Satura rādītājs
50 attiecības: Akmeņogles, Aminoskābes, Amonija sulfāts, Atomskaitlis, Bēta sabrukšana, Cinobrs, Cisteīns, Disproporcionēšanās, Elektriskā strāva, Elektronegativitāte, Fluors, Fosfors, Halkogēni, Halogēni, Hlors, Izotops, Kalcija sulfāts, Kaučuks, Liesma, Magnēts, Magnija sulfāts, Metāli, Metionīns, Nafta, Nātrija sulfāts, Nātrija sulfīts, Nātrija tiosulfāts, Nemetāli, Ogleklis, Oksidēšanas pakāpe, Oksidējošā skābe, Peroksisērskābe, Pirīts, Rūda, Sanskrits, Sārmi, Sēra dioksīds, Sēra heksafluorīds, Sērogleklis, Sērpaskābe, Sērskābe, Sfalerīts, Silīcijs, Skābeklis, Sulfāti, Tīrradņa elements, Toluols, Viskozitāte, Vulkanizācija, Zeme.
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Skatīt Sērs un Akmeņogles
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Skatīt Sērs un Aminoskābes
Amonija sulfāts
Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.
Skatīt Sērs un Amonija sulfāts
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Sērs un Atomskaitlis
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Skatīt Sērs un Bēta sabrukšana
Cinobrs
Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.
Skatīt Sērs un Cinobrs
Cisteīns
Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns).
Skatīt Sērs un Cisteīns
Disproporcionēšanās
Disproporcionēšanās ir ķīmiska reakcija, kuras laikā vienas vielas molekulas reaģē savā starpā, rodoties divu citu vielu molekulām.
Skatīt Sērs un Disproporcionēšanās
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Sērs un Elektriskā strāva
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Sērs un Elektronegativitāte
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Skatīt Sērs un Fluors
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Skatīt Sērs un Fosfors
Halkogēni
Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.
Skatīt Sērs un Halkogēni
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Sērs un Halogēni
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Skatīt Sērs un Hlors
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Sērs un Izotops
Kalcija sulfāts
Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.
Skatīt Sērs un Kalcija sulfāts
Kaučuks
Dabiskā kaučuka tecināšana Kaučuks ir elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
Skatīt Sērs un Kaučuks
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Skatīt Sērs un Liesma
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Skatīt Sērs un Magnēts
Magnija sulfāts
Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.
Skatīt Sērs un Magnija sulfāts
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Sērs un Metāli
Metionīns
Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe.
Skatīt Sērs un Metionīns
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Sērs un Nafta
Nātrija sulfāts
Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Skatīt Sērs un Nātrija sulfāts
Nātrija sulfīts
Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.
Skatīt Sērs un Nātrija sulfīts
Nātrija tiosulfāts
Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.
Skatīt Sērs un Nātrija tiosulfāts
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Sērs un Nemetāli
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Sērs un Ogleklis
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Sērs un Oksidēšanas pakāpe
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Skatīt Sērs un Oksidējošā skābe
Peroksisērskābe
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.
Skatīt Sērs un Peroksisērskābe
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Skatīt Sērs un Pirīts
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Skatīt Sērs un Rūda
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Skatīt Sērs un Sanskrits
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Sērs un Sārmi
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Skatīt Sērs un Sēra dioksīds
Sēra heksafluorīds
Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Skatīt Sērs un Sēra heksafluorīds
Sērogleklis
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.
Skatīt Sērs un Sērogleklis
Sērpaskābe
Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).
Skatīt Sērs un Sērpaskābe
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Skatīt Sērs un Sērskābe
Sfalerīts
Sfalerīts (no (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.
Skatīt Sērs un Sfalerīts
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Skatīt Sērs un Silīcijs
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Sērs un Skābeklis
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Skatīt Sērs un Sulfāti
Tīrradņa elements
Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.
Skatīt Sērs un Tīrradņa elements
Toluols
Elektronu mākoņa blīvums toluola molekulā Toluols (metilbenzols, fenilmetāns, C6H5CH3) ir bezkrāsains, degtspējīgs šķidrums ar asu smaku.
Skatīt Sērs un Toluols
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Skatīt Sērs un Viskozitāte
Vulkanizācija
Strādnieks ievieto riepu veidnē pirms vulkanizācijas Vulkanizācija ir ķīmiska reakcija starp sēru vai kādu piemērotu sēra savienojumu un kaučuku, kuras laikā veidojas "sēra tiltiņi" −S−S− starp polimēru makromolekulu ķēdēm, savienojot tās kopā un padarot polimēru cietāku.
Skatīt Sērs un Vulkanizācija
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Sērs un Zeme
Zināms kā Monoklīnais sērs, Plastiskais sērs, Rombiskais sērs.