Satura rādītājs
39 attiecības: Astats, Atomskaitlis, Binārie savienojumi, Blīvums, Broms, Elektronegativitāte, Fluors, Grieķu valoda, Halogēni, Hamfrijs Deivijs, Hlorapskābe, Hlorīdi, Hlorpaskābe, Hlorskābe, Izotops, Jods (elements), Kālija hlorīds, Kālijs, Kārlis Vilhelms Šēle, Krāsvielas, Kušanas temperatūra, Mēslojums, Metāli, Nātrija hlorīds, Nemetāli, Normāli apstākļi, Oksidētājs, Papīrs, Peldbaseins, Perhlorskābe, Plastmasas, Raķešdegviela, Sāļi, Sāls, Sālsskābe, Skābeklis, Sprāgstvielas, Viršanas temperatūra, Zāles.
- Halogēni
- Oksidētāji
Astats
Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85.
Skatīt Hlors un Astats
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Hlors un Atomskaitlis
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Skatīt Hlors un Binārie savienojumi
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Hlors un Blīvums
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Skatīt Hlors un Broms
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Hlors un Elektronegativitāte
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Skatīt Hlors un Fluors
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Hlors un Grieķu valoda
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Hlors un Halogēni
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Skatīt Hlors un Hamfrijs Deivijs
Hlorapskābe
Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.
Skatīt Hlors un Hlorapskābe
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Hlors un Hlorīdi
Hlorpaskābe
Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.
Skatīt Hlors un Hlorpaskābe
Hlorskābe
Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.
Skatīt Hlors un Hlorskābe
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Hlors un Izotops
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Skatīt Hlors un Jods (elements)
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Skatīt Hlors un Kālija hlorīds
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Skatīt Hlors un Kālijs
Kārlis Vilhelms Šēle
Kārlis Vilhelms Šēle (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes zviedru farmaceits un ķīmiķis.
Skatīt Hlors un Kārlis Vilhelms Šēle
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Skatīt Hlors un Krāsvielas
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Skatīt Hlors un Kušanas temperatūra
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Skatīt Hlors un Mēslojums
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Hlors un Metāli
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Skatīt Hlors un Nātrija hlorīds
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Hlors un Nemetāli
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Skatīt Hlors un Normāli apstākļi
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Hlors un Oksidētājs
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Skatīt Hlors un Papīrs
Peldbaseins
Olimpisko spēļu 50 metru garš baseins Peldbaseins jeb baseins ir slēgta vai atklāta ūdenstilpne peldēšanai vai sacensībām peldēšanā, ūdenspolo, daiļlēkšanā un citos sporta veidos.
Skatīt Hlors un Peldbaseins
Perhlorskābe
Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.
Skatīt Hlors un Perhlorskābe
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Skatīt Hlors un Plastmasas
Raķešdegviela
Raķešdegviela ir viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbviela.
Skatīt Hlors un Raķešdegviela
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Hlors un Sāļi
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Skatīt Hlors un Sāls
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Skatīt Hlors un Sālsskābe
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Hlors un Skābeklis
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Skatīt Hlors un Sprāgstvielas
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Skatīt Hlors un Viršanas temperatūra
Zāles
thumb Zāles, arī medikamenti, ir jebkura bioloģiska aktīva viela vai to salikumi, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.
Skatīt Hlors un Zāles
Skatīt arī
Halogēni
Oksidētāji
- 1,4-benzohinons
- Amonija dihromāts
- Amonija nitrāts
- Amonija nitrīts
- Broms
- Fluors
- Fēlinga šķīdums
- Hlors
- Jods (elements)
- Kālija dihromāts
- Kālija heksacianoferāts(III)
- Kālija hromāts
- Kālija permanganāts
- Nātrija hipohlorīts
- Nātrija hlorāts
- Nātrija nitrāts
- Nātrija peroksīds
- Nātrija superoksīds
- Oksidētājs
- Ozons
- Perhlorāti
- Skābeklis
- Sudraba nitrāts
- Svina nitrāts
- Tollensa reaģents
- Vanādija(V) oksīds
- Ūdeņraža peroksīds