Atvērt Google MapsSatura rādītājs
14 attiecības: Austrumprūsija, Bagrationovskas rajons, Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807), Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums, Krievijas Impērija, Napoleons Bonaparts, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pēteris Bagrations (ģenerālis), Polija, Prūsijas Karaliste, Vācu ordenis.
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Bagrationovska un Austrumprūsija
Bagrationovskas rajons
Bagrationovskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Skatīt Bagrationovska un Bagrationovskas rajons
Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Napoleona un Aleksandra I tikšanās uz Nemunas upes pie Tilzītes (Ā. Roens, 1807). Karadarbības skartās valstis Eiropā (1806). Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Skatīt Bagrationovska un Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Bagrationovska un Kaļiņingradas apgabals
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Bagrationovska un Karaļauči
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014). Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma.
Skatīt Bagrationovska un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Bagrationovska un Krievijas Impērija
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Bagrationovska un Napoleons Bonaparts
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Bagrationovska un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Bagrationovska un Padomju Savienība
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Skatīt Bagrationovska un Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Bagrationovska un Polija
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Bagrationovska un Prūsijas Karaliste
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Bagrationovska un Vācu ordenis
Zināms kā Preußisch Eylau, Priesišeilava, Prūšu Eilava, Багратионовск.