Satura rādītājs
28 attiecības: Abinieki, Asinis, Asinsvadi, Žokļaiņi, Žoržs Kivjē, Bezžokļaiņi, Bezmugurkaulnieki, Divējādelpojošās zivis, Dzīvnieki, Galvaskauss, Hordaiņi, Kaulzivis, Kladistijas, Kukaiņi, Muguras smadzenes, Nieres, Otiņspures, Putni, Rāpuļi, Ribas, Ripidistijas, Sirds, Skriemeļi, Skrimšļzivis, Smadzenes, Starspurzivis, Vielmaiņa, Zīdītāji.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Mugurkaulnieki un Abinieki
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Mugurkaulnieki un Asinis
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Skatīt Mugurkaulnieki un Asinsvadi
Žokļaiņi
Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.
Skatīt Mugurkaulnieki un Žokļaiņi
Žoržs Kivjē
Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.
Skatīt Mugurkaulnieki un Žoržs Kivjē
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Skatīt Mugurkaulnieki un Bezžokļaiņi
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Mugurkaulnieki un Bezmugurkaulnieki
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Skatīt Mugurkaulnieki un Divējādelpojošās zivis
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Mugurkaulnieki un Dzīvnieki
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Skatīt Mugurkaulnieki un Galvaskauss
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Skatīt Mugurkaulnieki un Hordaiņi
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Skatīt Mugurkaulnieki un Kaulzivis
Kladistijas
Kladistijas (Cladistia) ir primitīvu starspurzivju grupa (dažādi autori to apzīmē kā kārtu, virskārtu, apakšklasi, klasi vai vienkārši kladu), kas iekļauj sevī mūsdienās dzīvojošu un izmirušu daudzspurzivjveidīgo un gildejzivjveidīgo kārtas.
Skatīt Mugurkaulnieki un Kladistijas
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Mugurkaulnieki un Kukaiņi
Muguras smadzenes
Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.
Skatīt Mugurkaulnieki un Muguras smadzenes
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Skatīt Mugurkaulnieki un Nieres
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Skatīt Mugurkaulnieki un Otiņspures
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Mugurkaulnieki un Putni
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Skatīt Mugurkaulnieki un Rāpuļi
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Skatīt Mugurkaulnieki un Ribas
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Skatīt Mugurkaulnieki un Ripidistijas
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Skatīt Mugurkaulnieki un Sirds
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Skatīt Mugurkaulnieki un Skriemeļi
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Skatīt Mugurkaulnieki un Skrimšļzivis
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Mugurkaulnieki un Smadzenes
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Skatīt Mugurkaulnieki un Starspurzivis
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Mugurkaulnieki un Vielmaiņa
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Mugurkaulnieki un Zīdītāji
Zināms kā Galvaskausaiņi, Mugurkaulinieki, Mugurkaulnieks, Vertebrata.