Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Amonjaks, Čīle, Benzols, Etanols, Halogēni, Hloroforms, Hormoni, Joda nitrīds, Jodūdeņražskābe, Jods-131, Kālija jodīds, Kolba, Kondensēšanās, Metāli, Ola, Pelni, Sērogleklis, Sērskābe, Sprāgstvielas, Struma, Sublimācija (fizika), Tetrahlorogleklis, Vairogdziedzeris, Vielmaiņa, 1811. gads.
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Jods (elements) un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Čīle
Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Jods (elements) un Čīle · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Jods (elements) un Benzols · Redzēt vairāk »
Etanols
Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.
Jaunums!!: Jods (elements) un Etanols · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Jods (elements) un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hloroforms
Hloroforms (trihlormetāns, CHCl3) ir slikti degošs šķīdinātājs.
Jaunums!!: Jods (elements) un Hloroforms · Redzēt vairāk »
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Jaunums!!: Jods (elements) un Hormoni · Redzēt vairāk »
Joda nitrīds
Joda nitrīds (I3N vai NI3) ir joda un slāpekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Jods (elements) un Joda nitrīds · Redzēt vairāk »
Jodūdeņražskābe
Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Jods (elements) un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Jods-131
Joda-131 radioaktīvās sabrukšanas shēma Jods-131 ir pazīstamākais no joda radioaktīvajiem izotopiem.
Jaunums!!: Jods (elements) un Jods-131 · Redzēt vairāk »
Kālija jodīds
Kālija jodīds (KI) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Jods (elements) un Kālija jodīds · Redzēt vairāk »
Kolba
Dažādas stikla kolbas Kolba ir laboratorijās lietojams dažādas formas, bet biežāk apaļš stikla (retāk cita materiāla) trauks ar apaļu vai plakanu dibenu un šaurāku kaklu.
Jaunums!!: Jods (elements) un Kolba · Redzēt vairāk »
Kondensēšanās
Ūdens tvaika kondensēšanās uz aukstas ūdens pudeles Kondensēšanās ( — 'sabiezinājums') ir vielas pāreja no gāzveida fāzes šķidrajā vai cietajā fāzē.
Jaunums!!: Jods (elements) un Kondensēšanās · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Jods (elements) un Metāli · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Jods (elements) un Ola · Redzēt vairāk »
Pelni
Pelni ir cieta viela, kas paliek pāri pēc degšanas.
Jaunums!!: Jods (elements) un Pelni · Redzēt vairāk »
Sērogleklis
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums.
Jaunums!!: Jods (elements) un Sērogleklis · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Jods (elements) un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Jaunums!!: Jods (elements) un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »
Struma
Struma ir vairogdziedzera tilpuma palielināšanās neatbilstoši pacienta vecumam.
Jaunums!!: Jods (elements) un Struma · Redzēt vairāk »
Sublimācija (fizika)
Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi.
Jaunums!!: Jods (elements) un Sublimācija (fizika) · Redzēt vairāk »
Tetrahlorogleklis
Tetrahlorogleklis (tetrahlormetāns, CCl4) ir bezkrāsains, smags, nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu aromātu.
Jaunums!!: Jods (elements) un Tetrahlorogleklis · Redzēt vairāk »
Vairogdziedzeris
1. Vairogdziedzeris 2. Epitēlijķermenīši Vairogdziedzeris ir dziedzeris ar ļoti svarīgu nozīmi vielu maiņas regulācijā.
Jaunums!!: Jods (elements) un Vairogdziedzeris · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Jods (elements) un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Jods (elements) un 1811. gads · Redzēt vairāk »
