Satura rādītājs
104 attiecības: Ainava, Aizsprosts, Ala, Aloja, Ancilus ezers, Antarktīda, Arāla jūra, Augšezers, Avots, Azovas jūra, Ņosa ezers, Bafina sala, Baikāls, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Balvu novads, Bazalts, Beznoteces ezers, Bolīvija, Burtnieks, Cieceres ezers, Dīķis, Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums, Eitrofikācija, Ekosistēma, Erozija, Etāns, Ezers, Fosfors, Gauja, Gravitācija, Hūrons, Hektārs, Ieži, Isikuls, Jūra, Jēkabpils novads, Jo (pavadonis), Jupiters (planēta), Kaļķakmens, Kaņieris, Kalns, Kanāda, Karību jūra, Karsta process, Kaspijas jūra, Krāterezers, Kuldīgas novads, Lagūna, Latvija, ... Izvērst indekss (54 vairāk) »
- Ezeri
- Ūdenstilpes
Ainava
Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.
Skatīt Ezers un Ainava
Aizsprosts
Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.
Skatīt Ezers un Aizsprosts
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Ezers un Ala
Aloja
Aloja ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā.
Skatīt Ezers un Aloja
Ancilus ezers
Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.
Skatīt Ezers un Ancilus ezers
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Ezers un Antarktīda
Arāla jūra
Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.
Skatīt Ezers un Arāla jūra
Augšezers
Augšezers ir lielākais no pieciem Lielajiem ezeriem, pēc virsmas platības lielākais saldūdens ezers pasaulē.
Skatīt Ezers un Augšezers
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Skatīt Ezers un Avots
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Ezers un Azovas jūra
Ņosa ezers
Ņosa ezers (arī Ņoss;,; Lvi ezers — lac Lwi) ir ezers Kamerūnā, Ziemeļrietumu reģionā.
Skatīt Ezers un Ņosa ezers
Bafina sala
Bafina sala jeb Bafina Zeme, arī Kikiktāluka (Qikiqtaaluk — ‘Ļoti liela sala’), ir sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Skatīt Ezers un Bafina sala
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Skatīt Ezers un Baikāls
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Ezers un Baltijas jūra
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Skatīt Ezers un Baltijas ledus ezers
Balvu novads
Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Ezers un Balvu novads
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Skatīt Ezers un Bazalts
Beznoteces ezers
Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. ''NASA's Earth Observatory'' Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē.
Skatīt Ezers un Beznoteces ezers
Bolīvija
Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
Skatīt Ezers un Bolīvija
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Skatīt Ezers un Burtnieks
Cieceres ezers
Cieceres ezers ir ezers Saldus novada Cieceres pagastā.
Skatīt Ezers un Cieceres ezers
Dīķis
Dīķis Polijā Dīķis (no viduslejasvācu, afrikandu: dīk vai vidusholandiešu: dijc) ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpe, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni.
Skatīt Ezers un Dīķis
Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums
Šajā sarakstā apkopoti Eiropas 50.
Skatīt Ezers un Eiropas lielāko ezeru uzskaitījums
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Skatīt Ezers un Eitrofikācija
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Skatīt Ezers un Ekosistēma
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Skatīt Ezers un Erozija
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Skatīt Ezers un Etāns
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Ezers un Ezers
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Skatīt Ezers un Fosfors
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Ezers un Gauja
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Skatīt Ezers un Gravitācija
Hūrons
Hūrons ir viens no Lielajiem ezeriem uz ASV un Kanādas robežas.
Skatīt Ezers un Hūrons
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Skatīt Ezers un Hektārs
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Ezers un Ieži
Isikuls
Isikuls ir liels augstkalnu ezers Kirgizstānā.
Skatīt Ezers un Isikuls
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Ezers un Jūra
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Ezers un Jēkabpils novads
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Skatīt Ezers un Jo (pavadonis)
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Ezers un Jupiters (planēta)
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Skatīt Ezers un Kaļķakmens
Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.
Skatīt Ezers un Kaņieris
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Ezers un Kalns
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Ezers un Kanāda
Karību jūra
Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.
Skatīt Ezers un Karību jūra
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Skatīt Ezers un Karsta process
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Ezers un Kaspijas jūra
Krāterezers
Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.
Skatīt Ezers un Krāterezers
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Ezers un Kuldīgas novads
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Skatīt Ezers un Lagūna
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Ezers un Latvija
Latvijas ezeru uzskaitījums
Latvijas ezeru uzskaitījums uzrāda 141 Latvijas lielāko ezeru, kura virsmas platība pārsniedz 1 km2, izņemot zivju dīķus, un 20 Latvijas lielākos ezerus pēc to maksimālā dziļuma metros.
Skatīt Ezers un Latvijas ezeru uzskaitījums
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Skatīt Ezers un Lava
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Ezers un Līcis
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Ezers un Ledājs
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Ezers un Liepājas ezers
Limnoloģija
Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.
Skatīt Ezers un Limnoloģija
Lopnūrs
Lopnūrs (arī Lobnors;, — Luóbù Pō) ir izsīcis sālsezers Ķīnā, veido nelielu sālsezeru un purvāju grupu.
Skatīt Ezers un Lopnūrs
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Skatīt Ezers un Magma
Manitu ezers
Manitu ezers ir lielākais ezers uz Manitulinas salas Hūrona ezerā, Kanādā.
Skatīt Ezers un Manitu ezers
Manitulina
Manitulina (Manidoowaaling) ir Kanādai piederoša sala Hūrona ezerā.
Skatīt Ezers un Manitulina
Marakaibo ezers
Marakaibo ezers ir liels iesāļūdens ezers Venecuēlā.
Skatīt Ezers un Marakaibo ezers
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Ezers un Marss (planēta)
Mārs
Ukinrekas māri, Aļaska. Izveidojušies 10 dienas ilgā izvirdumā 1977. gadā, diametrs ap 300 m. Mārs (no vācu valodas dialekta Reinzemē-Pfalcā — sākotnēji apzīmēja ar ūdeni pildītu piltuves veida ieplaku, XIX gs. piedāvāts kā zinātnisks termins tā pašreizējā nozīmē) — plata, lēzena, apaļa vai ovāla krāterveida ieplaka, kas radusies freātiskā izvirdumā, t.i.
Skatīt Ezers un Mārs
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Ezers un Mēness
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Ezers un Mežs
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Ezers un Melnā jūra
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Ezers un Metāns
Mezotrofs
Mezotrofs ir termins, kas raksturo ezeru attīstības stadiju.
Skatīt Ezers un Mezotrofs
Nāves jūra
Nāves jūra (Al Bahr al Mayyit,, Yam ha-Melakh — ‘Sāls jūra’) ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni.
Skatīt Ezers un Nāves jūra
Neizīdles ezers
Neizīdles ezers, arī Fertē ezers (— ‘purva ezers’), ir otrs lielākais stepes zonas ezers Centrāleiropā.
Skatīt Ezers un Neizīdles ezers
Netillins
Netillins (no inuitu vārda netsilak, kas apzīmē pieaugušu roni) ir liels ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Bafina salas dienvidu daļā.
Skatīt Ezers un Netillins
Niedres
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.
Skatīt Ezers un Niedres
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Ezers un Nokrišņi
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Ezers un Oglekļa dioksīds
Pasaulē dziļākie ezeri
Šajā rakstā ir uzskaitīti pasaulē dziļākie ezeri.
Skatīt Ezers un Pasaulē dziļākie ezeri
Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers pēc tilpuma Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma ir saraksts, kurā ir uzskaitīti visi pasaules lielākie ezeri pēc tajos esošā ūdens tilpuma.
Skatīt Ezers un Pasaules lielākie ezeri pēc tilpuma
Pasaules lielāko ezeru saraksts
Sarakstā apkopoti 100 pasaules lielākie ezeri pēc platības.
Skatīt Ezers un Pasaules lielāko ezeru saraksts
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Skatīt Ezers un Pazemes ūdeņi
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Ezers un Purvs
Rāmsara
Rāmsara ir pilsēta Irānā, Māzenderānas ostānā.
Skatīt Ezers un Rāmsara
Roja
Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.
Skatīt Ezers un Roja
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Ezers un Saldūdens
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Skatīt Ezers un Sarkanā jūra
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Ezers un Saturns (planēta)
Sālsezers
Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru.
Skatīt Ezers un Sālsezers
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Ezers un Sērs
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Ezers un Skandināvija
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Ezers un Skābeklis
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Ezers un Slāpeklis
Subglaciālais ezers
Divi subglaciāli ezeri Antarktīdā, NASA attēls, 2004. gads Subglaciālais ezers (zemledus ezers) ir ezers, kas ir pastāvīgi klāts ar ledu.
Skatīt Ezers un Subglaciālais ezers
Tangaņikas ezers
Tangaņikas ezers (Tanganyica) ir otrs lielākais ezers Āfrikā, tiek uzskatīts, ka tas ir otrs lielākais pasaulē pēc tilpuma un otrs dziļākais pasaulē pēc Baikāla.
Skatīt Ezers un Tangaņikas ezers
Taupo ezers
Taupo ezers ir lielākais ezers Jaunzēlandē un lielākais saldūdens ezers Okeānijā.
Skatīt Ezers un Taupo ezers
Tektonika
Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.
Skatīt Ezers un Tektonika
Tibeta
Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.
Skatīt Ezers un Tibeta
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Skatīt Ezers un Titāns (pavadonis)
Titikakas ezers
Titikakas ezers (aimaru un) ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers — tā vidējais ūdens līmenis ir 3812 metrus virs jūras līmeņa.
Skatīt Ezers un Titikakas ezers
Torrensa ezers
Torrensa ezers ir liels beznoteces sālsezers Austrālijā, Dienvidaustrālijas štatā.
Skatīt Ezers un Torrensa ezers
Tuksnesis
border.
Skatīt Ezers un Tuksnesis
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Ezers un Upe
Vecupe
Vecupes Aļaskā Vecupe ir ezera vai attekas veids, kas rodas tad, kad upes meandrs dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes.
Skatīt Ezers un Vecupe
Vulastona ezers
Vulastona ezers ir liels ezers Kanādā, Saskačevanas provinces ziemeļaustrumos.
Skatīt Ezers un Vulastona ezers
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Ezers un Vulkāns
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Ezers un Zemestrīce
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Ezers un Ziemeļu puslode
Skatīt arī
Ezeri
- Ezers
- Limnoloģija
Ūdenstilpes
- Aka
- Avots
- Dumbrājs
- Epikontinentāla jūra
- Ezers
- Fjords
- Geizers
- Grīva
- Ieleja
- Jūra
- Jūras šaurums
- Kontinentālais šelfs
- Lagūna
- Līcis
- Mitrājs
- Okeāns
- Peldbaseins
- Peļķe
- Plūdi
- Termālie ūdeņi
- Upe
- Upes delta
- Ūdenskrātuve
Zināms kā Sprostezers.