Satura rādītājs
10 attiecības: Asīrieši, Ķīļu raksts, Ebreju kalendārs, Franči, Gregora kalendārs, Jūlija kalendārs, Pavasaris, Sīriešu valoda, Seleikīdu impērija, Senā Grieķija.
Asīrieši
Asīrieši ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Asīrieši
Ķīļu raksts
Ķīļu raksts, ķīļraksts jeb vadžu raksts ir senākā zināmā rakstības forma.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Ķīļu raksts
Ebreju kalendārs
"Vācijas ebreju kopienas kalendārs" 5591. gadam (1831. gads). Ebreju kalendārs jeb jūdu kalendārs ir kalendārs, kas balstīts uz Saules un Mēness cikliem.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Ebreju kalendārs
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Franči
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Gregora kalendārs
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Asīriešu kalendārs un Jūlija kalendārs
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Pavasaris
Sīriešu valoda
Sīriešu valoda (leššānā suryāyā) ir semītu valoda, aramiešu makrovalodas atzars.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Sīriešu valoda
Seleikīdu impērija
Seleikīdu impērija 281. gadā p.m.ē. Seleikīdu impērija (Autokratoría ton Seleukidón) bija maķedoniešu hellēnisma valsts, kuru no 312.
Skatīt Asīriešu kalendārs un Seleikīdu impērija
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.