Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Bikšainie apogi

Indekss Bikšainie apogi

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Satura rādītājs

  1. 17 attiecības: Amerika, Ģints (bioloģija), Bezmugurkaulnieki, Bikšainais apogs, Centimetrs, Dzeltenā krāsa, Eirāzija, Galva, Grauzēji, Kukaiņi, Latvija, Mērenā josla, Nakts, Pūču dzimta, Pūčveidīgie, Putni, Zīdītāji.

Amerika

Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.

Skatīt Bikšainie apogi un Amerika

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Skatīt Bikšainie apogi un Ģints (bioloģija)

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Skatīt Bikšainie apogi un Bezmugurkaulnieki

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Skatīt Bikšainie apogi un Bikšainais apogs

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Skatīt Bikšainie apogi un Centimetrs

Dzeltenā krāsa

Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.

Skatīt Bikšainie apogi un Dzeltenā krāsa

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Skatīt Bikšainie apogi un Eirāzija

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Skatīt Bikšainie apogi un Galva

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Skatīt Bikšainie apogi un Grauzēji

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Skatīt Bikšainie apogi un Kukaiņi

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Bikšainie apogi un Latvija

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Skatīt Bikšainie apogi un Mērenā josla

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Skatīt Bikšainie apogi un Nakts

Pūču dzimta

Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).

Skatīt Bikšainie apogi un Pūču dzimta

Pūčveidīgie

Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.

Skatīt Bikšainie apogi un Pūčveidīgie

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Bikšainie apogi un Putni

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Skatīt Bikšainie apogi un Zīdītāji

Zināms kā Aegolius, Bikšaino apogu ģints.