Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Sērs

Indekss Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Satura rādītājs

  1. 50 attiecības: Akmeņogles, Aminoskābes, Amonija sulfāts, Atomskaitlis, Bēta sabrukšana, Cinobrs, Cisteīns, Disproporcionēšanās, Elektriskā strāva, Elektronegativitāte, Fluors, Fosfors, Halkogēni, Halogēni, Hlors, Izotops, Kalcija sulfāts, Kaučuks, Liesma, Magnēts, Magnija sulfāts, Metāli, Metionīns, Nafta, Nātrija sulfāts, Nātrija sulfīts, Nātrija tiosulfāts, Nemetāli, Ogleklis, Oksidēšanas pakāpe, Oksidējošā skābe, Peroksisērskābe, Pirīts, Rūda, Sanskrits, Sārmi, Sēra dioksīds, Sēra heksafluorīds, Sērogleklis, Sērpaskābe, Sērskābe, Sfalerīts, Silīcijs, Skābeklis, Sulfāti, Tīrradņa elements, Toluols, Viskozitāte, Vulkanizācija, Zeme.

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Skatīt Sērs un Akmeņogles

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).

Skatīt Sērs un Aminoskābes

Amonija sulfāts

Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.

Skatīt Sērs un Amonija sulfāts

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Skatīt Sērs un Atomskaitlis

Bēta sabrukšana

Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.

Skatīt Sērs un Bēta sabrukšana

Cinobrs

Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.

Skatīt Sērs un Cinobrs

Cisteīns

Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).

Skatīt Sērs un Cisteīns

Disproporcionēšanās

Disproporcionēšanās ir ķīmiska reakcija, kuras laikā vienas vielas molekulas reaģē savā starpā, rodoties divu citu vielu molekulām.

Skatīt Sērs un Disproporcionēšanās

Elektriskā strāva

Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Skatīt Sērs un Elektriskā strāva

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Skatīt Sērs un Elektronegativitāte

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.

Skatīt Sērs un Fluors

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Skatīt Sērs un Fosfors

Halkogēni

Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.

Skatīt Sērs un Halkogēni

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Skatīt Sērs un Halogēni

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.

Skatīt Sērs un Hlors

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Skatīt Sērs un Izotops

Kalcija sulfāts

Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.

Skatīt Sērs un Kalcija sulfāts

Kaučuks

Dabiskā kaučuka tecināšana Kaučuks ir elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.

Skatīt Sērs un Kaučuks

Liesma

Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.

Skatīt Sērs un Liesma

Magnēts

Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.

Skatīt Sērs un Magnēts

Magnija sulfāts

Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.

Skatīt Sērs un Magnija sulfāts

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).

Skatīt Sērs un Metāli

Metionīns

Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.

Skatīt Sērs un Metionīns

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Skatīt Sērs un Nafta

Nātrija sulfāts

Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.

Skatīt Sērs un Nātrija sulfāts

Nātrija sulfīts

Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.

Skatīt Sērs un Nātrija sulfīts

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.

Skatīt Sērs un Nātrija tiosulfāts

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Skatīt Sērs un Nemetāli

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Skatīt Sērs un Ogleklis

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Skatīt Sērs un Oksidēšanas pakāpe

Oksidējošā skābe

Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.

Skatīt Sērs un Oksidējošā skābe

Peroksisērskābe

Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.

Skatīt Sērs un Peroksisērskābe

Pirīts

Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).

Skatīt Sērs un Pirīts

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Skatīt Sērs un Rūda

Sanskrits

Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Skatīt Sērs un Sanskrits

Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

Skatīt Sērs un Sārmi

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.

Skatīt Sērs un Sēra dioksīds

Sēra heksafluorīds

Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Skatīt Sērs un Sēra heksafluorīds

Sērogleklis

Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.

Skatīt Sērs un Sērogleklis

Sērpaskābe

Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).

Skatīt Sērs un Sērpaskābe

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Skatīt Sērs un Sērskābe

Sfalerīts

Sfalerīts (no (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.

Skatīt Sērs un Sfalerīts

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Skatīt Sērs un Silīcijs

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Skatīt Sērs un Skābeklis

Sulfāti

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.

Skatīt Sērs un Sulfāti

Tīrradņa elements

Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.

Skatīt Sērs un Tīrradņa elements

Toluols

Elektronu mākoņa blīvums toluola molekulā Toluols (metilbenzols, fenilmetāns, C6H5CH3) ir bezkrāsains, degtspējīgs šķidrums ar asu smaku.

Skatīt Sērs un Toluols

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Skatīt Sērs un Viskozitāte

Vulkanizācija

Strādnieks ievieto riepu veidnē pirms vulkanizācijas Vulkanizācija ir ķīmiska reakcija starp sēru vai kādu piemērotu sēra savienojumu un kaučuku, kuras laikā veidojas "sēra tiltiņi" −S−S− starp polimēru makromolekulu ķēdēm, savienojot tās kopā un padarot polimēru cietāku.

Skatīt Sērs un Vulkanizācija

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Skatīt Sērs un Zeme

Zināms kā Monoklīnais sērs, Plastiskais sērs, Rombiskais sērs.