Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Rubīnbekas

Indekss Rubīnbekas

Rubīnbekas (Chalciporus, pēc mikologu daļas uzskatiem - arī jaunveidotā Rubinoboletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura sastāv no ap 25 sugām, bet Latvijā ir konstatētas divas no tām — rubīnbeku tipiskā suga piparu rubīnbeka un sarkanā jeb rubīna rubīnbeka, turklāt otro no tām Latvijā biežāk pieskaita samtbeku ģintij.

Satura rādītājs

  1. 18 attiecības: Ēdamās sēnes, Beku dzimta, Cepurīšu sēnes, Cepurīte (mikoloģija), Kātiņš (mikoloģija), Micēlijs, Mikoriza, Piparu rubīnbeka, Rubīna samtbeka, Samtbekas, Sēņu kulinārija, Sēne, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija), Stobriņu sēnes, Suga, Tipiskā suga, Trama (mikoloģija).

Ēdamās sēnes

Sēņu grozs ar ēdamām sēnēm Ēdamās sēnes ir sēņu valsts organismu grupa, kuru augļķermeņus cilvēki var izmantot uzturā.

Skatīt Rubīnbekas un Ēdamās sēnes

Beku dzimta

Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.

Skatīt Rubīnbekas un Beku dzimta

Cepurīšu sēnes

Dižā saulsardzene Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti.

Skatīt Rubīnbekas un Cepurīšu sēnes

Cepurīte (mikoloģija)

Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.

Skatīt Rubīnbekas un Cepurīte (mikoloģija)

Kātiņš (mikoloģija)

Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.

Skatīt Rubīnbekas un Kātiņš (mikoloģija)

Micēlijs

Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.

Skatīt Rubīnbekas un Micēlijs

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Skatīt Rubīnbekas un Mikoriza

Piparu rubīnbeka

Piparu rubīnbeka, agrāk arī piparu sviestbeka un piparu beka (Chalciporus piperatus, agrāk arī suillus piperatus un boletus piperatus) ir neliela Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi tiek lietoti pārtikā.

Skatīt Rubīnbekas un Piparu rubīnbeka

Rubīna samtbeka

Rubīna samtbeka jeb sarkanā rubīnbeka (Xerocomus rubinus jeb Rubinoboletus rubinus, agrāk arī Chalciporus rubinus) ir maza, Latvijā iespējami ļoti reti atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.

Skatīt Rubīnbekas un Rubīna samtbeka

Samtbekas

Samtbekas (Xerocomus) ir beku dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā ir konstatētas 8 līdz 10 sugas (divu sugu novērojumi nav atzīti par drošiem).

Skatīt Rubīnbekas un Samtbekas

Sēņu kulinārija

Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.

Skatīt Rubīnbekas un Sēņu kulinārija

Sēne

Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.

Skatīt Rubīnbekas un Sēne

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Skatīt Rubīnbekas un Sēnes

Stobriņi (mikoloģija)

Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.

Skatīt Rubīnbekas un Stobriņi (mikoloģija)

Stobriņu sēnes

Aitu piepe (''Albatrellus ovinus''), kamēr jauna, ir ēdama. Dzeltenbrūnā apšubeka Piena grābeklenes (''Irpex lacteus'') himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Stobriņu sēnes ir sēņu grupa, kuru augļķermeņu himenofors sastāv no stobriņiem.

Skatīt Rubīnbekas un Stobriņu sēnes

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Skatīt Rubīnbekas un Suga

Tipiskā suga

Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam.

Skatīt Rubīnbekas un Tipiskā suga

Trama (mikoloģija)

stobriņu slānis - himenofors. Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa.

Skatīt Rubīnbekas un Trama (mikoloģija)

Zināms kā Rubīnbekas (ģints), Rubīnbeku ģints.