Satura rādītājs
26 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Araukānija, Araukāriju dzimta, Argentīna, Austrālija, Šaurlapu araukārija, Čīle, Čīles araukārija, Brazīlija, Dažādlapu araukārija, Endēms, Fosilijas, Jaungvineja, Jaunkaledonija, Jaunzēlande, Jura (periods), Krīts, Mapuči, Mezozojs, Norfolka (sala), Norvēģija, Rietumeiropa, Subtropu josla, Tropi, Vidusjūra, Ziemeļu puslode.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Araukārijas un Amerikas Savienotās Valstis
Araukānija
Araukānijas reģions ir viens no Čīles 16 reģioniem.
Skatīt Araukārijas un Araukānija
Araukāriju dzimta
Araukāriju dzimta (latīņu: Araucariaceae) ir neliela skujkoku dzimta, kurā ietilpst 3 ģintis ar 41 sugu.
Skatīt Araukārijas un Araukāriju dzimta
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Araukārijas un Argentīna
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Araukārijas un Austrālija
Šaurlapu araukārija
Šaurlapu araukārija, saukta arī par Paranas vai Brazīlijas priedi (portugāļu: Pinheiro-do-Paraná vai Pinheiro Brasileiro, spāņu: Pino Paraná), ir Araukāriju dzimtas mūžzaļš skujkoks.
Skatīt Araukārijas un Šaurlapu araukārija
Čīle
Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.
Skatīt Araukārijas un Čīle
Čīles araukārija
Čīles araukārija (Araucaria araucana) ir araukāriju ģints koku suga.
Skatīt Araukārijas un Čīles araukārija
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Araukārijas un Brazīlija
Dažādlapu araukārija
Norfolkas salā Dažādlapu araukārija (latīņu: Araucaria heterophylla) ir araukāriju ģints koku suga.
Skatīt Araukārijas un Dažādlapu araukārija
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Skatīt Araukārijas un Endēms
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Araukārijas un Fosilijas
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Skatīt Araukārijas un Jaungvineja
Jaunkaledonija
Jaunkaledonija ir Francijai piederoša salu grupa Klusajā okeānā.
Skatīt Araukārijas un Jaunkaledonija
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Araukārijas un Jaunzēlande
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Araukārijas un Jura (periods)
Krīts
Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.
Skatīt Araukārijas un Krīts
Mapuči
Mapuči (mapudungunu: Mapuche — ‘zemes cilvēki’) ir Dienvidamerikas indiāņu tauta, kas dzīvo centrālajā un dienvidu Čīlē, kā arī dienvidu Argentīnā.
Skatīt Araukārijas un Mapuči
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Skatīt Araukārijas un Mezozojs
Norfolka (sala)
Norfolka (norfolkiešu: Norfuk Ailen) ir sala Klusajā okeānā starp Austrāliju, Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju.
Skatīt Araukārijas un Norfolka (sala)
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Araukārijas un Norvēģija
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Araukārijas un Rietumeiropa
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Skatīt Araukārijas un Subtropu josla
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Skatīt Araukārijas un Tropi
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Araukārijas un Vidusjūra
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Araukārijas un Ziemeļu puslode