Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Klimats

Indekss Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

41 attiecības: Aļaska, Amerikas Savienotās Valstis, Arktika, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Augājs, Brazīlija, Dienvidi, Ekosistēma, Ekvators, Fauna, Flora, Gaisa mitrums, Islande, Jēdziens, Kalni, Kepena klimata klasifikācija, Laikapstākļi, Latvijas klimats, Lācis, Mākoņi, Mērenā josla, Meteoroloģija, Nokrišņi, Okeāns, Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums, Pļava, Pingvīnu dzimta, Pols, Puslode, Rīgas klimats, Saule, Skujkoku klase, Spānija, Temperatūra, Tuksnesis, Tundra, Vējš, Zeme, Ziemeļi, Ziemeļu Ledus okeāns.

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Jaunums!!: Klimats un Aļaska · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Klimats un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Arktika

Topogrāfiskajā kartē iekrāsota Arktika Arktika ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Jaunums!!: Klimats un Arktika · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Klimats un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Klimats un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Jaunums!!: Klimats un Augājs · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Klimats un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Klimats un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Klimats un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Klimats un Ekvators · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Klimats un Fauna · Redzēt vairāk »

Flora

Flora ir augu valsts kādā noteiktā vietā un laikā.

Jaunums!!: Klimats un Flora · Redzēt vairāk »

Gaisa mitrums

Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.

Jaunums!!: Klimats un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Klimats un Islande · Redzēt vairāk »

Jēdziens

Nosaucot dažādus kokus, uzreiz cilvēka apziņā rodas priekšstats par to vispārīgajām pazīmēm Jēdziens, arī priekšstats, ir cilvēka apziņā izveidots vispārinājums, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās, būtiskās pazīmes.

Jaunums!!: Klimats un Jēdziens · Redzēt vairāk »

Kalni

Kalni var būt.

Jaunums!!: Klimats un Kalni · Redzēt vairāk »

Kepena klimata klasifikācija

Kepena klimata klasifikācija ir viena no plašāk lietotajām klimata klasifikācijas sistēmām.

Jaunums!!: Klimats un Kepena klimata klasifikācija · Redzēt vairāk »

Laikapstākļi

Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos.

Jaunums!!: Klimats un Laikapstākļi · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.

Jaunums!!: Klimats un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Lācis

Lācis var būt.

Jaunums!!: Klimats un Lācis · Redzēt vairāk »

Mākoņi

'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.

Jaunums!!: Klimats un Mākoņi · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mērenās joslas atrašanās vieta Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Klimats un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Meteoroloģija

Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.

Jaunums!!: Klimats un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Klimats un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Klimats un Okeāns · Redzēt vairāk »

Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums

Šis ir pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums.

Jaunums!!: Klimats un Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Pļava

Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.

Jaunums!!: Klimats un Pļava · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Klimats un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Pols

Pols var būt.

Jaunums!!: Klimats un Pols · Redzēt vairāk »

Puslode

Vārds puslode burtiski nozīmē "puse no lodes" un apzīmē pusi no jebkura lodes veida ķermeņa.

Jaunums!!: Klimats un Puslode · Redzēt vairāk »

Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.

Jaunums!!: Klimats un Rīgas klimats · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Klimats un Saule · Redzēt vairāk »

Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Jaunums!!: Klimats un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Klimats un Spānija · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Klimats un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Klimats un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža līdzenums’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Klimats un Tundra · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Klimats un Vējš · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Klimats un Zeme · Redzēt vairāk »

Ziemeļi

Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Klimats un Ziemeļi · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Jaunums!!: Klimats un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »