Satura rādītājs
36 attiecības: Aldehīdi, Amonjaks, Anods, Atoms, Ūdens, Broms, Elektrolīze, Elektrons, Fluorūdeņražskābe, Fluors, Halogēni, Hlorīdi, Hlors, Hroma(VI) oksīds, Hroms, Jods (elements), Jons, Ketoni, Mangāna dioksīds, Mangāns, Metāli, Oglekļa dioksīds, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ozons, Peroksīdi, Potenciāls, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļskābe, Viela.
- Elektroķīmija
- Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
- Oksidētāji
- Ķīmiskās īpašības
Aldehīdi
Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.
Skatīt Oksidētājs un Aldehīdi
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Oksidētājs un Amonjaks
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Skatīt Oksidētājs un Anods
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Oksidētājs un Atoms
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Oksidētājs un Ūdens
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Skatīt Oksidētājs un Broms
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Oksidētājs un Elektrolīze
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Oksidētājs un Elektrons
Fluorūdeņražskābe
Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.
Skatīt Oksidētājs un Fluorūdeņražskābe
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Skatīt Oksidētājs un Fluors
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Oksidētājs un Halogēni
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Oksidētājs un Hlorīdi
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Skatīt Oksidētājs un Hlors
Hroma(VI) oksīds
Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.
Skatīt Oksidētājs un Hroma(VI) oksīds
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Skatīt Oksidētājs un Hroms
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Skatīt Oksidētājs un Jods (elements)
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Oksidētājs un Jons
Ketoni
Ketonu vispārīga struktūrformula Ketoni ir skābekli saturoši organiskie savienojumi, kas satur karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem ogļūdeņraža atlikumiem.
Skatīt Oksidētājs un Ketoni
Mangāna dioksīds
Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.
Skatīt Oksidētājs un Mangāna dioksīds
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Skatīt Oksidētājs un Mangāns
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Oksidētājs un Metāli
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Oksidētājs un Oglekļa dioksīds
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Oksidētājs un Oksīdi
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Oksidētājs un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Skatīt Oksidētājs un Ozons
Peroksīdi
No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.
Skatīt Oksidētājs un Peroksīdi
Potenciāls
Potenciāls var būt.
Skatīt Oksidētājs un Potenciāls
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Skatīt Oksidētājs un Sēra dioksīds
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Oksidētājs un Sērūdeņradis
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Oksidētājs un Sērs
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Skatīt Oksidētājs un Sērskābe
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Oksidētājs un Skābeklis
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Skatīt Oksidētājs un Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Skatīt Oksidētājs un Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Skatīt Oksidētājs un Slāpekļskābe
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Oksidētājs un Viela
Skatīt arī
Elektroķīmija
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
- Antioksidants
- Oksidatīvā fosforilēšana
- Oksidēšanas pakāpe
- Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
- Oksidētājs
- Reducētājs
Oksidētāji
- 1,4-benzohinons
- Amonija dihromāts
- Amonija nitrāts
- Amonija nitrīts
- Broms
- Fluors
- Fēlinga šķīdums
- Hlors
- Jods (elements)
- Kālija dihromāts
- Kālija heksacianoferāts(III)
- Kālija hromāts
- Kālija permanganāts
- Nātrija hipohlorīts
- Nātrija hlorāts
- Nātrija nitrāts
- Nātrija peroksīds
- Nātrija superoksīds
- Oksidētājs
- Ozons
- Perhlorāti
- Skābeklis
- Sudraba nitrāts
- Svina nitrāts
- Tollensa reaģents
- Vanādija(V) oksīds
- Ūdeņraža peroksīds
Ķīmiskās īpašības
- Adhēzija
- Amfotēriskums
- Atommasa
- Atomskaitlis
- Elektriskais lādiņš
- Elektronegativitāte
- Elektrontieksme
- Elektronu konfigurācija
- Jonizācijas potenciāls
- Kristāliskā struktūra
- Oksidēšanas pakāpe
- Oksidētājs
- Pašaizdegšanās temperatūra
- Skaņas ātrums
- Trīskāršais punkts
- Tvaiks
- Vērtība (ķīmija)
- Ķīmiskais sastāvs
Zināms kā Elektronu akceptors, Oksidētāji.