Laima Vaikule · Redzēt vairāk »

Lērincs Sabo

Lērincs Sabo Lērincs Sabo (dzimis 1900. gada 31. martā Miškolcā, miris 1957. gada 3. oktobrī Budapeštā) - ungāru dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: 31. marts un Lērincs Sabo · Redzēt vairāk »

Malta

Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.

Jaunums!!: 31. marts un Malta · Redzēt vairāk »

Managva

Managva ir Nikaragvas galvaspilsēta.

Jaunums!!: 31. marts un Managva · Redzēt vairāk »

Martins Dukurs

Martins Dukurs (dzimis Rīgā) ir latviešu skeletonists.

Jaunums!!: 31. marts un Martins Dukurs · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: 31. marts un Mēness · Redzēt vairāk »

Nikaragva

Nikaragva (izrunā), oficiāli Nikaragvas Republika (República de Nicaragua), ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: 31. marts un Nikaragva · Redzēt vairāk »

Oktavio Pass

Oktavio Pass (dzimis, miris) bija meksikāņu rakstnieks, dzejnieks un diplomāts.

Jaunums!!: 31. marts un Oktavio Pass · Redzēt vairāk »

Oleksandrs Turčinovs

Oleksandrs Turčinovs (dzimis) ir Ukrainas politiķis, scenārists, ekonomikas zinātņu doktors.

Jaunums!!: 31. marts un Oleksandrs Turčinovs · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 31. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 31. marts un Parīze · Redzēt vairāk »

Pāvels Burē

Pāvels Burē Vankūveras "Canucks" rindās Pāvels Vladimirovičs Burē (krievu: Павел Владимирович Буре, dzimis 1971. gada 31. martā, Maskavā, Krievijā) ir bijušais krievu hokejists - uzbrucējs, viņš 13 sezonas aizvadījis pasaules spēcīgākajā hokeja līgā NHL, kur spēlēja 3 klubos - Vankūveras "Canucks", Floridas "Panthers" un Ņujorkas "Rangers", kopā aizvadot 702 spēles, gūstot 437 vārtus.

Jaunums!!: 31. marts un Pāvels Burē · Redzēt vairāk »

Petriks Foresters

Petriks Greiems Foresters (Patrick Graham Forrester, dzimis) ir NASA kosmonauts, atvaļināts ASV Armijas virsnieks.

Jaunums!!: 31. marts un Petriks Foresters · Redzēt vairāk »

Pijs IV

Pijs IV (dzimis; pilsoniskais vārds — Džovanni Andželo Mediči (Giovanni Angelo Medici), miris) bija Romas pāvests no 1559.

Jaunums!!: 31. marts un Pijs IV · Redzēt vairāk »

Pijs VIII

Pāvests Pijs VIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Frančesko Savērio Kastiljoni (Francesco Saverio Castiglioni), bija Romas pāvests no līdz.

Jaunums!!: 31. marts un Pijs VIII · Redzēt vairāk »

Renē Dekarts

Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Jaunums!!: 31. marts un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: 31. marts un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 31. marts un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: 31. marts un Serbija · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: 31. marts un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Stēfans Olsdāls

Stefans Olsdāls 2006. gadā Stēfans Aleksanders Bū Olsdāls (dzimis, Gēteborgā, Zviedrijā) ir grupas Placebo basģitārists.

Jaunums!!: 31. marts un Stēfans Olsdāls · Redzēt vairāk »

Tenzins Gjaco

Tenzins Gjaco (dzimis) ir 14.

Jaunums!!: 31. marts un Tenzins Gjaco · Redzēt vairāk »

Vasaras laiks

Zilā krāsā — valstis, kas pāriet uz vasaras laiku; Oranžā krāsā — valstis, kas kādreiz pārgāja uz vasaras laiku; Sarkanā krāsā — valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku. Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST, ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju.

Jaunums!!: 31. marts un Vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: 31. marts un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Viljams Lorenss Bregs

Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.

Jaunums!!: 31. marts un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »

Vitālijs Kovaļs

Vitālijs Kovaļs (dzimis 1980. gada 31. martā Permā) ir Baltkrievijas hokejists, vārtsargs, Baltkrievijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 31. marts un Vitālijs Kovaļs · Redzēt vairāk »

1251. gads

1251.

Jaunums!!: 31. marts un 1251. gads · Redzēt vairāk »

1288. gads

1288.

Jaunums!!: 31. marts un 1288. gads · Redzēt vairāk »

1340. gads

1340.

Jaunums!!: 31. marts un 1340. gads · Redzēt vairāk »

1494. gads

1494.

Jaunums!!: 31. marts un 1494. gads · Redzēt vairāk »

1499. gads

1499.

Jaunums!!: 31. marts un 1499. gads · Redzēt vairāk »

1519. gads

1519.

Jaunums!!: 31. marts un 1519. gads · Redzēt vairāk »

1547. gads

1547.

Jaunums!!: 31. marts un 1547. gads · Redzēt vairāk »

1559. gads

1559.

Jaunums!!: 31. marts un 1559. gads · Redzēt vairāk »

1565. gads

1565.

Jaunums!!: 31. marts un 1565. gads · Redzēt vairāk »

1573. gads

1573.

Jaunums!!: 31. marts un 1573. gads · Redzēt vairāk »

1578. gads

1578.

Jaunums!!: 31. marts un 1578. gads · Redzēt vairāk »

1596. gads

1596.

Jaunums!!: 31. marts un 1596. gads · Redzēt vairāk »

1621. gads

1621.

Jaunums!!: 31. marts un 1621. gads · Redzēt vairāk »

1631. gads

1631.

Jaunums!!: 31. marts un 1631. gads · Redzēt vairāk »

1637. gads

1637.

Jaunums!!: 31. marts un 1637. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: 31. marts un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1650. gads

1650.

Jaunums!!: 31. marts un 1650. gads · Redzēt vairāk »

1671. gads

1671.

Jaunums!!: 31. marts un 1671. gads · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: 31. marts un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1685. gads

1685.

Jaunums!!: 31. marts un 1685. gads · Redzēt vairāk »

1723. gads

1723.

Jaunums!!: 31. marts un 1723. gads · Redzēt vairāk »

1727. gads

1727.

Jaunums!!: 31. marts un 1727. gads · Redzēt vairāk »

1732. gads

1732.

Jaunums!!: 31. marts un 1732. gads · Redzēt vairāk »

1750. gads

1750.

Jaunums!!: 31. marts un 1750. gads · Redzēt vairāk »

1758. gads

1758.

Jaunums!!: 31. marts un 1758. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: 31. marts un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1782. gads

1782.

Jaunums!!: 31. marts un 1782. gads · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: 31. marts un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1816. gads

1816.

Jaunums!!: 31. marts un 1816. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: 31. marts un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

Jaunums!!: 31. marts un 1835. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: 31. marts un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: 31. marts un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 31. marts un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: 31. marts un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 31. marts un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 31. marts un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 31. marts un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 31. marts un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 31. marts un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 31. marts un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 31. marts un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 31. marts un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 31. marts un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 31. marts un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 31. marts un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 31. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 31. marts un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 31. marts un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 31. marts un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 31. marts un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 31. marts un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 31. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 31. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 31. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 31. marts un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 31. marts un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 31. marts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 31. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 31. marts un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 31. marts un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 31. marts un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 31. marts un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 31. marts un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 31. marts un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 31. marts un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 31. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 31. marts un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 31. marts un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 31. marts un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 31. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: 31. marts un 2016. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

31.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »