Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Melnā jūra

Indekss Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

62 attiecības: Aļģes, Alušta, Alupka, Anapa, Anatolija, Arāla jūra, Asteroīds, Atlantijas okeāns, Azovas jūra, Baktērijas, Batumi, Bosfors, Burgasa, Dardaneļi, Dņepra, Dņestra, Dona, Donava, Egejas jūra, Eipatorija, Eiropa, Ezers, Feodosija, Gagra, Gruzija, Iekšējā jūra, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Jalta, Kaspijas jūra, Kaukāzs, Kerčas šaurums, Konstanca (Rumānija), Kontinentālais šelfs, Krima, Ledus laikmets, Miocēns, Novorosijska, Odesa, Padomju Savienība, Pasaules okeāns, Picunda, Saldūdens, Sapropelis, Sarkanā jūra, Sarmatijas jūra, Sērūdeņradis, Sērskābe, Sevastopole, Skābeklis, ..., Slančevbrjaga, Soči, Stepe, Strabons, Subtropu josla, Sudaka, Tetisa okeāns, Tuapse, Turcija, Varna, Vidusjūra, Zmijinija. Izvērst indekss (12 vairāk) »

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Melnā jūra un Aļģes · Redzēt vairāk »

Alušta

Alušta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Alušta · Redzēt vairāk »

Alupka

Alupka (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā 100 km no republikas galvaspilsētas Simferopoles.

Jaunums!!: Melnā jūra un Alupka · Redzēt vairāk »

Anapa

Anapa ir kūrortpilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Anapa · Redzēt vairāk »

Anatolija

Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Anatolija · Redzēt vairāk »

Arāla jūra

Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Arāla jūra · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Melnā jūra un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Melnā jūra un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Jaunums!!: Melnā jūra un Azovas jūra · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Melnā jūra un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Batumi

Batumi ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā un Adžārijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Melnā jūra un Batumi · Redzēt vairāk »

Bosfors

Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).

Jaunums!!: Melnā jūra un Bosfors · Redzēt vairāk »

Burgasa

Burgasa ir pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos pie Melnās jūras.

Jaunums!!: Melnā jūra un Burgasa · Redzēt vairāk »

Dardaneļi

Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Melnā jūra un Dardaneļi · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Jaunums!!: Melnā jūra un Dņepra · Redzēt vairāk »

Dņestra

Dņestra ir upe Austrumeiropā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Dņestra · Redzēt vairāk »

Dona

Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.

Jaunums!!: Melnā jūra un Dona · Redzēt vairāk »

Donava

Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.

Jaunums!!: Melnā jūra un Donava · Redzēt vairāk »

Egejas jūra

Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Melnā jūra un Egejas jūra · Redzēt vairāk »

Eipatorija

Eipatorija vai Kezleva (— ‘avots’) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos Melnās jūras krastā pie Kalamitas līča.

Jaunums!!: Melnā jūra un Eipatorija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Melnā jūra un Eiropa · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Melnā jūra un Ezers · Redzēt vairāk »

Feodosija

Feodosija vai Kefe ir sena pilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas Autonomajā Republikā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Feodosija · Redzēt vairāk »

Gagra

Gagra (abhāzu un) ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā, rajona centrs.

Jaunums!!: Melnā jūra un Gagra · Redzēt vairāk »

Gruzija

Gruzija (Sakartvelo), no 1991.

Jaunums!!: Melnā jūra un Gruzija · Redzēt vairāk »

Iekšējā jūra

Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.

Jaunums!!: Melnā jūra un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Melnā jūra un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Melnā jūra un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Jalta

Jalta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Jalta · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Jaunums!!: Melnā jūra un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »

Kaukāzs

Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.

Jaunums!!: Melnā jūra un Kaukāzs · Redzēt vairāk »

Kerčas šaurums

Kerčas šaurums ir ap garš un šaurākajā vietā ap plats jūras šaurums, kas savieno Azovas jūru ar Melno jūru un atdala Ukrainai piederošo Krimas Kerčas pussalu no Krievijai piederošās Tamaņas pussalas.

Jaunums!!: Melnā jūra un Kerčas šaurums · Redzēt vairāk »

Konstanca (Rumānija)

Konstanca ir pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos pie Melnās jūras.

Jaunums!!: Melnā jūra un Konstanca (Rumānija) · Redzēt vairāk »

Kontinentālais šelfs

Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).

Jaunums!!: Melnā jūra un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: Melnā jūra un Krima · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Melnā jūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Miocēns

Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.

Jaunums!!: Melnā jūra un Miocēns · Redzēt vairāk »

Novorosijska

Novorosijska ir Krievijas Federācijas pilsēta Krasnodaras novadā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Novorosijska · Redzēt vairāk »

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Jaunums!!: Melnā jūra un Odesa · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Melnā jūra un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Melnā jūra un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Picunda

Picunda vai Bičvinta ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure pilsētciemats Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Picunda · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Melnā jūra un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sapropelis

Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sapropelis · Redzēt vairāk »

Sarkanā jūra

Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sarkanā jūra · Redzēt vairāk »

Sarmatijas jūra

Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sarmatijas jūra · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Sevastopole

Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sevastopole · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Melnā jūra un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slančevbrjaga

Slančevbrjaga jeb Saulainais krasts (bulgāru: Слънчев бряг) ir lielākais piejūras kūrorts Bulgārijā starp Varnas (90 km) un Burgasas (36 km) pilsētām un ir daļa no Nesebaras pilsētas.

Jaunums!!: Melnā jūra un Slančevbrjaga · Redzēt vairāk »

Soči

Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Jaunums!!: Melnā jūra un Soči · Redzēt vairāk »

Stepe

Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.

Jaunums!!: Melnā jūra un Stepe · Redzēt vairāk »

Strabons

Strabons (dzimis 64. vai 63. gadā p.m.ē., miris apmēram 24. gadā) bija grieķu vēsturnieks, ģeogrāfs, filozofs.

Jaunums!!: Melnā jūra un Strabons · Redzēt vairāk »

Subtropu josla

Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.

Jaunums!!: Melnā jūra un Subtropu josla · Redzēt vairāk »

Sudaka

Sudaka (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta un vīna rūpniecības centrs Ukrainā, Krimas pussalas dienvidu krastā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Sudaka · Redzēt vairāk »

Tetisa okeāns

Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.

Jaunums!!: Melnā jūra un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »

Tuapse

Tuapse ir pilsēta Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā pie Melnās jūras.

Jaunums!!: Melnā jūra un Tuapse · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: Melnā jūra un Turcija · Redzēt vairāk »

Varna

Varna ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā pie Melnās jūras.

Jaunums!!: Melnā jūra un Varna · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Melnā jūra un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Zmijinija

Zmijinija ( — Čūsku sala) ir Ukrainai piederoša sala Melnās jūras rietumos 35 km no Donavas deltas.

Jaunums!!: Melnā jūra un Zmijinija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »