Satura rādītājs
35 attiecības: Acs, Centimetrs, Dažādspārnu spāres, Daba, Dīķis, Dzīvnieki, Epiproktas, Ezers, Fauna, Gaiss, Galva, Grieķu valoda, Kāpurs, Kārta, Kukaiņi, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Posmtārpi, Sarkanā grāmata, Spārns, Spārnu plētums, Strauta zilspāre, Upe, Vēžveidīgie, Vēders, Vienādspārnu spāres, Virpotāji, Zaļā krāsa, Zilā krāsa, Zilspāru ģints, Zivis, Zobi, Zooloģija, 18. gadsimts.
- Spāru kārta
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Spāres un Acs
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Spāres un Centimetrs
Dažādspārnu spāres
Dažādspārnu spāres jeb dažādspārņi (Anisoptera) ir spāru kārtas (Odonata) infrakārta, kas pieder epiproktu apakškārtai (Epiprocta).
Skatīt Spāres un Dažādspārnu spāres
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Spāres un Daba
Dīķis
Dīķis Polijā Dīķis (no viduslejasvācu, afrikandu: dīk vai vidusholandiešu: dijc) ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpe, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni.
Skatīt Spāres un Dīķis
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Spāres un Dzīvnieki
Epiproktas
Epiproktas, epiproktu apakškārta (Epiprocta) ir salīdzinoši jauna spāru kārtas (Odonata) taksonomiskā vienība, kas apvieno 2 infrakārtas: dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Skatīt Spāres un Epiproktas
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Spāres un Ezers
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Skatīt Spāres un Fauna
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Spāres un Gaiss
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Spāres un Galva
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Spāres un Grieķu valoda
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Spāres un Kāpurs
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Spāres un Kārta
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Spāres un Kukaiņi
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Spāres un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Spāres un Latvija
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Skatīt Spāres un Latvijas Sarkanā grāmata
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Skatīt Spāres un Posmtārpi
Sarkanā grāmata
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.
Skatīt Spāres un Sarkanā grāmata
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Spāres un Spārns
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Spāres un Spārnu plētums
Strauta zilspāre
Strauta zilspāre jeb strautu zilspāre (Calopteryx virgo), tiek saukta arī par strauta krāšņspārni, ir viena no divām Latvijā sastopamajām zilspārēm (Calopteryx).
Skatīt Spāres un Strauta zilspāre
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Spāres un Upe
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Spāres un Vēžveidīgie
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Skatīt Spāres un Vēders
Vienādspārnu spāres
Vienādspārnu spāres jeb vienādspārņi (Zygoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta, kurā ir apmēram 2600 sugas.
Skatīt Spāres un Vienādspārnu spāres
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Skatīt Spāres un Virpotāji
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Skatīt Spāres un Zaļā krāsa
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Skatīt Spāres un Zilā krāsa
Zilspāru ģints
Zilspāres jeb zilspāru ģints (Calopteryx) ir spāru kārtas (Odonata) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).
Skatīt Spāres un Zilspāru ģints
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Spāres un Zivis
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Spāres un Zobi
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Skatīt Spāres un Zooloģija
18. gadsimts
18.
Skatīt Spāres un 18. gadsimts
Skatīt arī
Spāru kārta
- Dažādspārnu spāres
- Spāres
Zināms kā Odonata, Spāru kārta.