Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rāpuļi

Indekss Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

80 attiecības: Abinieki, Amnioti, Aorta, Artērija, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Augājs, Augsne, Bezastainie abinieki, Bioķīmija, Biocenoze, Bronhi, Bruņrupuči, Centrālāzija, Dinozauri, Dzīvnieki, Elpošana, Elpvads, Embrijs, Galvaskauss, Galvkāji, Gekonu dzimta, Gliemji, Glodene, Grauzēji, Herpetoloģija, Inde, Jūra, Kaķi, Karpas, Kāpurs, Klimats, Kobra, Krūškurvis, Krokodilu dzimta, Krokodilu kārta, Kukaiņi, Lapsas, Lasis, Latvija, Lauksaimniecība, Loceklis (anatomija), Mājas sesks, Mezozojs, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Nieres, Odzes, Ola, Olas dzeltenums, ..., Parastais zalktis, Parastā odze, Pārtika, Pļavas ķirzaka, Pērtiķi, Peļveidīgie, Placenta, Polārais loks, Purva bruņurupuči, Putni, Rīkle, Saule, Sila ķirzaka, Sirds, Skelets, Slimība, Smadzenes, Temperatūra, Tropi, Tuksnesis, Varāni, Vēžveidīgie, Vielmaiņa, Zalktis, Zīdītāji, Zeme, Ziemeļamerika, Zivis, Zooloģija, Zvīņas. Izvērst indekss (30 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Rāpuļi un Abinieki · Redzēt vairāk »

Amnioti

Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.

Jaunums!!: Rāpuļi un Amnioti · Redzēt vairāk »

Aorta

Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Aorta · Redzēt vairāk »

Artērija

Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).

Jaunums!!: Rāpuļi un Artērija · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Rāpuļi un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Asinsvadi

Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.

Jaunums!!: Rāpuļi un Asinsvadi · Redzēt vairāk »

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Augājs · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Jaunums!!: Rāpuļi un Augsne · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Rāpuļi un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bioķīmija

Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Rāpuļi un Bioķīmija · Redzēt vairāk »

Biocenoze

bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi Biocenoze ((bios) — 'dzīve' un κοινός (koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.

Jaunums!!: Rāpuļi un Biocenoze · Redzēt vairāk »

Bronhi

fraktālā struktūra Bronhi ir elpceļi, kas nodrošina gaisa plūsmu līdz plaušām.

Jaunums!!: Rāpuļi un Bronhi · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Rāpuļi un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Rāpuļi un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Rāpuļi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Elpošana

Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).

Jaunums!!: Rāpuļi un Elpošana · Redzēt vairāk »

Elpvads

Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.

Jaunums!!: Rāpuļi un Elpvads · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Rāpuļi un Embrijs · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Rāpuļi un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.

Jaunums!!: Rāpuļi un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Gekonu dzimta

Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.

Jaunums!!: Rāpuļi un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Rāpuļi un Gliemji · Redzēt vairāk »

Glodene

Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.

Jaunums!!: Rāpuļi un Glodene · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Rāpuļi un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Herpetoloģija

Dažādu abinieku kolāža Dažādu rāpuļu kolāža Herpetoloģija (— ‘rāpulis’) ir zooloģijas nozare, kas pētī abiniekus un rāpuļus.

Jaunums!!: Rāpuļi un Herpetoloģija · Redzēt vairāk »

Inde

indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.

Jaunums!!: Rāpuļi un Inde · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Rāpuļi un Jūra · Redzēt vairāk »

Kaķi

Kaķi, kaķu ģints (Felis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Rāpuļi un Kaķi · Redzēt vairāk »

Karpas

Karpu ģints (Cyprinus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas pieder īsto karpu apakšdzimtai (Cyprininae).

Jaunums!!: Rāpuļi un Karpas · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Rāpuļi un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Rāpuļi un Klimats · Redzēt vairāk »

Kobra

Kobra var būt.

Jaunums!!: Rāpuļi un Kobra · Redzēt vairāk »

Krūškurvis

Istabas mušas krūškurvis attēlā ir iekrāsots dzeltenā krāsā, sekcija II Krūškurvis jeb torakss, dažreiz vienkārši krūtis, ir cilvēku un citu dzīvnieku ķermeņa daļa starp galvu un vēderu.

Jaunums!!: Rāpuļi un Krūškurvis · Redzēt vairāk »

Krokodilu dzimta

Distrubition of crocodiles Krokodilu dzimta (Crocodylidae) ir krokodilu kārtas dzimta.

Jaunums!!: Rāpuļi un Krokodilu dzimta · Redzēt vairāk »

Krokodilu kārta

Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Rāpuļi un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.

Jaunums!!: Rāpuļi un Lapsas · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Rāpuļi un Lasis · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Latvija · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Rāpuļi un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Rāpuļi un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Mājas sesks

Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.

Jaunums!!: Rāpuļi un Mājas sesks · Redzēt vairāk »

Mezozojs

Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Mezozojs · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Rāpuļi un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Mugurkauls

Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.

Jaunums!!: Rāpuļi un Mugurkauls · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Rāpuļi un Nieres · Redzēt vairāk »

Odzes

Odžu ģints (Vipera) ir odžu dzimtas (Viperidae) ģints, kurā apvienotas 22 mūsdienās dzīvojošas indīgo čūsku sugas.

Jaunums!!: Rāpuļi un Odzes · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Rāpuļi un Ola · Redzēt vairāk »

Olas dzeltenums

Vistas olas dzeltenums Olas dzeltenums (Vitellus) ir barības vielu saturošā olas daļa, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt uzturvielas embrija attīstībai.

Jaunums!!: Rāpuļi un Olas dzeltenums · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Rāpuļi un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Rāpuļi un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Pārtika · Redzēt vairāk »

Pļavas ķirzaka

Pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara) ir ķirzaku ģints rāpulis.

Jaunums!!: Rāpuļi un Pļavas ķirzaka · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Peļveidīgie

Peļveidīgie (Myomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām, kas apvieno peles, žurkas, kāmjus, lemingus un strupastes.

Jaunums!!: Rāpuļi un Peļveidīgie · Redzēt vairāk »

Placenta

Placenta Placenta (— ‘plācenis’) ir orgāns, kas mātes organismā savieno embriju ar dzemdes sienu.

Jaunums!!: Rāpuļi un Placenta · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Rāpuļi un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupuči

Purva bruņurupuči (Emys) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) ģints, kas pieder purva bruņurupuču apakšdzimtai (Emydinae).

Jaunums!!: Rāpuļi un Purva bruņurupuči · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Rāpuļi un Putni · Redzēt vairāk »

Rīkle

deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.

Jaunums!!: Rāpuļi un Rīkle · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Saule · Redzēt vairāk »

Sila ķirzaka

Sila ķirzaka (Lacerta agilis) ir ķirzaku ģints rāpulis.

Jaunums!!: Rāpuļi un Sila ķirzaka · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.

Jaunums!!: Rāpuļi un Sirds · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Rāpuļi un Skelets · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Rāpuļi un Slimība · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Jaunums!!: Rāpuļi un Smadzenes · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Rāpuļi un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tropi

Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.

Jaunums!!: Rāpuļi un Tropi · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Rāpuļi un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Varāni

Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Rāpuļi un Varāni · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Rāpuļi un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Rāpuļi un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Zalktis

Zalktis var būt.

Jaunums!!: Rāpuļi un Zalktis · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Rāpuļi un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Rāpuļi un Zeme · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Rāpuļi un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Rāpuļi un Zivis · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Rāpuļi un Zooloģija · Redzēt vairāk »

Zvīņas

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.

Jaunums!!: Rāpuļi un Zvīņas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Reptilia, Reptiļi, Rāpulis, Sauropsida.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »