Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Slāpekļskābe

Indekss Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

24 attiecības: Amonjaks, Augi, Dzīvnieki, Karaļūdens, Kālija nitrāts, Krāsvielas, Mēslojums, Metāli, Nemetāli, Nitrāti, Oksidētājs, Plastmasas, Platīns, Sālsskābe, Sērskābe, Skābais lietus, Skābeklis, Skābes, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa oksīdi, Slāpekļa(V) oksīds, Sprāgstvielas, Zelts, 19. gadsimts.

Amonjaks

Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Augi · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Karaļūdens

Platīna stieples šķīšana karaļūdenī Karaļūdens ir koncentrētas slāpekļskābes un sālsskābes maisījums tilpuma attiecībās 1:3.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Karaļūdens · Redzēt vairāk »

Kālija nitrāts

Kālija nitrāts (KNO3, kālija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā ūdenī.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Kālija nitrāts · Redzēt vairāk »

Krāsvielas

Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Krāsvielas · Redzēt vairāk »

Mēslojums

Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Mēslojums · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Metāli · Redzēt vairāk »

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Nemetāli · Redzēt vairāk »

Nitrāti

Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Nitrāti · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Plastmasas

Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams;  — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Plastmasas · Redzēt vairāk »

Platīns

Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Platīns · Redzēt vairāk »

Sālsskābe

Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Sālsskābe · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Skābes · Redzēt vairāk »

Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa oksīdi

Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(V) oksīds

Slāpekļa(V) oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Slāpekļa(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Sprāgstvielas

angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un Zelts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Slāpekļskābe un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

HNO3, Ūdeņraža trioksonitrāts (V).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »