Satura rādītājs
14 attiecības: Diametrs, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Gaismas gads, Gamma stari, Magnētiskais lauks, Mesjē katalogs, Miglājs, Neitronu zvaigzne, Pārnova, Pulsārs, Radioviļņi, Vērsis (zvaigznājs), Zeme.
- Mesjē objekti
- Vērsis (zvaigznājs)
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Skatīt Krabja miglājs un Diametrs
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Krabja miglājs un Elektromagnētiskais starojums
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Krabja miglājs un Elektrons
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Skatīt Krabja miglājs un Gaismas gads
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Skatīt Krabja miglājs un Gamma stari
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Krabja miglājs un Magnētiskais lauks
Mesjē katalogs
Mesjē katalogs ir franču astronoma Šarla Mesjē sastādīts 110 astronomisku objektu saraksts.
Skatīt Krabja miglājs un Mesjē katalogs
Miglājs
Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.
Skatīt Krabja miglājs un Miglājs
Neitronu zvaigzne
Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.
Skatīt Krabja miglājs un Neitronu zvaigzne
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Skatīt Krabja miglājs un Pārnova
Pulsārs
Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.
Skatīt Krabja miglājs un Pulsārs
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Skatīt Krabja miglājs un Radioviļņi
Vērsis (zvaigznājs)
Vērsis ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Skatīt Krabja miglājs un Vērsis (zvaigznājs)
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Krabja miglājs un Zeme
Skatīt arī
Mesjē objekti
- Andromedas galaktika
- Krabja miglājs
- Mesjē katalogs
- Oriona miglājs
- Plejādes
- Trijstūra galaktika
Vērsis (zvaigznājs)
- Aldebarans
- Krabja miglājs
- Plejādes
- Vērsis (zvaigznājs)
Zināms kā M 1, M1, NGC 1952.