Satura rādītājs
55 attiecības: Akvīnas Toms, Aleksandrs Lielais, Amerikas Savienotās Valstis, Analīze, Anatolija, Apvienotā Karaliste, Aristoteļa fizika, Atēnas, Augusts Ģiezens, Bioloģija, Boēcijs, Brīvība, Centrālās Maķedonijas perifērija, Dievs, Dzeja, Egejas jūra, Eiboja, Eksperiments, Enciklopēdija, Evolūcijas teorija, Filips II (Maķedonija), Filozofija, Filozofs, Fizika, Forma, Ināra Ķemere, Katoļticība, Laiks, Lesba, Licejs, Likumdošanas vara, Matērija, Mūzika, Metafizika, Nacionālā enciklopēdija, Neoplatonisms, Pasaule, Platona akadēmija, Platons, Politika, Retorika, Senā Grieķija, Senā Maķedonija, Senā Persija, Sengrieķu valoda, Sokrats, Teātris, Uguns, Valsts, Vācija, ... Izvērst indekss (5 vairāk) »
- 322. gadā p.m.ē. mirušie
- 384. gadā p.m.ē. dzimušie
- Filozofiskā loģika
- Sengrieķu fiziķi
- Sengrieķu matemātiķi
- Zoologi
Akvīnas Toms
Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) bija Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.
Skatīt Aristotelis un Akvīnas Toms
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Skatīt Aristotelis un Aleksandrs Lielais
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Aristotelis un Amerikas Savienotās Valstis
Analīze
Analīze (análusis — ‘sadalīšana’) ir viena no pētīšanas metodēm, kurā galvenokārt tiek noskaidroti dažādu procesu cēloņi un sekas, kā arī ķermeņu sastāvs.
Skatīt Aristotelis un Analīze
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Skatīt Aristotelis un Anatolija
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Aristotelis un Apvienotā Karaliste
Aristoteļa fizika
Rembranta gleznā Aristoteļa fizika ir mūsdienu fizikas pamatā.
Skatīt Aristotelis un Aristoteļa fizika
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Skatīt Aristotelis un Atēnas
Augusts Ģiezens
Augusts Ģiezens (1888—1964) bija latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs.
Skatīt Aristotelis un Augusts Ģiezens
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Skatīt Aristotelis un Bioloģija
Boēcijs
Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs (Anicius Manlius Severinus Boëthius, arī Boethius un Boetius; dzimis apmēram 480. gadā, miris 524. vai 525. gadā) bija romiešu filozofs, valsts darbinieks un katoļu svētais.
Skatīt Aristotelis un Boēcijs
Brīvība
Brīvības piemineklis, kas tiek uzskatīts par vienu no Latvijas brīvības simboliem Brīvība ir sociālu apstākļu un attiecību kopums, kad nav pakļautības kādai varai, piemēram, politiskam, ekonomiskam vai juridiskam spēkam.
Skatīt Aristotelis un Brīvība
Centrālās Maķedonijas perifērija
Centrālās Maķedonijas perifērija ir Grieķijas administratīvais apgabals (perifērija), kurš atrodas Maķedonijas vēsturiskā apgabala dienvidu daļā.
Skatīt Aristotelis un Centrālās Maķedonijas perifērija
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt Aristotelis un Dievs
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Skatīt Aristotelis un Dzeja
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Aristotelis un Egejas jūra
Eiboja
Eiboja ir, pēc Krētas, otra lielākā Grieķijas sala.
Skatīt Aristotelis un Eiboja
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Skatīt Aristotelis un Eksperiments
Enciklopēdija
Brockhaus enciklopēdija, 1902 Enciklopēdija (no, kas savukārt cēlies no — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; — ‘aplis’, — ‘apmācīšana’) ir rakstisks, zinātnisks izdevums, kurā ir sistemātiskas ziņas par daudzu zinātņu jautājumiem.
Skatīt Aristotelis un Enciklopēdija
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Skatīt Aristotelis un Evolūcijas teorija
Filips II (Maķedonija)
Maķedonijas Filipa II profils uz monētas Verginas valdnieku kapenēs. Filips II (382-336 p.m.ē.) bija Maķedonijas valdnieks, Aleksandra Lielā tēvs.
Skatīt Aristotelis un Filips II (Maķedonija)
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Aristotelis un Filozofija
Filozofs
Divi no ievērojamākajiem filozofiem — Platons un Aristotelis Filozofs, sieviešu dzimtē — filozofe, ir filozofijas speciālists.
Skatīt Aristotelis un Filozofs
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Aristotelis un Fizika
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Skatīt Aristotelis un Forma
Ināra Ķemere
Ināra Ķemere (dzimusi, mirusi) bija latviešu klasiskā filoloģe un pedagoģe.
Skatīt Aristotelis un Ināra Ķemere
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Aristotelis un Katoļticība
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Aristotelis un Laiks
Lesba
Lesba ir Grieķijai piederoša sala Egejas jūras ziemeļaustrumos pie Mazāzijas (Turcijas) krastiem.
Skatīt Aristotelis un Lesba
Licejs
Rīgas Franču liceja ēka Licejs (no, lykeion) ir vispārējās izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.
Skatīt Aristotelis un Licejs
Likumdošanas vara
Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.
Skatīt Aristotelis un Likumdošanas vara
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Skatīt Aristotelis un Matērija
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Skatīt Aristotelis un Mūzika
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Skatīt Aristotelis un Metafizika
Nacionālā enciklopēdija
Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.
Skatīt Aristotelis un Nacionālā enciklopēdija
Neoplatonisms
Plotīns Neoplatonisms ir termins, kas raksturo filozofijas tradīciju 3.—6.
Skatīt Aristotelis un Neoplatonisms
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Skatīt Aristotelis un Pasaule
Platona akadēmija
Pompejos) Platona akadēmija bija ap 387.
Skatīt Aristotelis un Platona akadēmija
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Skatīt Aristotelis un Platons
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Skatīt Aristotelis un Politika
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Skatīt Aristotelis un Retorika
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Aristotelis un Senā Grieķija
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Skatīt Aristotelis un Senā Maķedonija
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Skatīt Aristotelis un Senā Persija
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Skatīt Aristotelis un Sengrieķu valoda
Sokrats
Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.
Skatīt Aristotelis un Sokrats
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Skatīt Aristotelis un Teātris
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Skatīt Aristotelis un Uguns
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Aristotelis un Valsts
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Aristotelis un Vācija
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Aristotelis un Zeme
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Aristotelis un Zemes atmosfēra
Zināšanas
Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.
Skatīt Aristotelis un Zināšanas
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Skatīt Aristotelis un Zinātne
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Skatīt Aristotelis un Zooloģija
Skatīt arī
322. gadā p.m.ē. mirušie
- Aristotelis
- Dēmostens
384. gadā p.m.ē. dzimušie
- Aristotelis
- Dēmostens
Filozofiskā loģika
Sengrieķu fiziķi
- Anaksagors
- Anaksimandrs
- Arhimēds
- Aristotelis
- Empedokls
- Epikūrs
- Hērakleits
- Leikips
- Parmenīds
- Platons
- Taless
- Teofrasts
Sengrieķu matemātiķi
- Anaksagors
- Aristarhs no Samas
- Aristotelis
- Diofants
- Dēmokrits
- Hiparhs
- Ptolemajs
Zoologi
- Aristotelis
Zināms kā Aristotels, Aristotle, Αριστοτέλης.