Satura rādītājs
33 attiecības: Agamemnons, Argolidas līcis, Argolidas nome, Argosa, Arkādija (Grieķija), Atikas perifērija, Austrumromas impērija, Bronzas laikmets, Dorieši, Egejas jūra, Goti, Grieķija, Homērs, Kinurija, Korintija, Lakonija, Mikēnas, Mikēnu civilizācija, Nauplija, Neolīts, Palea-Epidaura, Peloponēsa, Peloponēsas perifērija, Romas Republika, Saronikas līcis, Senā Korinta, Senā Roma, Sikiona, Sparta, Tīrinta, Troizēna, Venēcijas Republika, Zevs.
Agamemnons
"Agamemnona maska", kuru 1876. gadā Mikēnās atrada vācu arheologs Heinrihs Šlīmanis Agamemnons (Agamémnōn) sengrieķu mitoloģijā ir Mikēnu valdnieka Atreja un valdnieces Aeropas dēls, Menelāja brālis, Klitemnestras vīrs, kā arī Ifigenijas, Elektras, Oresta un Hrisotemīdas tēvs.
Skatīt Argolida un Agamemnons
Argolidas līcis
Argolidas līča satelītattēls Argolidas līcis, arī Argoliks, ir Egejas jūras līcis starp Argolīdas pussalu un Arkādijas un Lakonijas austrumu piekrasti.
Skatīt Argolida un Argolidas līcis
Argolidas nome
Argolidas nome (gr. Νομός Αργολίδας) ir viena no Peloponēsas perifērijas nomēm, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumos.
Skatīt Argolida un Argolidas nome
Argosa
Argosa (gr. Άργος) ir pilsēta Grieķijā.
Skatīt Argolida un Argosa
Arkādija (Grieķija)
Trīs mūzas. (Mantinejas bareljefs) Arkādija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Argolida un Arkādija (Grieķija)
Atikas perifērija
Atikas perifērija ir Grieķijas administratīvais apgabals (perifērija), kuras lielākā daļa atrodas Atikas vēsturiskajā apgabalā.
Skatīt Argolida un Atikas perifērija
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Argolida un Austrumromas impērija
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Argolida un Bronzas laikmets
Dorieši
Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).
Skatīt Argolida un Dorieši
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Argolida un Egejas jūra
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Skatīt Argolida un Goti
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Argolida un Grieķija
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Skatīt Argolida un Homērs
Kinurija
Kinurijas province. Kinurija ir vēsturisks apgabals Peloponēsas austrumos, Grieķijā, starp Argolīdas līci un Parnona kalniem, aiz kuriem stiepās Lakonija.
Skatīt Argolida un Kinurija
Korintija
Korintijas vēsturiskais apgabals. Korintija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Argolida un Korintija
Lakonija
Lakonijas vēsturiskā apgabala karte. Lakonija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
Skatīt Argolida un Lakonija
Mikēnas
Mikēnas (Mykēnai, vai, Mykēnē) ir sengrieķu pilsēta Argolīdā, Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Skatīt Argolida un Mikēnas
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Skatīt Argolida un Mikēnu civilizācija
Nauplija
Nauplija (gr. Ναύπλιον ή Ναύπλιο ή Ανάπλι) arī Nafplija, ir pilsēta Grieķijā.
Skatīt Argolida un Nauplija
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Skatīt Argolida un Neolīts
Palea-Epidaura
Palea-Epidaura ir neliela pilsēta Grieķijā, Argolīdas nomē, Peloponēsā.
Skatīt Argolida un Palea-Epidaura
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Skatīt Argolida un Peloponēsa
Peloponēsas perifērija
Peloponēsas perifērija ir administratīvi teritoriālā vienība Grieķijas dienvidos, Peloponēsas pussalā, aizņemot pussalas lielāko daļu, izņemot ziemeļrietumos esošās Ahajas un Elīdas nomes.
Skatīt Argolida un Peloponēsas perifērija
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Skatīt Argolida un Romas Republika
Saronikas līcis
Saronikas līcis, arī Saroniks ir lielākais līcis Egejas jūrā, kas atrodas Grieķijā, uz austrumiem no Korintas zemesšauruma, un atdala Atiku no Peloponēsas.
Skatīt Argolida un Saronikas līcis
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Skatīt Argolida un Senā Korinta
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Argolida un Senā Roma
Sikiona
Sikiona bija sengrieķu pilsēta Peloponēsas ziemeļaustrumos, pie Korintas līča, starp Asopas un Helisonas upēm.
Skatīt Argolida un Sikiona
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Skatīt Argolida un Sparta
Tīrinta
Tīrinta ir aizvēsturiska pilsēta Argolīdā, Grieķijā.
Skatīt Argolida un Tīrinta
Troizēna
Troizēna bija sengrieķu joniešu pilsēta Argolīdā, Peloponēsas austrumos, Grieķijā.
Skatīt Argolida un Troizēna
Venēcijas Republika
Venēcijas Republika aptuvens nosaukums valstij, kas izveidojās tagadējās Venēcijas teritorijā un gadsimtu laikā savu varu izpleta Veneto, Dalmācijā un Vidusjūras reģionā.
Skatīt Argolida un Venēcijas Republika
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Skatīt Argolida un Zevs
Zināms kā Argolīda.