Satura rādītājs
146 attiecības: Aorta, Apvienoto Nāciju Organizācija, Artērija, Asinis, Augi, Augsne, Augutis, Austrālijas aborigēni, Bezmugurkaulnieki, Bišu vasks, Biotops, Bites, Blakšu kārta, Blaktis, Blusu kārta, Bušmeņi, Cikādes, Cilvēks, Devons, Dievlūdzēji, Divspārņi, Dunduri, Dzīvnieki, Dzīvniekutis, Dzēlējodi, Dzimumdimorfisms, Dzimumorgāni, Dzirde, Eiropa, Eiropas medus bite, Elpošana, Elpvads, Embrijs, Entomoloģija, Epiderma, Fenotips, Feromoni, Frekvence, Gaisma, Galva, Garša, Gremošana, Hemolimfa, Hermafrodīts, Hibernācija, Hitīns, Imago, Inde, Infrasarkanais starojums, Istabas muša, ... Izvērst indekss (96 vairāk) »
- Entomoloģija
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Skatīt Kukaiņi un Aorta
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Skatīt Kukaiņi un Apvienoto Nāciju Organizācija
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Skatīt Kukaiņi un Artērija
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Kukaiņi un Asinis
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Kukaiņi un Augi
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Kukaiņi un Augsne
Augutis
Augutis (Sternorrhyncha) ir blakšu kārtas apakškārta, kuras visi pārstāvji pārtiek no augu sulām.
Skatīt Kukaiņi un Augutis
Austrālijas aborigēni
Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas senākie iedzīvotāji, kas mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita.
Skatīt Kukaiņi un Austrālijas aborigēni
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Kukaiņi un Bezmugurkaulnieki
Bišu vasks
Bišu vaska ritulis Bišu vasks ir dabīga medus bišu vaska dziedzeros veidojusies viela, kura pēc sastāva ir galvenokārt taukskābju esteru un dažādu garo ķēžu spirtu maisījums.
Skatīt Kukaiņi un Bišu vasks
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Skatīt Kukaiņi un Biotops
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Skatīt Kukaiņi un Bites
Blakšu kārta
Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.
Skatīt Kukaiņi un Blakšu kārta
Blaktis
Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.
Skatīt Kukaiņi un Blaktis
Blusu kārta
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).
Skatīt Kukaiņi un Blusu kārta
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Skatīt Kukaiņi un Bušmeņi
Cikādes
Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).
Skatīt Kukaiņi un Cikādes
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Kukaiņi un Cilvēks
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Kukaiņi un Devons
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Skatīt Kukaiņi un Dievlūdzēji
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Skatīt Kukaiņi un Divspārņi
Dunduri
Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.
Skatīt Kukaiņi un Dunduri
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Kukaiņi un Dzīvnieki
Dzīvniekutis
Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.
Skatīt Kukaiņi un Dzīvniekutis
Dzēlējodi
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.
Skatīt Kukaiņi un Dzēlējodi
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Skatīt Kukaiņi un Dzimumdimorfisms
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Skatīt Kukaiņi un Dzimumorgāni
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Skatīt Kukaiņi un Dzirde
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Kukaiņi un Eiropa
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Skatīt Kukaiņi un Eiropas medus bite
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Skatīt Kukaiņi un Elpošana
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Skatīt Kukaiņi un Elpvads
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Skatīt Kukaiņi un Embrijs
Entomoloģija
Dažādi kukaiņi Entomoloģija (/entomo — "kukainis" un /logos "zināšanas") ir zooloģijas apakšnozare, kas pēta kukaiņus.
Skatīt Kukaiņi un Entomoloģija
Epiderma
Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.
Skatīt Kukaiņi un Epiderma
Fenotips
gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.
Skatīt Kukaiņi un Fenotips
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Skatīt Kukaiņi un Feromoni
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Kukaiņi un Frekvence
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Kukaiņi un Gaisma
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Kukaiņi un Galva
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Skatīt Kukaiņi un Garša
Gremošana
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisma šūnas spēj pēc tam uzņemt.
Skatīt Kukaiņi un Gremošana
Hemolimfa
Hemolimfa ir šķidrie saistaudi, analoģiski mugurkaulnieku asinīm, kas cirkulē posmkāju ķermenī.
Skatīt Kukaiņi un Hemolimfa
Hermafrodīts
Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.
Skatīt Kukaiņi un Hermafrodīts
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Skatīt Kukaiņi un Hibernācija
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Skatīt Kukaiņi un Hitīns
Imago
Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.
Skatīt Kukaiņi un Imago
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Skatīt Kukaiņi un Inde
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Skatīt Kukaiņi un Infrasarkanais starojums
Istabas muša
Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).
Skatīt Kukaiņi un Istabas muša
Kalahari
Kalahari ir liela tuksnešaina savanna Dienvidāfrikā, aizņem lielāko daļu no Kalahari ieplakas.
Skatīt Kukaiņi un Kalahari
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Kukaiņi un Karbons
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Kukaiņi un Kāpurs
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Kukaiņi un Kārlis Linnejs
Kūniņa
Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.
Skatīt Kukaiņi un Kūniņa
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Kukaiņi un Klase (bioloģija)
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Kukaiņi un Klimats
Knābjgalvji
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.
Skatīt Kukaiņi un Knābjgalvji
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Kukaiņi un Krāsa
Kukaiņēdāji
Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.
Skatīt Kukaiņi un Kukaiņēdāji
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Skatīt Kukaiņi un Labība
Lapgraužu dzimta
Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.
Skatīt Kukaiņi un Lapgraužu dzimta
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Skatīt Kukaiņi un Lapsenes
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Skatīt Kukaiņi un Laputis
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Kukaiņi un Lauksaimniecība
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Skatīt Kukaiņi un Maņu orgānu sistēma
Maksteņu kārta
Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.
Skatīt Kukaiņi un Maksteņu kārta
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Kukaiņi un Mātīte
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Kukaiņi un Mērenā josla
Mežsaimniecība
Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.
Skatīt Kukaiņi un Mežsaimniecība
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Skatīt Kukaiņi un Medus
Medusbites
Medusbites jeb medus bites (Apis) ir vienīgā medusbišu cilts (Apini) ģints.
Skatīt Kukaiņi un Medusbites
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Skatīt Kukaiņi un Minerālvielas
Mušu dzimta
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).
Skatīt Kukaiņi un Mušu dzimta
Mušu infrakārta
Mušu infrakārta (Muscomorpha) ir lielākā no četrām mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) infrakārtām.
Skatīt Kukaiņi un Mušu infrakārta
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Skatīt Kukaiņi un Mugurkaulnieki
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Kukaiņi un Muskuļi
Nepilnas pārvērtības kukaiņi
Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).
Skatīt Kukaiņi un Nepilnas pārvērtības kukaiņi
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Skatīt Kukaiņi un Nervs
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Skatīt Kukaiņi un Nervu sistēma
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Kukaiņi un Oža
Ogg
Ogg ir brīvā un atvērtā pirmkoda failu konteinera formāts, kā izstrādātājs ir Xiph.Org Foundation.
Skatīt Kukaiņi un Ogg
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Kukaiņi un Oglekļa dioksīds
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Kukaiņi un Ola
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Kukaiņi un Olbaltumvielas
Olnīca
Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.
Skatīt Kukaiņi un Olnīca
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Skatīt Kukaiņi un Parazītisms
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Skatīt Kukaiņi un Pārvēršanās
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Skatīt Kukaiņi un Peles
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Skatīt Kukaiņi un Pigments
Pilnas pārvērtības kukaiņi
Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.
Skatīt Kukaiņi un Pilnas pārvērtības kukaiņi
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Skatīt Kukaiņi un Plaušas
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Skatīt Kukaiņi un Plēvspārņu kārta
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Skatīt Kukaiņi un Polimorfisms (bioloģija)
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Skatīt Kukaiņi un Posmkāji
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Skatīt Kukaiņi un Prusaki
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Kukaiņi un Putni
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Kukaiņi un Redze
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Skatīt Kukaiņi un Sauszeme
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Kukaiņi un Sēkla
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Skatīt Kukaiņi un Sēklinieks
Schizophora
Schizophora ir viena no divām Cyclorrhapha sekcijām, kas pieder pie mušu infrakārtas (Muscomorpha).
Skatīt Kukaiņi un Schizophora
Seškāji
Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Kukaiņi un Seškāji
Segžokleņi
Segžokleņi ir seškāju apakštipa klase.
Skatīt Kukaiņi un Segžokleņi
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Skatīt Kukaiņi un Segsēkļi
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Kukaiņi un Sekunde
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Kukaiņi un Senā Ēģipte
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Kukaiņi un Senā Grieķija
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Skatīt Kukaiņi un Siekalas
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Skatīt Kukaiņi un Sienāži
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Skatīt Kukaiņi un Sikspārņi
Skarabeju dzimta
Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Skatīt Kukaiņi un Skarabeju dzimta
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Kukaiņi un Skābeklis
Skrejvaboļu dzimta
Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Skatīt Kukaiņi un Skrejvaboļu dzimta
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Skatīt Kukaiņi un Skudru dzimta
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Skatīt Kukaiņi un Slimība
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Skatīt Kukaiņi un Spāres
Spīļastes
Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).
Skatīt Kukaiņi un Spīļastes
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Skatīt Kukaiņi un Spīdvaboles
Sperma
Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.
Skatīt Kukaiņi un Sperma
Sprakšķi
Sprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Skatīt Kukaiņi un Sprakšķi
Strautenes
Strautenes ir nepilnas pārvērtības kukaiņu kārta.
Skatīt Kukaiņi un Strautenes
Sula
Glāze ar apelsīnu sulu Sula ir šķidrums vai suspensija, kuru satur augļi, ogas vai dārzeņi.
Skatīt Kukaiņi un Sula
Taisnspārņi
Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).
Skatīt Kukaiņi un Taisnspārņi
Taizeme
Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.
Skatīt Kukaiņi un Taizeme
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Kukaiņi un Tauki
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Skatīt Kukaiņi un Tauriņi
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Skatīt Kukaiņi un Tauste
Tīklspārņu kārta
Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi.
Skatīt Kukaiņi un Tīklspārņu kārta
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Kukaiņi un Tēviņš
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Skatīt Kukaiņi un Termīti
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Skatīt Kukaiņi un Ultraskaņa
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Skatīt Kukaiņi un Ultravioletais starojums
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Skatīt Kukaiņi un Vaboles
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Skatīt Kukaiņi un Vēders
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Skatīt Kukaiņi un Vēnas
Vibrācija
Vibrācija (no — 'svārstība, trīcēšana') ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.
Skatīt Kukaiņi un Vibrācija
Viendienīšu kārta
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).
Skatīt Kukaiņi un Viendienīšu kārta
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Skatīt Kukaiņi un Visēdāji
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Skatīt Kukaiņi un Zaļā krāsa
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Skatīt Kukaiņi un Zālēdāji
Zīds
Zīds ir audums, ko iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņu izdalījumu savērptiem diegiem.
Skatīt Kukaiņi un Zīds
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Kukaiņi un Zeme
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Skatīt Kukaiņi un Zieds
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Skatīt Kukaiņi un Zilā krāsa
Zilspāru ģints
Zilspāres jeb zilspāru ģints (Calopteryx) ir spāru kārtas (Odonata) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).
Skatīt Kukaiņi un Zilspāru ģints
Skatīt arī
Entomoloģija
- Entomoloģija
- Kukaiņi
Zināms kā Ectognatha, Entomida, Insecta, Insekti, Kailžokleņi, Kukainis.