Satura rādītājs
19 attiecības: Žultsbekas, Beku ģints, Beku dzimta, Hektārs, Himēnijsēnes, Himenofors, Latvija, Lācīši (ģints), Parastā žultsbeka, Parastā bērzubeka, Pārtikas rūpniecība, Piparu rubīnbeka, Rubīnbekas, Samtbekas, Sēne, Sēnes, Sporas, Sviestbekas (ģints), Valsts.
Žultsbekas
Žultsbekas (Tylopilus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kuru Latvijā pārstāv tikai parastā žultsbeka, kura ir arī šīs ģints tipiskā suga.
Skatīt Beku dzimta un Žultsbekas
Beku ģints
Bekas (Boletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura satur vairāk kā 250 sugu, no kurām ap 50 atzītas par ēdamām.
Skatīt Beku dzimta un Beku ģints
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Skatīt Beku dzimta un Beku dzimta
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Skatīt Beku dzimta un Hektārs
Himēnijsēnes
Himēnijsēnes (Agaricomycetes, pirms 2001. gada lietoti arī nosaukumi Hymenomycetes, Homobasidiomycetes un Basidiomycetes) ir lielākā bazīdijsēņu klase, kuru bazīdijas ar bazīdijsporām un sterilajiem izaugumiem starp tām veido nepārtrauktu slāni — himēniju.
Skatīt Beku dzimta un Himēnijsēnes
Himenofors
Lapiņveida himenofors atmatenei Himenofors ir sēnes augļķermeņa daļa, kas uz savas virsmas nes sporas veidojošo slāni — himēniju.
Skatīt Beku dzimta un Himenofors
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Beku dzimta un Latvija
Lācīši (ģints)
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām.
Skatīt Beku dzimta un Lācīši (ģints)
Parastā žultsbeka
Parastā žultsbeka jeb rūgtā beka (Tylopilus felleus) ir Latvijā bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ēdami rūgtuma dēļ.
Skatīt Beku dzimta un Parastā žultsbeka
Parastā bērzubeka
Parastā bērzubeka, Vidzemē arī brūnā aunu beka (Leccinum scabrum, agrāk boletus scaber) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Beku dzimta un Parastā bērzubeka
Pārtikas rūpniecība
"Dobeles dzirnavnieks" Pārtikas rūpniecība ir apstrādes rūpniecības nozare, kas ražo gatavus pārtikas produktus vai to pusfabrikātus.
Skatīt Beku dzimta un Pārtikas rūpniecība
Piparu rubīnbeka
Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā.
Skatīt Beku dzimta un Piparu rubīnbeka
Rubīnbekas
Rubīnbekas (Chalciporus, pēc mikologu daļas uzskatiem - arī jaunveidotā Rubinoboletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura sastāv no ap 25 sugām, bet Latvijā ir konstatētas divas no tām — rubīnbeku tipiskā suga piparu rubīnbeka un sarkanā jeb rubīna rubīnbeka, turklāt otro no tām Latvijā biežāk pieskaita samtbeku ģintij.
Skatīt Beku dzimta un Rubīnbekas
Samtbekas
Samtbekas (Xerocomus) ir beku dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā ir konstatētas 8 līdz 10 sugas (divu sugu novērojumi nav atzīti par drošiem).
Skatīt Beku dzimta un Samtbekas
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Skatīt Beku dzimta un Sēne
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Beku dzimta un Sēnes
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Beku dzimta un Sporas
Sviestbekas (ģints)
Sviestbekas (Suillus) ir sviestbeku dzimtas sēņu ģints, Latvijā visas šīs ģints sugas var tikt lietotas pārtikā, taču dažas ir aizsargājamas retuma dēļ.
Skatīt Beku dzimta un Sviestbekas (ģints)
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Beku dzimta un Valsts
Zināms kā Bekas (dzimta).