Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Beloje, Belozerska, Dmitrijs Donskis, Izborska, Kijivas Krievzeme, Krievija, Kriviči, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Merieši, Mongoļi, Muromieši, Pagājušo gadu vēsture, Polocka, Rostova, Rostovas kņazi, Ruriks, UTC+3, Vepsi, Vologda, Vologdas apgabals, 862. gads.
Beloje
Beloje, arī Belojes ezers (vai Valged jär’v — 'baltais ezers'), ir liels ezers Krievijā, Vologdas apgabala rietumu daļā.
Jaunums!!: Belozerska un Beloje · Redzēt vairāk »
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Jaunums!!: Belozerska un Belozerska · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Donskis
Dmitrijs Donskis (— "Donas Dmitrijs"; dzimis, miris), tradicionāli latviski Dimitrijs I Ivanovičs Donskojs, bija Maskavas kņazs no 1359.
Jaunums!!: Belozerska un Dmitrijs Donskis · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Belozerska un Izborska · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Belozerska un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Belozerska un Krievija · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Belozerska un Kriviči · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Belozerska un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Belozerska un Maskavija · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Belozerska un Merieši · Redzēt vairāk »
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Jaunums!!: Belozerska un Mongoļi · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Belozerska un Muromieši · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Belozerska un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Belozerska un Polocka · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Belozerska un Rostova · Redzēt vairāk »
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Jaunums!!: Belozerska un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Belozerska un Ruriks · Redzēt vairāk »
UTC+3
UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.
Jaunums!!: Belozerska un UTC+3 · Redzēt vairāk »
Vepsi
Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.
Jaunums!!: Belozerska un Vepsi · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Belozerska un Vologda · Redzēt vairāk »
Vologdas apgabals
Vologdas apgabala ainava. Vologdas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Belozerska un Vologdas apgabals · Redzēt vairāk »
862. gads
862.
Jaunums!!: Belozerska un 862. gads · Redzēt vairāk »
