Satura rādītājs
19 attiecības: Ambrozijs Bergmanis, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Āraišu draudzes novads, Baltazars Bergmanis (mācītājs), Baltazars fon Bergmanis, Brīvmūrniecība, Ernsts fon Bergmanis, Gustavs fon Bergmanis, Gustavs fon Bergmanis (ārsts), Kēnigsbergas Universitāte, Liborijs fon Bergmanis, Lielais Ziemeļu karš, Mazsalaca, Patriciāts, Rūjiena, Tīfs, Umurgas draudzes novads, Vidzeme, Zviedru Vidzeme.
Ambrozijs Bergmanis
Ambrozijs Bergmanis (1740–1784) bija vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis.
Skatīt Bergmaņi un Ambrozijs Bergmanis
Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Bergmaņi un Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Āraišu draudzes novads
Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Bergmaņi un Āraišu draudzes novads
Baltazars Bergmanis (mācītājs)
Baltazars Bergmanis (1703–1768) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Bergmaņi un Baltazars Bergmanis (mācītājs)
Baltazars fon Bergmanis
Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Bergmaņi un Baltazars fon Bergmanis
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Bergmaņi un Brīvmūrniecība
Ernsts fon Bergmanis
Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.
Skatīt Bergmaņi un Ernsts fon Bergmanis
Gustavs fon Bergmanis
Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.
Skatīt Bergmaņi un Gustavs fon Bergmanis
Gustavs fon Bergmanis (ārsts)
Gustavs Rihards Francis Augusts fon Bergmanis (1878-1955) bija vācbaltiešu izcelsmes ārsts internists un medicīnas profesors Marburgas, Frankfurtes, Berlīnes un Minhenes universitātēs.
Skatīt Bergmaņi un Gustavs fon Bergmanis (ārsts)
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Skatīt Bergmaņi un Kēnigsbergas Universitāte
Liborijs fon Bergmanis
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Bergmaņi un Liborijs fon Bergmanis
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Bergmaņi un Lielais Ziemeļu karš
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Skatīt Bergmaņi un Mazsalaca
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Skatīt Bergmaņi un Patriciāts
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Skatīt Bergmaņi un Rūjiena
Tīfs
utīm, vienlaikus aicinot lietot pretutu pūderi Tīfs (— 'dūmaka, apziņas aptumsums') ir vairāku infekcijas slimību apkopojošs nosaukums; šīm slimībām raksturīgs spēcīgs drudzis, ko pavada spēcīga intoksikācija un psihiski traucējumi.
Skatīt Bergmaņi un Tīfs
Umurgas draudzes novads
Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Bergmaņi un Umurgas draudzes novads
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Bergmaņi un Vidzeme
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Bergmaņi un Zviedru Vidzeme
Zināms kā Fon Bergmaņi.