Atvērt Google MapsSatura rādītājs
126 attiecības: Aisbergs, Amazone, Amerika, Angola, Angolas lielieplaka, Antarktikas cirkumpolārā straume, Antiļu salas, Apvelings, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Argentīnas lielieplaka, Atlantijas slieksnis, Atlants (mitoloģija), Azoru salas, Šetlendas salas, Špicbergena, Īrija, Īrijas jūra, Ķeltu jūra, Ņūfaundlenda, Āfrika, Bafina jūra, Bafina sala, Bahamu Salas, Baltijas jūra, Bermudu salas, Bermudu trijstūris, Biskajas līcis, Brazīlija, Brazīlijas lielieplaka, Civilizācija, Dabasgāze, Dāņu šaurums, Debesbraukšanas sala, Deivisa šaurums, Dienvidamerika, Dienvidsendviču salas, Dienvidu okeāns, Dirižablis, Dreika šaurums, Eirāzija, Eiropa, Ekvators, Fēru Salas, Florida, Folklenda Salas, Gibraltārs, Golfa straume, Grīva, Grenlande, ... Izvērst indekss (76 vairāk) »
- Okeāni
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Skatīt Atlantijas okeāns un Aisbergs
Amazone
Amazone jeb Amazonasa ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā).
Skatīt Atlantijas okeāns un Amazone
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Skatīt Atlantijas okeāns un Amerika
Angola
Angola (izrunā), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Angola
Angolas lielieplaka
Angolas lielieplaka ir zemūdens lielieplaka Atlantijas okeāna dienvidaustrumos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Angolas lielieplaka
Antarktikas cirkumpolārā straume
Antarktikas cirkumpolārā straume vai Rietumvēju straume ir aukstā okeāna straume, kas pulksteņa rādītāju virzienā no rietumiem uz austrumiem pilnībā apliec Antarktīdas kontinentu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Antarktikas cirkumpolārā straume
Antiļu salas
Antiļu salas ir ap 4000 kilometru gara salu virkne Ziemeļamerikā, kas no ziemeļiem un austrumiem ieskauj Karību jūru, atdalot to no Atlantijas okeāna un Meksikas līča.
Skatīt Atlantijas okeāns un Antiļu salas
Apvelings
Kartē ar sarkanu līniju iezīmētas piekrastes, kur visbiežāk ir novērojams apvelings Apvelings (no — 'uzpeldēšana') ir process, kurā dziļāki ūdeņi paceļas uz augšu ūdens virspusē.
Skatīt Atlantijas okeāns un Apvelings
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Atlantijas okeāns un Apvienotā Karaliste
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Argentīna
Argentīnas lielieplaka
Argentīnas lielieplaka ir zemūdens lielieplaka Atlantijas okeāna dienvidrietumos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Argentīnas lielieplaka
Atlantijas slieksnis
Atlantijas slieksnis ir okeāna dibena pacēlums starp Grenlandi, Islandi, Fēru salām un Šetlendi, kas veido robežu starp Atlantijas okeānu dienvidos un salīdzinoši aukstākajām Norvēģu jūru un Grenlandes jūru ziemeļos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Atlantijas slieksnis
Atlants (mitoloģija)
Atlanta skulptūra Spānijas pilsētā Santjago de Kompostela Atlants (Átlas) ir titāns sengrieķu mitoloģijā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Atlants (mitoloģija)
Azoru salas
Azoru salas ir Portugālei piederošs arhipelāgs Atlantijas okeānā, kas veido Azoru Salu autonomo reģionu (Região Autónoma dos Açores).
Skatīt Atlantijas okeāns un Azoru salas
Šetlendas salas
Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Skatīt Atlantijas okeāns un Šetlendas salas
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Skatīt Atlantijas okeāns un Špicbergena
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Īrija
Īrijas jūra
Īrijas jūra ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju.
Skatīt Atlantijas okeāns un Īrijas jūra
Ķeltu jūra
Ķeltu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga jūra pie Eiropas krastiem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ķeltu jūra
Ņūfaundlenda
Ņūfaundlenda ir sala Ziemeļamerikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Kanādas provinces Ņūfaundlendas un Labradoras apdzīvotākā daļa.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ņūfaundlenda
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Atlantijas okeāns un Āfrika
Bafina jūra
Bafina jūra jeb Bafina līcis ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga iekšējā jūra starp Grenlandi un Kanādas Arktisko arhipelāgu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Bafina jūra
Bafina sala
Bafina sala jeb Bafina Zeme, arī Kikiktāluka (Qikiqtaaluk — ‘Ļoti liela sala’), ir sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Bafina sala
Bahamu Salas
Bahamu Salas, oficiāli Bahamu Sadraudzība ir konstitucionālā monarhijas salu valsts Ziemeļamerikā, Karību reģionā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Bahamu Salas
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Atlantijas okeāns un Baltijas jūra
Bermudu salas
Bermudu salas ir Britu aizjūras teritorijas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta.
Skatīt Atlantijas okeāns un Bermudu salas
Bermudu trijstūris
Klasiskās Bermudu trijstūra robežas. Bermudu trijstūris, dažreiz tiek saukts arī par Velna trijstūri, ir reģions Atlantijas okeāna rietumos, kur mīklainos apstākļos ir pazuduši vairāki lidaparāti un kuģi.
Skatīt Atlantijas okeāns un Bermudu trijstūris
Biskajas līcis
Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Biskajas līcis
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Atlantijas okeāns un Brazīlija
Brazīlijas lielieplaka
Brazīlijas lielieplaka ir zemūdens lielieplaka Atlantijas okeāna dienviddaļā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Brazīlijas lielieplaka
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Civilizācija
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Dabasgāze
Dāņu šaurums
Dāņu šaurums jeb Dānijas šaurums, arī Grenlandes šaurums, ir 290 km plats jūras šaurums, kas atdala Islandi no Grenlandes un savieno Grenlandes jūru ziemeļaustrumos ar Irmingera jūru dienvidrietumos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Dāņu šaurums
Debesbraukšanas sala
Debesbraukšanas sala ir neliela vulkāniska sala Atlantijas okeāna vidusdaļā no Āfrikas krastiem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Debesbraukšanas sala
Deivisa šaurums
Deivisa šaurums ir līdz 300 km plats jūras šaurums Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos, kas atdala Grenlandi no Bafina salas un savieno Labradoras jūru dienvidos ar Bafina jūru ziemeļos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Deivisa šaurums
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Dienvidamerika
Dienvidsendviču salas
Dienvidsendviču salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Dienvidsendviču salas
Dienvidu okeāns
Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Dienvidu okeāns
Dirižablis
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).
Skatīt Atlantijas okeāns un Dirižablis
Dreika šaurums
Dreika šaurums vai Osesa jūra ir ap plats jūras šaurums Dienvidu okeānā, kas atdala Dienvidameriku no Antarktīdas.
Skatīt Atlantijas okeāns un Dreika šaurums
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Skatīt Atlantijas okeāns un Eirāzija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Eiropa
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ekvators
Fēru Salas
Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.
Skatīt Atlantijas okeāns un Fēru Salas
Florida
Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Florida
Folklenda Salas
Folklenda Salas, sauktas arī par Malvinu salām, ir Apvienotās Karalistes kolonija Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz kuru pretendē arī Argentīna.
Skatīt Atlantijas okeāns un Folklenda Salas
Gibraltārs
Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klinti un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Gibraltārs
Golfa straume
Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.
Skatīt Atlantijas okeāns un Golfa straume
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Skatīt Atlantijas okeāns un Grīva
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Atlantijas okeāns un Grenlande
Gvinejas līcis
Gvinejas līcis ir liels līcis Atlantijas okeānā Āfrikas centrālās daļas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.
Skatīt Atlantijas okeāns un Gvinejas līcis
Haiti (sala)
Haiti jeb Espanjola ir otra lielākā sala Karību reģionā, Lielo Antiļu salu grupā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Haiti (sala)
Hērodots
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.
Skatīt Atlantijas okeāns un Hērodots
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Skatīt Atlantijas okeāns un Indijas okeāns
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Atlantijas okeāns un Islande
Kaboverde
Kaboverdes Republika ir vidēji attīstīta viennacionāla salu valsts Atlantijas okeānā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kaboverde
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kalnu grēda
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kanāda
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kanāriju Salas
Karību jūra
Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.
Skatīt Atlantijas okeāns un Karību jūra
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Atlantijas okeāns un Klusais okeāns
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Skatīt Atlantijas okeāns un Kontinentālais šelfs
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Krīts (periods)
Kristofors Kolumbs
Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kristofors Kolumbs
Kuba
Kuba, oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un vairākas mazākas saliņas.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kuba
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Atlantijas okeāns un Kvadrātkilometrs
Labradoras jūra
Labradoras jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra Ziemeļamerikas piekrastē starp Labradoras pussalu un Grenlandi.
Skatīt Atlantijas okeāns un Labradoras jūra
Lamanšs
Lamanšs ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju.
Skatīt Atlantijas okeāns un Lamanšs
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Skatīt Atlantijas okeāns un Lidmašīna
Madeira
Madeira ir vulkāniska salu grupa Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem ap 400 km uz ziemeļiem no Kanāriju salām, aptuveni 1000 km uz dienvidrietumiem no Lisabonas, ap 700 km uz rietumiem no Marokas krasta.
Skatīt Atlantijas okeāns un Madeira
Makaronēzija
Makaronēzija Makaronēzija (no — ‘svētītās salas’) ir apvienojošs nosaukums vairākiem arhipelāgiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā Āfrikas piekrastē.
Skatīt Atlantijas okeāns un Makaronēzija
Meksikas līcis
Meksikas līcis ir ļoti liels jūras līcis Atlantijas okeānā pie Ziemeļamerikas krastiem, pēc hidroloģiskā režīma — iekšzemes jūra.
Skatīt Atlantijas okeāns un Meksikas līcis
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Melnā jūra
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Mezozojs
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Skatīt Atlantijas okeāns un Migla
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Nafta
Namībija
Namībija, oficiāli Namībijas Republika (Republic of Namibia), ir valsts Āfrikas dienvidrietumu piekrastē pie Atlantijas okeāna.
Skatīt Atlantijas okeāns un Namībija
Nordkaps
Nordkaps ir prominents zemesrags Norvēģijas ziemeļos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Nordkaps
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Norvēģija
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Skatīt Atlantijas okeāns un Norvēģu jūra
Nosēšanās
Nosēšanās ir lidojuma noslēguma posms, kad lidojošs dzīvnieks, lidaparāts (gaisa kuģis) vai kosmiskais nolaižamais aparāts atgriežas uz zemes.
Skatīt Atlantijas okeāns un Nosēšanās
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Skatīt Atlantijas okeāns un Okeāniskā Zemes garoza
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Atlantijas okeāns un Okeāns
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Atlantijas okeāns un Osta
Panamas kanāls
Panamas kanāls ir kuģošanas kanāls Panamas zemesšaurumā Panamas teritorijā, kas savieno Panamas līci Klusajā okeānā ar Atlantijas okeānam piederīgo Karību jūru.
Skatīt Atlantijas okeāns un Panamas kanāls
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Pangeja
Pasaules okeāni un jūras
Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².
Skatīt Atlantijas okeāns un Pasaules okeāni un jūras
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Pasaules okeāns
Patagonija
Visbiežāk lietoto Patagonijas robežu karte NASA satelītattēls ziemā Jūrasziloņi Valdes pussalā Torres del Paine Perito Moreno ledājs Patagonija ir ģeogrāfisks reģions pašos Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Patagonija
Pelaģiāle
Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Pelaģiāle
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Atlantijas okeāns un Plātņu tektonika
Promile
Promile (no — 'uz tūkstoti') ir skaitlis, kas izsaka kāda daudzuma vai lieluma tūkstošo daļu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Promile
Puertoriko
Puertoriko (Puerto Rico), oficiāli Puertoriko Asociētā Valsts, ir ASV valdījums Vestindijā, Lielajās Antiļu salās.
Skatīt Atlantijas okeāns un Puertoriko
Romanša dziļvaga
Romanša dziļvaga Romanša dziļvaga ir okeāna dziļvaga Atlantijas okeānā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Romanša dziļvaga
Sanpedru un Sanpaulu salas
Sanpedru un Sanpaulu salas ir Brazīlijai piederošs neliels neapdzīvots vulkānisks arhipelāgs Atlantijas okeānā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Sanpedru un Sanpaulu salas
Sargasu jūra
Sargasu jūra ir Atlantijas okeāna daļa, kas neatbilst klasiskai jūrai, jo to nevienā pusē nenorobežo sauszeme — robežu veido okeāna straumes.
Skatīt Atlantijas okeāns un Sargasu jūra
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Sengrieķu mitoloģija
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Siltumietilpība
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Skatīt Atlantijas okeāns un Skotija
Skotijas jūra
Skotijas jūra, arī Dienvidantiļu jūra, ir malas jūra, kuras ziemeļu un centrālā daļa atrodas Atlantijas okeānā, bet dienvidu daļa — Dienvidu okeānā, starp Dienvidameriku un Antarktīdu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Skotijas jūra
Suecas kanāls
Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).
Skatīt Atlantijas okeāns un Suecas kanāls
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Skatīt Atlantijas okeāns un Superkontinents
Svētās Helēnas Sala
Svētās Helēnas Sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Atlantijas okeāns un Svētās Helēnas Sala
Telefons
Apm. 1910.g. pastkarte - vīrietis un sieviete runā pa telefonu Telefons (no (tele) — 'tālu' un φωνή (fōne) — 'balss') jeb tālrunis ir sakaru ierīce, kas pārraida cilvēka runu elektrisku signālu veidā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Telefons
Telegrāfs
Telegrāfs (— 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Telegrāfs
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Titāni
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Triass
Tristana da Kuņas salas
Tristana da Kuņas salas ir vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienviddaļā.
Skatīt Atlantijas okeāns un Tristana da Kuņas salas
Vidusatlantijas grēda
Vidusatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, kas veido tektonisko plātņu nobīdes zonu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Vidusatlantijas grēda
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Atlantijas okeāns un Vidusjūra
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Skatīt Atlantijas okeāns un Vidusokeāniskā grēda
Viesuļvētra
Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.
Skatīt Atlantijas okeāns un Viesuļvētra
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Atlantijas okeāns un Vikingi
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Atlantijas okeāns un Zeme
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ziemeļamerika
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ziemeļeiropa
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Atlantijas okeāns un Ziemeļu Ledus okeāns
1492. gads
1492.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1492. gads
1858. gads
1858.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1858. gads
1912. gads
1912.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1912. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1919. gads
1921. gads
1921.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1921. gads
1927. gads
1927.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1927. gads
1998. gads
1998.
Skatīt Atlantijas okeāns un 1998. gads
7. janvāris
7.
Skatīt Atlantijas okeāns un 7. janvāris
Skatīt arī
Okeāni
- Atlantijas okeāns
- Dienvidu okeāns
- Indijas okeāns
- Jūra
- Klusais okeāns
- Okeāns
- Ziemeļu Ledus okeāns
- Čikšulubas krāteris
- Ūdens planēta
Zināms kā Atlantic Ocean, Ziemeļatlantija.