Satura rādītājs
24 attiecības: Amonjaks, Augi, Dzīvnieki, Karaļūdens, Kālija nitrāts, Krāsvielas, Mēslojums, Metāli, Nemetāli, Nitrāti, Oksidētājs, Plastmasas, Platīns, Sālsskābe, Sērskābe, Skābais lietus, Skābeklis, Skābes, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa oksīdi, Slāpekļa(V) oksīds, Sprāgstvielas, Zelts, 19. gadsimts.
- Oksidējošās skābes
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Slāpekļskābe un Amonjaks
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Slāpekļskābe un Augi
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Slāpekļskābe un Dzīvnieki
Karaļūdens
Platīna stieples šķīšana karaļūdenī Karaļūdens ir koncentrētas slāpekļskābes un sālsskābes maisījums tilpuma attiecībās 1:3.
Skatīt Slāpekļskābe un Karaļūdens
Kālija nitrāts
Kālija nitrāts (KNO3, kālija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā ūdenī.
Skatīt Slāpekļskābe un Kālija nitrāts
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Skatīt Slāpekļskābe un Krāsvielas
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Skatīt Slāpekļskābe un Mēslojums
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Slāpekļskābe un Metāli
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Slāpekļskābe un Nemetāli
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Skatīt Slāpekļskābe un Nitrāti
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Slāpekļskābe un Oksidētājs
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Skatīt Slāpekļskābe un Plastmasas
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Slāpekļskābe un Platīns
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Skatīt Slāpekļskābe un Sālsskābe
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Skatīt Slāpekļskābe un Sērskābe
Skābais lietus
No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.
Skatīt Slāpekļskābe un Skābais lietus
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Slāpekļskābe un Skābeklis
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Slāpekļskābe un Skābes
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Skatīt Slāpekļskābe un Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.
Skatīt Slāpekļskābe un Slāpekļa oksīdi
Slāpekļa(V) oksīds
Slāpekļa(V) oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Skatīt Slāpekļskābe un Slāpekļa(V) oksīds
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Skatīt Slāpekļskābe un Sprāgstvielas
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Skatīt Slāpekļskābe un Zelts
19. gadsimts
19.
Skatīt Slāpekļskābe un 19. gadsimts
Skatīt arī
Oksidējošās skābes
- Hlorapskābe
- Hlorpaskābe
- Hlorskābe
- Hromskābe
- Karaļūdens
- Oksidējošā skābe
- Perhlorskābe
- Slāpekļpaskābe
- Slāpekļskābe
- Sērskābe
Zināms kā HNO3, Ūdeņraža trioksonitrāts (V).