Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astronomija

Indekss Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

124 attiecības: Aizvēsture, Amerika, Anglija, Apvienoto Nāciju Organizācija, Asteroīds, Astrobioloģija, Astrofizika, Astroloģija, Astronomisks objekts, Augsne, Īzaks Ņūtons, Ēģipte, Babilonija, Bioloģija, Cefeīda, Centaurs (zvaigznājs), Dabaszinātnes, Dabiskais pavadonis, Debesis, Diametrs, Doplera efekts, Drupas, Dzīvība, Dzemdības, Eiropa, Fizika, Gaismas gads, Galaktika, Galileo Galilejs, Gāze, Gravitācija, Grieķu valoda, Habla likums, Hēlijs, Heliocentrisms, Hinduisms, Ieži, Infrasarkanais starojums, Johanness Keplers, Jupiters (planēta), Kalendārs, Karš, Keplera likumi, Kodolreakcija, Komēta, Kosmoloģija, Kosmosa kuģis, Krabja miglājs, Laboratorija, Laiks, ..., Laime, Lēca, Lēkts, Lielais sprādziens, Litijs, Maiju civilizācija, Matērija, Matemātika, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Mērīšana, Meksika, Meteorīts, Meteoroloģija, Nakts, Navigācija, Nāve, Nīla, Nikolajs Koperniks, Novērošana, Observatorija, Omars Haijāms, Paralakse, Parseks, Pārnova, Pētniecība, Piena Ceļš, Planēta, Plūdmaiņas, Plutons (pundurplanēta), Priesteris, Pseidozinātne, Pundurplanēta, Putekļi, Radioteleskops, Redzamā gaisma, Renesanse, Riets, Rigvēda, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Saulgrieži, Senā Ķīna, Senā Ēģipte, Senā Persija, Senie laiki, Slimība, Spektrs, Spiediens, Spogulis, Starjauda, Starpplanētu zonde, Starptautiskais astronomijas gads, Stonhendža, Stratosfēra, Teleskops, Temperatūra, Trajektorija, Ultravioletais starojums, Venera (planēta), Visums, Zeme, Zemes atmosfēra, Zināšanas, Zinātne, Zvaigznājs, Zvaigzne, 10. gadsimts, 1609. gads, 19. gadsimts, 20. gadsimts, 2006. gads, 2009. gads. Izvērst indekss (74 vairāk) »

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Astronomija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Amerika

Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — trampu un mediņu — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Jaunums!!: Astronomija un Amerika · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Astronomija un Anglija · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: Astronomija un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Astronomija un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Astrobioloģija

meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.

Jaunums!!: Astronomija un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Astronomija un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Astronomija un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Astronomija un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Astronomija un Augsne · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Astronomija un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: Astronomija un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Babilonija

Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).

Jaunums!!: Astronomija un Babilonija · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Astronomija un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Cefeīda

Cefeīdas pulsācijas Cefeīda — pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.

Jaunums!!: Astronomija un Cefeīda · Redzēt vairāk »

Centaurs (zvaigznājs)

Centaura zvaigznājs ir spožs dienvidpuslodes zvaigznājs, tas ir arī viens no lielākajiem zvaigznājiem vispār.

Jaunums!!: Astronomija un Centaurs (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Astronomija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Astronomija un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Debesis

Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem. Debess ir telpa virs Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Jaunums!!: Astronomija un Debesis · Redzēt vairāk »

Diametrs

200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Astronomija un Diametrs · Redzēt vairāk »

Doplera efekts

Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.

Jaunums!!: Astronomija un Doplera efekts · Redzēt vairāk »

Drupas

Atēnās Drupas ir termins, kurš tiek lietots, lai apzīmētu kādas celtnes pārpalikumu pēc kariem, dabas katastrofām vai arī tās tiek vienkārši "laika zoba" sagrauztas.

Jaunums!!: Astronomija un Drupas · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Astronomija un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzemdības

Jaundzimušais ar vēl nenogrieztu nabassaiti. Dzemdības, sauc arī par dzimšanu, ir sarežģīts fizioloģisks process grūtniecības beigās, kura laikā no dzemdes tiek izvadīts jaundzimušais, placenta ar apvalkiem un augļa ūdens.

Jaunums!!: Astronomija un Dzemdības · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Astronomija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Astronomija un Fizika · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Astronomija un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

Jaunums!!: Astronomija un Galaktika · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Astronomija un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Astronomija un Gāze · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Astronomija un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Astronomija un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Habla likums

Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.

Jaunums!!: Astronomija un Habla likums · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Astronomija un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Heliocentrisms

17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Jaunums!!: Astronomija un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »

Hinduisms

Brahmana izpausmi. Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.

Jaunums!!: Astronomija un Hinduisms · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Astronomija un Ieži · Redzēt vairāk »

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (termālajā) starojumā Infrasarkanais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 700 nm līdz 1 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Jaunums!!: Astronomija un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Jaunums!!: Astronomija un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Astronomija un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Astronomija un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.

Jaunums!!: Astronomija un Karš · Redzēt vairāk »

Keplera likumi

Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.

Jaunums!!: Astronomija un Keplera likumi · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Astronomija un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Astronomija un Komēta · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Astronomija un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: Astronomija un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »

Krabja miglājs

Krabja miglājs. Krabja miglājs (M1, NGC 1952) ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā.

Jaunums!!: Astronomija un Krabja miglājs · Redzēt vairāk »

Laboratorija

Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.

Jaunums!!: Astronomija un Laboratorija · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Jaunums!!: Astronomija un Laiks · Redzēt vairāk »

Laime

simboliem Laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta.

Jaunums!!: Astronomija un Laime · Redzēt vairāk »

Lēca

Lēca. Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas utt.) lauzējvirsmas.

Jaunums!!: Astronomija un Lēca · Redzēt vairāk »

Lēkts

Ņujorkā. Lēkts astronomijā ir brīdis, kad debess spīdeklis parādās uz matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Astronomija un Lēkts · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Astronomija un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Litijs

Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.

Jaunums!!: Astronomija un Litijs · Redzēt vairāk »

Maiju civilizācija

Maiju civilizācijas izplatība apzīmēta ar sarkano līniju. Maiju kultūras ietekmes zona apzīmēta ar melno līniju Ušmalas drupas Jukatanas štatā Maiju civilizācija ir vēsturiska Mezoamerikas civilizācija, kas bija izplatīta mūsdienu Centrālamerikas valstīs (Gvatemala, Beliza, rietumu Hondurasa un Salvadora), kā arī Meksikas Čjapasas, Tabasko, Kintanas Roo, Kampečes un Jukatanas štatos.

Jaunums!!: Astronomija un Maiju civilizācija · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Astronomija un Matērija · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna). Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Astronomija un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mākslīgais pavadonis

Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.

Jaunums!!: Astronomija un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Astronomija un Mēness · Redzēt vairāk »

Mērīšana

Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība (mērvienība).

Jaunums!!: Astronomija un Mērīšana · Redzēt vairāk »

Meksika

Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos), ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Astronomija un Meksika · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši šāds asteroīds (mākslinieka zīmējums) pirms 65 miljoniem gadu ir bijis par iemeslu dinozauru izmiršanai. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Astronomija un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Meteoroloģija

Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.

Jaunums!!: Astronomija un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Astronomija un Nakts · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Astronomija un Navigācija · Redzēt vairāk »

Nāve

Amerikas pilsoņu kara laikā Pētersburgā, Virdžīnijā. Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.

Jaunums!!: Astronomija un Nāve · Redzēt vairāk »

Nīla

Nīla (An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī, koptu: P(h)iaro) ir upe Āfrikas ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.

Jaunums!!: Astronomija un Nīla · Redzēt vairāk »

Nikolajs Koperniks

Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.

Jaunums!!: Astronomija un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »

Novērošana

Novērošana ir konkrētas personas apkārtējās pasaules uztveršana un atcerēšanās.

Jaunums!!: Astronomija un Novērošana · Redzēt vairāk »

Observatorija

Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.

Jaunums!!: Astronomija un Observatorija · Redzēt vairāk »

Omars Haijāms

Omars Haijāms (’Omar-e Khayyām,, dzimis, miris) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis.

Jaunums!!: Astronomija un Omars Haijāms · Redzēt vairāk »

Paralakse

Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.

Jaunums!!: Astronomija un Paralakse · Redzēt vairāk »

Parseks

Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.

Jaunums!!: Astronomija un Parseks · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnova ''SN 1604'' Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Astronomija un Pārnova · Redzēt vairāk »

Pētniecība

laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.

Jaunums!!: Astronomija un Pētniecība · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Astronomija un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Astronomija un Planēta · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Astronomija un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Astronomija un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Priesteris

Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.

Jaunums!!: Astronomija un Priesteris · Redzēt vairāk »

Pseidozinātne

Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.

Jaunums!!: Astronomija un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir termins, kurš tika ieviests 2006.

Jaunums!!: Astronomija un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Putekļi

Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.

Jaunums!!: Astronomija un Putekļi · Redzēt vairāk »

Radioteleskops

64 metru radioteleskops Pārksa observatorijā Austrālijā Radioteleskops ir teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un reģistrēšanai.

Jaunums!!: Astronomija un Radioteleskops · Redzēt vairāk »

Redzamā gaisma

Redzamā gaisma Redzamā gaisma, arī optiskais spektrs, ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.

Jaunums!!: Astronomija un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »

Renesanse

Dāvids - renesanses mākslas piemērs Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gs., citās valstīs no 15. gs. beigām līdz 16. gs. vidum).

Jaunums!!: Astronomija un Renesanse · Redzēt vairāk »

Riets

Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Astronomija un Riets · Redzēt vairāk »

Rigvēda

Rādžastānā, ''Padam Nath'' templī.)http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01050.htm Saules himnas teksts en ikona Rigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc "slava, vārsma" un veda "gudrība") ir sens indiešu svēto dziedājumu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskrita valodā.

Jaunums!!: Astronomija un Rigvēda · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Astronomija un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Astronomija un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Astronomija un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Jaunums!!: Astronomija un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Senā Ķīna

Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Jaunums!!: Astronomija un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Astronomija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Persija

Persijas impērija (pers. ایران بزرگ — Iran-e bozorg, pers. ایرانزمین — Iranzamin) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.

Jaunums!!: Astronomija un Senā Persija · Redzēt vairāk »

Senie laiki

Homērs - Seno laiku simbols Senie laiki (3000 g.p.m.ē līdz 500 g. m.ē.) ir laika posms cilvēces vēsturē, kas ir starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā.

Jaunums!!: Astronomija un Senie laiki · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Astronomija un Slimība · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Astronomija un Spektrs · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Astronomija un Spiediens · Redzēt vairāk »

Spogulis

Spogulis, kurš atspoguļo vāzi. Spogulis ir jebkura virsma (parasti plakana), kas labi atstaro gaismu.

Jaunums!!: Astronomija un Spogulis · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Astronomija un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: Astronomija un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Starptautiskais astronomijas gads

right Starptautiskais astronomijas gads jeb SAG2009) (IYA2009) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) gads, kas veltīts astronomijai. Tas notiek 2009. gadā, atzīmējot 400. gadadienu kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. Pasākuma iniciatori ir Starptautiskā Astronomijas savienība (SAS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Lēmums par SAG2009 organizēšanu tika pieņemts ANO 62. Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. 1609. gadā Galileo Galilejs veica pirmos astronomiskos noverojumus ar teleskopu, iezīmējot jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. SAG2009 ietvaros visā pasaulē tiks organizēti dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikvienu tuvāk iepazīstinātu ar šo seno zinātnes nozari mūsdienu skatījumā. Galvenie mērķi.

Jaunums!!: Astronomija un Starptautiskais astronomijas gads · Redzēt vairāk »

Stonhendža

Stounhendža 2005. gadā Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmeta piemineklis, kas atrodas Lielbritānijā tuvu Eimsberijai, kas atrodas Anglijas Viltšīras grāfistē, ap 13 km attālumā uz ziemeļiem no Solsberi.

Jaunums!!: Astronomija un Stonhendža · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Astronomija un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Jaunums!!: Astronomija un Teleskops · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Astronomija un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Trajektorija

Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.

Jaunums!!: Astronomija un Trajektorija · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Astronomija un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Astronomija un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Astronomija un Visums · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Astronomija un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Astronomija un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zināšanas

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma, priekšmeta, problēmas utt.

Jaunums!!: Astronomija un Zināšanas · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Astronomija un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zvaigznājs

Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.

Jaunums!!: Astronomija un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Astronomija un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

10. gadsimts

10.

Jaunums!!: Astronomija un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »

1609. gads

1609.

Jaunums!!: Astronomija un 1609. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Astronomija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Astronomija un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Astronomija un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: Astronomija un 2009. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »