Satura rādītājs
14 attiecības: Aprīlis, Ekvinokcija, Gadalaiks, Maijs, Marts, Saule, Vasara, Ziema, Ziemeļu puslode, 1. marts, 20. marts, 21. jūnijs, 21. marts, 31. maijs.
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Skatīt Pavasaris un Aprīlis
Ekvinokcija
Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.
Skatīt Pavasaris un Ekvinokcija
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Skatīt Pavasaris un Gadalaiks
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Pavasaris un Maijs
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Skatīt Pavasaris un Marts
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Pavasaris un Saule
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Pavasaris un Vasara
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt Pavasaris un Ziema
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Pavasaris un Ziemeļu puslode
1. marts
1.
Skatīt Pavasaris un 1. marts
20. marts
20.
Skatīt Pavasaris un 20. marts
21. jūnijs
21.
Skatīt Pavasaris un 21. jūnijs
21. marts
21.
Skatīt Pavasaris un 21. marts
31. maijs
31.
Skatīt Pavasaris un 31. maijs