Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ezers

Indekss Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Satura rādītājs

  1. 104 attiecības: Ainava, Aizsprosts, Ala, Aloja, Ancilus ezers, Antarktīda, Arāla jūra, Augšezers, Avots, Azovas jūra, Ņosa ezers, Bafina sala, Baikāls, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Balvu novads, Bazalts, Beznoteces ezers, Bolīvija, Burtnieks, Cieceres ezers, Dīķis, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, Eitrofikācija, Ekosistēma, Erozija, Etāns, Ezers, Fosfors, Gauja, Gravitācija, Hūrons, Hektārs, Ieži, Isikuls, Jūra, Jēkabpils novads, Jo (pavadonis), Jupiters (planēta), Kaļķakmens, Kaņieris, Kalns, Kanāda, Karību jūra, Karsta process, Kaspijas jūra, Krāterezers, Kuldīgas novads, Lagūna, Latvija, ... Izvērst indekss (54 vairāk) »

  2. Ezeri
  3. Ūdenstilpes

Ainava

Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.

Skatīt Ezers un Ainava

Aizsprosts

Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.

Skatīt Ezers un Aizsprosts

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Skatīt Ezers un Ala

Aloja

Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā.

Skatīt Ezers un Aloja

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Skatīt Ezers un Ancilus ezers

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Skatīt Ezers un Antarktīda

Arāla jūra

Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.

Skatīt Ezers un Arāla jūra

Augšezers

Augšezers ir lielākais no pieciem Lielajiem ezeriem, pēc virsmas platības lielākais saldūdens ezers pasaulē.

Skatīt Ezers un Augšezers

Avots

Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.

Skatīt Ezers un Avots

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Skatīt Ezers un Azovas jūra

Ņosa ezers

Ņosa ezers (arī Ņoss;,; Lvi ezers — lac Lwi) ir ezers Kamerūnā, Ziemeļrietumu reģionā.

Skatīt Ezers un Ņosa ezers

Bafina sala

Bafina sala jeb Bafina Zeme, arī Kikiktāluka (Qikiqtaaluk — ‘Ļoti liela sala’), ir sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.

Skatīt Ezers un Bafina sala

Baikāls

Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.

Skatīt Ezers un Baikāls

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Ezers un Baltijas jūra

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Skatīt Ezers un Baltijas ledus ezers

Balvu novads

Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Ezers un Balvu novads

Bazalts

Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.

Skatīt Ezers un Bazalts

Beznoteces ezers

Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. ''NASA's Earth Observatory'' Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē.

Skatīt Ezers un Beznoteces ezers

Bolīvija

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.

Skatīt Ezers un Bolīvija

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Skatīt Ezers un Burtnieks

Cieceres ezers

Cieceres ezers ir ezers Saldus novada Cieceres pagastā.

Skatīt Ezers un Cieceres ezers

Dīķis

Dīķis Polijā Dīķis (no viduslejasvācu, afrikandu: dīk vai vidusholandiešu: dijc) ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpe, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni.

Skatīt Ezers un Dīķis

Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums

Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.

Skatīt Ezers un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums

Eitrofikācija

zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.

Skatīt Ezers un Eitrofikācija

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Skatīt Ezers un Ekosistēma

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Skatīt Ezers un Erozija

Etāns

Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.

Skatīt Ezers un Etāns

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Skatīt Ezers un Ezers

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Skatīt Ezers un Fosfors

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Ezers un Gauja

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Skatīt Ezers un Gravitācija

Hūrons

Hūrons ir viens no Lielajiem ezeriem uz ASV un Kanādas robežas.

Skatīt Ezers un Hūrons

Hektārs

Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.

Skatīt Ezers un Hektārs

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Skatīt Ezers un Ieži

Isikuls

Isikuls ir liels augstkalnu ezers Kirgizstānā.

Skatīt Ezers un Isikuls

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Ezers un Jūra

Jēkabpils novads

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Ezers un Jēkabpils novads

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Skatīt Ezers un Jo (pavadonis)

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Skatīt Ezers un Jupiters (planēta)

Kaļķakmens

Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.

Skatīt Ezers un Kaļķakmens

Kaņieris

Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.

Skatīt Ezers un Kaņieris

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Skatīt Ezers un Kalns

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Ezers un Kanāda

Karību jūra

Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.

Skatīt Ezers un Karību jūra

Karsta process

Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.

Skatīt Ezers un Karsta process

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Skatīt Ezers un Kaspijas jūra

Krāterezers

Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.

Skatīt Ezers un Krāterezers

Kuldīgas novads

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Ezers un Kuldīgas novads

Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

Skatīt Ezers un Lagūna

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Ezers un Latvija

Latvijas ezeru uzskaitījums

Latvijas ezeru uzskaitījums uzrāda 141 Latvijas lielāko ezeru, kura virsmas platība pārsniedz 1 km2, izņemot zivju dīķus, un 20 Latvijas lielākos ezerus pēc to maksimālā dziļuma metros.

Skatīt Ezers un Latvijas ezeru uzskaitījums

Lava

Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.

Skatīt Ezers un Lava

Līcis

Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Skatīt Ezers un Līcis

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Skatīt Ezers un Ledājs

Liepājas ezers

Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Ezers un Liepājas ezers

Limnoloģija

Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.

Skatīt Ezers un Limnoloģija

Lopnūrs

Lopnūrs (arī Lobnors;, — Luóbù Pō) ir izsīcis sālsezers Ķīnā, veido nelielu sālsezeru un purvāju grupu.

Skatīt Ezers un Lopnūrs

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Skatīt Ezers un Magma

Manitu ezers

Manitu ezers ir lielākais ezers uz Manitulinas salas Hūrona ezerā, Kanādā.

Skatīt Ezers un Manitu ezers

Manitulina

Manitulina (Manidoowaaling) ir Kanādai piederoša sala Hūrona ezerā.

Skatīt Ezers un Manitulina

Marakaibo ezers

Marakaibo ezers ir liels iesāļūdens ezers Venecuēlā.

Skatīt Ezers un Marakaibo ezers

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Skatīt Ezers un Marss (planēta)

Mārs

Ukinrekas māri, Aļaska. Izveidojušies 10 dienas ilgā izvirdumā 1977. gadā, diametrs ap 300 m. Mārs (no vācu valodas dialekta Reinzemē-Pfalcā — sākotnēji apzīmēja ar ūdeni pildītu piltuves veida ieplaku, XIX gs. piedāvāts kā zinātnisks termins tā pašreizējā nozīmē) — plata, lēzena, apaļa vai ovāla krāterveida ieplaka, kas radusies freātiskā izvirdumā, t.i.

Skatīt Ezers un Mārs

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).

Skatīt Ezers un Mēness

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Skatīt Ezers un Mežs

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Skatīt Ezers un Melnā jūra

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Skatīt Ezers un Metāns

Mezotrofs

Mezotrofs ir termins, kas raksturo ezeru attīstības stadiju.

Skatīt Ezers un Mezotrofs

Nāves jūra

Nāves jūra (Al Bahr al Mayyit,, Yam ha-Melakh — ‘Sāls jūra’) ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni.

Skatīt Ezers un Nāves jūra

Neizīdles ezers

Neizīdles ezers, arī Fertē ezers (— ‘purva ezers’), ir otrs lielākais stepes zonas ezers Centrāleiropā.

Skatīt Ezers un Neizīdles ezers

Netillins

Netillins (no inuitu vārda netsilak, kas apzīmē pieaugušu roni) ir liels ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Bafina salas dienvidu daļā.

Skatīt Ezers un Netillins

Niedres

Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.

Skatīt Ezers un Niedres

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Skatīt Ezers un Nokrišņi

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Skatīt Ezers un Oglekļa dioksīds

Pasaulē dziļākie ezeri

Šajā rakstā ir uzskaitīti pasaulē dziļākie ezeri.

Skatīt Ezers un Pasaulē dziļākie ezeri

Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers pēc tilpuma Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma ir saraksts, kurā ir uzskaitīti visi pasaules lielākie ezeri pēc tajos esošā ūdens tilpuma.

Skatīt Ezers un Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma

Pasaules lielāko ezeru saraksts

Sarakstā apkopoti 100 pasaules lielākie ezeri pēc platības.

Skatīt Ezers un Pasaules lielāko ezeru saraksts

Pazemes ūdeņi

Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.

Skatīt Ezers un Pazemes ūdeņi

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Skatīt Ezers un Purvs

Rāmsara

Rāmsara ir pilsēta Irānā, Māzenderānas ostānā.

Skatīt Ezers un Rāmsara

Roja

Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.

Skatīt Ezers un Roja

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Skatīt Ezers un Saldūdens

Sarkanā jūra

Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.

Skatīt Ezers un Sarkanā jūra

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Skatīt Ezers un Saturns (planēta)

Sālsezers

Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru.

Skatīt Ezers un Sālsezers

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Skatīt Ezers un Sērs

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Skatīt Ezers un Skandināvija

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Skatīt Ezers un Skābeklis

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Skatīt Ezers un Slāpeklis

Subglaciālais ezers

Divi subglaciāli ezeri Antarktīdā, NASA attēls, 2004. gads Subglaciālais ezers (zemledus ezers) ir ezers, kas ir pastāvīgi klāts ar ledu.

Skatīt Ezers un Subglaciālais ezers

Tangaņikas ezers

Tangaņikas ezers (Tanganyica) ir otrs lielākais ezers Āfrikā, tiek uzskatīts, ka tas ir otrs lielākais pasaulē pēc tilpuma un otrs dziļākais pasaulē pēc Baikāla.

Skatīt Ezers un Tangaņikas ezers

Taupo ezers

Taupo ezers ir lielākais ezers Jaunzēlandē un lielākais saldūdens ezers Okeānijā.

Skatīt Ezers un Taupo ezers

Tektonika

Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.

Skatīt Ezers un Tektonika

Tibeta

Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.

Skatīt Ezers un Tibeta

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Skatīt Ezers un Titāns (pavadonis)

Titikakas ezers

Titikakas ezers (aimaru un) ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers — tā vidējais ūdens līmenis ir 3812 metrus virs jūras līmeņa.

Skatīt Ezers un Titikakas ezers

Torrensa ezers

Torrensa ezers ir liels beznoteces sālsezers Austrālijā, Dienvidaustrālijas štatā.

Skatīt Ezers un Torrensa ezers

Tuksnesis

border.

Skatīt Ezers un Tuksnesis

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Skatīt Ezers un Upe

Vecupe

Vecupes Aļaskā Vecupe ir ezera vai attekas veids, kas rodas tad, kad upes meandrs dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes.

Skatīt Ezers un Vecupe

Vulastona ezers

Vulastona ezers ir liels ezers Kanādā, Saskačevanas provinces ziemeļaustrumos.

Skatīt Ezers un Vulastona ezers

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Skatīt Ezers un Vulkāns

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Skatīt Ezers un Zemestrīce

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Skatīt Ezers un Ziemeļu puslode

Skatīt arī

Ezeri

Ūdenstilpes

Zināms kā Sprostezers.

, Latvijas ezeru uzskaitījums, Lava, Līcis, Ledājs, Liepājas ezers, Limnoloģija, Lopnūrs, Magma, Manitu ezers, Manitulina, Marakaibo ezers, Marss (planēta), Mārs, Mēness, Mežs, Melnā jūra, Metāns, Mezotrofs, Nāves jūra, Neizīdles ezers, Netillins, Niedres, Nokrišņi, Oglekļa dioksīds, Pasaulē dziļākie ezeri, Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma, Pasaules lielāko ezeru saraksts, Pazemes ūdeņi, Purvs, Rāmsara, Roja, Saldūdens, Sarkanā jūra, Saturns (planēta), Sālsezers, Sērs, Skandināvija, Skābeklis, Slāpeklis, Subglaciālais ezers, Tangaņikas ezers, Taupo ezers, Tektonika, Tibeta, Titāns (pavadonis), Titikakas ezers, Torrensa ezers, Tuksnesis, Upe, Vecupe, Vulastona ezers, Vulkāns, Zemestrīce, Ziemeļu puslode.