Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Atmosfēra, Augstie gubumākoņi, Augstie slāņmākoņi, Šķiedrveidīgie spalvmākoņi, Āķveidīgie spalvmākoņi, Blīvie spalvmākoņi, Enerģija, Gubu lietusmākoņi, Gubu vidējie mākoņi, Gubumākoņi, Halo, Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi, Klimats, Krusa, Latīņu valoda, Latvija, Ledus, Lielie gubumākoņi, Lietus, Lietus slāņmākoņi, Migla, Negaiss, Nokrišņi, Pavasaris, Perlamutra mākoņi, Plakanie gubumākoņi, Rudens, Saule, Saules stabs, Slāņmākoņi, Slāņu gubumākoņi, Sniega graudi, Sniegs, Spalvmākoņi, Spalvu gubumākoņi, Spalvu skeletveidīgie mākoņi, Spalvu slāņmākoņi, Sudrabainie mākoņi, Tesmeņveidīgie mākoņi, Visums, Zeme, Ziema, 1803. gads, 1885. gads, 1956. gads.
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Mākoņi un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Augstie gubumākoņi
Augstie gubumākoņi Augstie gubumākoņi Altocumulus (Ac) ir tipiski siltās sezonas mākoņi.
Jaunums!!: Mākoņi un Augstie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Augstie slāņmākoņi
Augstie slāņmākoņi. Augstie slāņmākoņi Altostratus (As) ir vienlaidu pelēkas krāsas blīvs mākoņu slānis, caur kuru tiek maz Saules staru.
Jaunums!!: Mākoņi un Augstie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Šķiedrveidīgie spalvmākoņi
Šķiedrveidīgie spalvmākoņi Šķiedrveidīgie spalvmākoņi (Ci fib) ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas.
Jaunums!!: Mākoņi un Šķiedrveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »
Āķveidīgie spalvmākoņi
Cirrus uncinus Āķveidīgie spalvmākoņi (Ci unc) ir neliela izmēra paralēli spalvmākoņu sablīvējumi ar āķveidīgu dzīvnieku nagu formu.
Jaunums!!: Mākoņi un Āķveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »
Blīvie spalvmākoņi
Blīvie spalvmākoņi Cirrus spissatus (Ci sp) ir spalvmākoņi ar daudziem baltiem nevienādas formas sablīvējumiem.
Jaunums!!: Mākoņi un Blīvie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Mākoņi un Enerģija · Redzēt vairāk »
Gubu lietusmākoņi
Gubu lietusmākoņi Gubu lietusmākoņi Cumulonimbus (Cb) ir balti mākoņi ar tumšu, dažreiz zilganu pamatu, kuri izskatās kā lieli kalni, kas pacēlušies augstu gaisā.
Jaunums!!: Mākoņi un Gubu lietusmākoņi · Redzēt vairāk »
Gubu vidējie mākoņi
Gubu vidējie mākoņi Gubu vidējie mākoņi Cumulus mediocris (Cu med) ir neliela izmēra kaudzes veida mākoņi ar plakanu pamatu un baltām virsotnēm, kuras pēc izskata līdzinās puķu kāpostiem.
Jaunums!!: Mākoņi un Gubu vidējie mākoņi · Redzēt vairāk »
Gubumākoņi
Gubumākoņi Gubumākoņi, cumulus (Cu) ir pa visām debesīm izmētāti atsevišķi mākoņi ar stingru, bieži vien pelēku pamatu.
Jaunums!!: Mākoņi un Gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Halo
Indonēzijā Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.
Jaunums!!: Mākoņi un Halo · Redzēt vairāk »
Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi
Jeloustonas nacionālajā parkā izraisa pyrocumulus mākoņu veidošanos Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi ir gubumākoņi, kurus izraisa vulkānu izvirdumi vai ugunsgrēki.
Jaunums!!: Mākoņi un Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Mākoņi un Klimats · Redzēt vairāk »
Krusa
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.
Jaunums!!: Mākoņi un Krusa · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Mākoņi un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Mākoņi un Latvija · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Mākoņi un Ledus · Redzēt vairāk »
Lielie gubumākoņi
Lielie gubumākoņi Lielie gubumākoņi Cumulus congestus (Cu cong) ir spēcīgi vertikāli attīstīti mākoņi.
Jaunums!!: Mākoņi un Lielie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Mākoņi un Lietus · Redzēt vairāk »
Lietus slāņmākoņi
Lietus slāņmākoņi Lietus slāņmākoņi Nimbostratus (Ns) ir vienlaidu blīvs tumši pelēku mākoņu slānis, kurš pilnībā aizsedz Sauli.
Jaunums!!: Mākoņi un Lietus slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Migla
Tilts miglā Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību.
Jaunums!!: Mākoņi un Migla · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Mākoņi un Negaiss · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Mākoņi un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Mākoņi un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Perlamutra mākoņi
Perlemutra mākoņi Norvēģijā Perlamutra mākoņi II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem) Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kas veidojas ļoti lielā augstumā virs Zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem.
Jaunums!!: Mākoņi un Perlamutra mākoņi · Redzēt vairāk »
Plakanie gubumākoņi
Cu hum mākoņi ar Cu cong mākoņiem pie horizonta Plakanie gubumākoņi ((Cu hum)) ir pa visām debesīm izmētāti gubumākoņi ar diezgan stingru pamatu, bet tie ir ļoti maz attīstīti vertikālā virzienā.
Jaunums!!: Mākoņi un Plakanie gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mākoņi un Rudens · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Mākoņi un Saule · Redzēt vairāk »
Saules stabs
Saules stabs Rietumvirdžīnijā Saules stabs ir atmosfēras parādība, kas izpaužas, kā vertikāls gaismas stabs, kurš stiepjas no horizonta uz augšu saules lēkta un rieta laikā.
Jaunums!!: Mākoņi un Saules stabs · Redzēt vairāk »
Slāņmākoņi
Slāņmākoņi Slāņmākoņi Stratus (St) — vienveidīgu, bālu, zemu mākoņu slānis, kurš aizsedz visas debesis un caur to netiek Saules stari.
Jaunums!!: Mākoņi un Slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Slāņu gubumākoņi
Slāņu gubumākoņi, skatoties no augšas Slāņu gubumākoņi Stratocumulus (Sc) ir plakanas kaudzes veida gubu mākoņi bez izteiktas vertikālās attīstības.
Jaunums!!: Mākoņi un Slāņu gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Sniega graudi
Sniega graudi ir cieti nokrišņi mazu, necaurspīdīgu balto daļiņu veidā (kociņi, graudiņi u.c.) ar diametru, kurš mazāks par 2 mm.
Jaunums!!: Mākoņi un Sniega graudi · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Mākoņi un Sniegs · Redzēt vairāk »
Spalvmākoņi
Spalvmākoņi Spalvmākoņi Cirrus (Ci) ir plāni, spalvām līdzīgi baltas krāsas mākoņi.
Jaunums!!: Mākoņi un Spalvmākoņi · Redzēt vairāk »
Spalvu gubumākoņi
Spalvu gubumākoņi Spalvu gubumākoņi Cirrocumulus (Cc) ir plāni mākoņi, kuri sastāv no maziem viļņiem, pārslām vai kaudzītēm.
Jaunums!!: Mākoņi un Spalvu gubumākoņi · Redzēt vairāk »
Spalvu skeletveidīgie mākoņi
Ci vert Spalvu skeletveidīgie mākoņi Cirrus vertebratus (Ci ve) ir plāni mākoņi ar blīvāku vidusdaļu, no kuras uz abām pusēm iziet diegiem līdzīgi spalvu mākoņi.
Jaunums!!: Mākoņi un Spalvu skeletveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »
Spalvu slāņmākoņi
Spalvu slāņmākoņi Cs mākoņi ar plašu halo (gaišs disks ap Sauli) Spalvu slāņmākoņi Cirrostratus (Cs) ir plāns mākoņu slānis, kurš dažreiz ir pat grūti pamanāms un tas tikai dod debesīm gaišāku krāsu.
Jaunums!!: Mākoņi un Spalvu slāņmākoņi · Redzēt vairāk »
Sudrabainie mākoņi
Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.
Jaunums!!: Mākoņi un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »
Tesmeņveidīgie mākoņi
Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus, (mam)) ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā.
Jaunums!!: Mākoņi un Tesmeņveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Mākoņi un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Mākoņi un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Mākoņi un Ziema · Redzēt vairāk »
1803. gads
1803.
Jaunums!!: Mākoņi un 1803. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Mākoņi un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Mākoņi un 1956. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mākonis, Mākoņu veidu uzskaitījums.
