Ātrāk nekā pārlūku!
124 attiecības: Aizvēsture, Amerika, Anglija, Apvienoto Nāciju Organizācija, Asteroīds, Astrobioloģija, Astrofizika, Astroloģija, Astronomisks objekts, Augsne, Īzaks Ņūtons, Ēģipte, Babilonija, Bioloģija, Cefeīda, Centaurs (zvaigznājs), Dabaszinātnes, Dabiskais pavadonis, Debesis, Diametrs, Doplera efekts, Drupas, Dzīvība, Dzimšana, Eiropa, Fizika, Gaismas gads, Galaktika, Galileo Galilejs, Gāze, Gravitācija, Grieķu valoda, Habla likums, Hēlijs, Heliocentrisms, Hinduisms, Ieži, Infrasarkanais starojums, Johanness Keplers, Jupiters (planēta), Kalendārs, Karš, Keplera likumi, Kodolreakcija, Komēta, Kosmoloģija, Kosmosa kuģis, Krabja miglājs, Laboratorija, Laiks, ..., Laime, Lēca, Lēkts, Lielais sprādziens, Litijs, Maiju civilizācija, Matērija, Matemātika, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Mērīšana, Meksika, Meteorīts, Meteoroloģija, Nakts, Navigācija, Nāve, Nīla, Nikolajs Koperniks, Novērošana, Observatorija, Omars Haijāms, Paralakse, Parseks, Pārnova, Pētniecība, Piena Ceļš, Planēta, Plūdmaiņas, Plutons (pundurplanēta), Priesteris, Pseidozinātne, Pundurplanēta, Putekļi, Radioteleskops, Redzamā gaisma, Renesanse, Riets, Rigvēda, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Saulgrieži, Senā Ķīna, Senā Ēģipte, Senā Persija, Senie laiki, Slimība, Spektrs, Spiediens, Spogulis, Starjauda, Starpplanētu zonde, Starptautiskais astronomijas gads, Stonhendža, Stratosfēra, Teleskops, Temperatūra, Trajektorija, Ultravioletais starojums, Venera (planēta), Visums, Zeme, Zemes atmosfēra, Zināšanas, Zinātne, Zvaigznājs, Zvaigzne, 10. gadsimts, 1609. gads, 19. gadsimts, 20. gadsimts, 2006. gads, 2009. gads. Izvērst indekss (74 vairāk) »
Aizvēsture
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.
Jaunums!!: Astronomija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Astronomija un Amerika · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Astronomija un Anglija · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Astronomija un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Astronomija un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Astrobioloģija
meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.
Jaunums!!: Astronomija un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Astronomija un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Astronomija un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Astronomija un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Astronomija un Augsne · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Astronomija un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Astronomija un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Astronomija un Babilonija · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Astronomija un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Cefeīda
Cefeīdas pulsācijas Cefeīda ir pulsējoša maiņzvaigzne, kuras starjauda ir stingri atkarīga no perioda.
Jaunums!!: Astronomija un Cefeīda · Redzēt vairāk »
Centaurs (zvaigznājs)
Centaura zvaigznājs ir spožs dienvidpuslodes zvaigznājs, tas ir arī viens no lielākajiem zvaigznājiem vispār.
Jaunums!!: Astronomija un Centaurs (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Astronomija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Astronomija un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Debesis
Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem. Debesis ir telpa virs Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.
Jaunums!!: Astronomija un Debesis · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Astronomija un Diametrs · Redzēt vairāk »
Doplera efekts
Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Jaunums!!: Astronomija un Doplera efekts · Redzēt vairāk »
Drupas
Atēnās Drupas ir termins, kurš tiek lietots, lai apzīmētu kādas celtnes pārpalikumu pēc kariem, dabas katastrofām vai arī tās tiek vienkārši "laika zoba" sagrauztas.
Jaunums!!: Astronomija un Drupas · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Astronomija un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzimšana
Jēru dzimšana. Viens mazulis ir jau atnesies Dzimšana ir atdalīšanās no mātes organisma fizioloģisku procesu rezultātā.
Jaunums!!: Astronomija un Dzimšana · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Astronomija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Astronomija un Fizika · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Astronomija un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Astronomija un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Astronomija un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Astronomija un Gāze · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Astronomija un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Astronomija un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Habla likums
Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.
Jaunums!!: Astronomija un Habla likums · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Astronomija un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Heliocentrisms
17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.
Jaunums!!: Astronomija un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »
Hinduisms
Brahmana izpausmi Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.
Jaunums!!: Astronomija un Hinduisms · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Astronomija un Ieži · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Astronomija un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Astronomija un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Astronomija un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kalendārs
Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.
Jaunums!!: Astronomija un Kalendārs · Redzēt vairāk »
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Jaunums!!: Astronomija un Karš · Redzēt vairāk »
Keplera likumi
1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.
Jaunums!!: Astronomija un Keplera likumi · Redzēt vairāk »
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Jaunums!!: Astronomija un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Astronomija un Komēta · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Astronomija un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Astronomija un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Krabja miglājs
Krabja miglājs. Krabja miglājs (M1, NGC 1952) ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā.
Jaunums!!: Astronomija un Krabja miglājs · Redzēt vairāk »
Laboratorija
Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.
Jaunums!!: Astronomija un Laboratorija · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Astronomija un Laiks · Redzēt vairāk »
Laime
simboliem Laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta.
Jaunums!!: Astronomija un Laime · Redzēt vairāk »
Lēca
Lēca. Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas utt.) lauzējvirsmas.
Jaunums!!: Astronomija un Lēca · Redzēt vairāk »
Lēkts
Ņujorkā. Lēkts astronomijā ir brīdis, kad debess spīdeklis parādās uz matemātiskā horizonta.
Jaunums!!: Astronomija un Lēkts · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Astronomija un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Astronomija un Litijs · Redzēt vairāk »
Maiju civilizācija
Maiju civilizācijas izplatība apzīmēta ar sarkano līniju Ušmalas drupas Jukatanas štatā Maiju civilizācija ir vēsturiska Mezoamerikas civilizācija, kas bija izplatīta mūsdienu Centrālamerikas valstīs (Gvatemala, Beliza, rietumu Hondurasa un Salvadora), kā arī Meksikas Čjapasas, Tabasko, Kintanas Roo, Kampečes un Jukatanas štatos.
Jaunums!!: Astronomija un Maiju civilizācija · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Astronomija un Matērija · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Astronomija un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mākslīgais pavadonis
Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.
Jaunums!!: Astronomija un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Astronomija un Mēness · Redzēt vairāk »
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Jaunums!!: Astronomija un Mērīšana · Redzēt vairāk »
Meksika
Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Astronomija un Meksika · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Astronomija un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Jaunums!!: Astronomija un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Jaunums!!: Astronomija un Nakts · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Astronomija un Navigācija · Redzēt vairāk »
Nāve
Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.
Jaunums!!: Astronomija un Nāve · Redzēt vairāk »
Nīla
Nīla (An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī, koptu: P(h)iaro) ir upe Āfrikas ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.
Jaunums!!: Astronomija un Nīla · Redzēt vairāk »
Nikolajs Koperniks
Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.
Jaunums!!: Astronomija un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »
Novērošana
Novērošana ir konkrētas personas apkārtējās pasaules uztveršana un atcerēšanās.
Jaunums!!: Astronomija un Novērošana · Redzēt vairāk »
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Jaunums!!: Astronomija un Observatorija · Redzēt vairāk »
Omars Haijāms
Omars Haijāms (’Omar-e Khayyām,, dzimis, miris) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Omars Haijāms · Redzēt vairāk »
Paralakse
Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.
Jaunums!!: Astronomija un Paralakse · Redzēt vairāk »
Parseks
Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.
Jaunums!!: Astronomija un Parseks · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Astronomija un Pārnova · Redzēt vairāk »
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Jaunums!!: Astronomija un Pētniecība · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Astronomija un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Astronomija un Planēta · Redzēt vairāk »
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Jaunums!!: Astronomija un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Astronomija un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Jaunums!!: Astronomija un Priesteris · Redzēt vairāk »
Pseidozinātne
Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.
Jaunums!!: Astronomija un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Astronomija un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Astronomija un Putekļi · Redzēt vairāk »
Radioteleskops
64 metru radioteleskops Pārksa observatorijā Austrālijā Radioteleskops ir teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un reģistrēšanai.
Jaunums!!: Astronomija un Radioteleskops · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Astronomija un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Jaunums!!: Astronomija un Renesanse · Redzēt vairāk »
Riets
Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.
Jaunums!!: Astronomija un Riets · Redzēt vairāk »
Rigvēda
uguni) pielūdzu Dieva (meistara) priekšā, dievišķo, taisno kareivi" (अग्निमीळे पुरोहितं यज्ञस्य देवमृत्विजम् । होतारं रत्नधातमम् ''agniṃ iḷe puraḥ-hitaṃ yajñasya devaṃ ṛtvijaṃ''). Rādžastānā, ''Padam Nath'' templī.)http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01050.htm Saules himnas teksts en ikona Rigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc "slava, vārsma" un veda "gudrība") ir sens indiešu svēto dziedājumu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskrita valodā.
Jaunums!!: Astronomija un Rigvēda · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Astronomija un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Astronomija un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Astronomija un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Astronomija un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Jaunums!!: Astronomija un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Astronomija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Jaunums!!: Astronomija un Senā Persija · Redzēt vairāk »
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Jaunums!!: Astronomija un Senie laiki · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Astronomija un Slimība · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Astronomija un Spektrs · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Astronomija un Spiediens · Redzēt vairāk »
Spogulis
Spogulis, kurš atspoguļo vāzi. Spogulis ir jebkura virsma (parasti plakana), kas labi atstaro gaismu.
Jaunums!!: Astronomija un Spogulis · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Astronomija un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Astronomija un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Starptautiskais astronomijas gads
right Starptautiskais astronomijas gads jeb SAG2009) (IYA2009) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) gads, kas veltīts astronomijai. Tas notiek 2009. gadā, atzīmējot 400. gadadienu kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. Pasākuma iniciatori ir Starptautiskā Astronomijas savienība (SAS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Lēmums par SAG2009 organizēšanu tika pieņemts ANO 62. Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. 1609. gadā Galileo Galilejs veica pirmos astronomiskos noverojumus ar teleskopu, iezīmējot jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. SAG2009 ietvaros visā pasaulē tiks organizēti dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikvienu tuvāk iepazīstinātu ar šo seno zinātnes nozari mūsdienu skatījumā. Galvenie mērķi.
Jaunums!!: Astronomija un Starptautiskais astronomijas gads · Redzēt vairāk »
Stonhendža
Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Astronomija un Stonhendža · Redzēt vairāk »
Stratosfēra
Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.
Jaunums!!: Astronomija un Stratosfēra · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Astronomija un Teleskops · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Astronomija un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Astronomija un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Astronomija un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Astronomija un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Astronomija un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Astronomija un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Astronomija un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zināšanas
Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.
Jaunums!!: Astronomija un Zināšanas · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Astronomija un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zvaigznājs
Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.
Jaunums!!: Astronomija un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Astronomija un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
10. gadsimts
10.
Jaunums!!: Astronomija un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »
1609. gads
1609.
Jaunums!!: Astronomija un 1609. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Astronomija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Astronomija un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Astronomija un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Astronomija un 2009. gads · Redzēt vairāk »
