Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Agripa (krāteris), Anno Domini, Astronomija, Astronoms, Domiciāns, Ekvinokcija, Hiparhs, Mēness, Plejādes, Ptolemajs.
Agripa (krāteris)
Agripa ir triecienkrāteris Mēness redzamajā pusē.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Agripa (krāteris) · Redzēt vairāk »
Anno Domini
Anno Domini (no ‘Kunga gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Anno Domini · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Astronoms · Redzēt vairāk »
Domiciāns
Tits Flāvijs Domiciāns (dzimis, miris), labāk pazīstams kā Domiciāns, bija Senās Romas imperators un pēdējais Flāviju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 81.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Domiciāns · Redzēt vairāk »
Ekvinokcija
Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »
Hiparhs
Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Hiparhs · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Mēness · Redzēt vairāk »
Plejādes
Plejādes jeb Sietiņš Plejādes jeb Sietiņš ir spoža vaļēja zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Plejādes · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Agripa (astronoms) un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
