Satura rādītājs
15 attiecības: Ģedimina dzimta, Ģedimins, Bavārija, Katoļticība, Kazimirs III Lielais, Krakova, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Pjastu dinastija, Polijas Karaliste (1025—1385), Polijas valdnieku uzskaitījums, Pomerānijas valdnieku uzskaitījums, Vācu ordenis, 1333. gads, 1339. gads.
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Skatīt Aldona (karaliene) un Ģedimina dzimta
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Aldona (karaliene) un Ģedimins
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Skatīt Aldona (karaliene) un Bavārija
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Aldona (karaliene) un Katoļticība
Kazimirs III Lielais
Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.
Skatīt Aldona (karaliene) un Kazimirs III Lielais
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Skatīt Aldona (karaliene) un Krakova
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Aldona (karaliene) un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Aldona (karaliene) un Lietuvas lielkņaziste
Pjastu dinastija
Pjastu ģerbonis Pjasti ir poļu pirmā valdnieku dinastija.
Skatīt Aldona (karaliene) un Pjastu dinastija
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Skatīt Aldona (karaliene) un Polijas Karaliste (1025—1385)
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Aldona (karaliene) un Polijas valdnieku uzskaitījums
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Skatīt Aldona (karaliene) un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Aldona (karaliene) un Vācu ordenis
1333. gads
1333.
Skatīt Aldona (karaliene) un 1333. gads
1339. gads
1339.
Skatīt Aldona (karaliene) un 1339. gads
Zināms kā Karaliene Aldona, Lietuvas Aldona.