Satura rādītājs
33 attiecības: Akmens, Apriņķojuma periods, Aristotelis, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Edmonds Halejs, Galileo Galilejs, Gāze, Gravitācija, Haleja komēta, Kilometrs, Koipera josla, Ledus, Lielā komēta, Neptūns (planēta), Orbīta, Orta mākonis, Periods, Planēta, Putekļi, Saule, Saules sistēma, Saules vējš, Senie laiki, Starpzvaigžņu vide, Tiho Brahe, Viduslaiki, Zeme, Zemes atmosfēra, 15. gadsimts, 16. gadsimts, 1682. gads, 4. gadsimts p.m.ē..
- Astronomiski objekti
- Komētas
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Skatīt Komēta un Akmens
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Skatīt Komēta un Apriņķojuma periods
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Skatīt Komēta un Aristotelis
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Skatīt Komēta un Astronomiskā vienība
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Skatīt Komēta un Astronomisks objekts
Edmonds Halejs
Edmonds Halejs (Edmond Halley, dažreiz arī Edmunds Halejs; dzimis, miris) bija angļu astronoms, ģeofiziķis, matemātiķis, meteorologs un fiziķis.
Skatīt Komēta un Edmonds Halejs
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Skatīt Komēta un Galileo Galilejs
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Komēta un Gāze
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Komēta un Gravitācija
Haleja komēta
Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.
Skatīt Komēta un Haleja komēta
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Skatīt Komēta un Kilometrs
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Skatīt Komēta un Koipera josla
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Komēta un Ledus
Lielā komēta
Viena no lielajām komētām — Heila—Bopa komēta 1997. gadā Lielā komēta ir nosaukums visām komētām, kuras var redzēt ar neapbruņotu aci.
Skatīt Komēta un Lielā komēta
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Komēta un Neptūns (planēta)
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Komēta un Orbīta
Orta mākonis
Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.
Skatīt Komēta un Orta mākonis
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Skatīt Komēta un Periods
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Komēta un Planēta
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Skatīt Komēta un Putekļi
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Komēta un Saule
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Komēta un Saules sistēma
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Skatīt Komēta un Saules vējš
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Skatīt Komēta un Senie laiki
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Skatīt Komēta un Starpzvaigžņu vide
Tiho Brahe
Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.
Skatīt Komēta un Tiho Brahe
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Komēta un Viduslaiki
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Komēta un Zeme
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Komēta un Zemes atmosfēra
15. gadsimts
15.
Skatīt Komēta un 15. gadsimts
16. gadsimts
16.
Skatīt Komēta un 16. gadsimts
1682. gads
1682.
Skatīt Komēta un 1682. gads
4. gadsimts p.m.ē.
4.
Skatīt Komēta un 4. gadsimts p.m.ē.
Skatīt arī
Astronomiski objekti
- Astronomisks objekts
- Komēta
Komētas
- Komēta
- Lielā komēta
- Orta mākonis
Zināms kā Asteszvaigzne, Komētas, Komētas aste.