Satura rādītājs
73 attiecības: Antarktīda, Apaugļošanās, Arktika, Artērija, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Astainie abinieki, Aukslējas, Ūdens, Barības vads, Bezastainie abinieki, Dīķa vardes, Džons Edvards Grejs, Difūzija, Divpadsmitpirkstu zarna, Dzīvnieki, Dzimumorgāni, Ekvators, Elpošana, Elpošanas orgānu sistēma, Gaisa mitrums, Gaiss, Galvaskauss, Herpetoloģija, Iztvaikošana, Izvadorgānu sistēma, Kāpurs, Klimats, Kuņģis, Kustība, Latvijas abinieku sugu uzskaitījums, Loceklis (anatomija), Mērenā josla, Muguras smadzenes, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Mute, Nervs, Nervu sistēma, Nieres, Ola, Pārvēršanās, Plaušas, Priekšējās smadzenes, Putni, Rāpuļi, Rīkle, Reflekss, Resnā zarna, Salamandras, ... Izvērst indekss (23 vairāk) »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Abinieki un Antarktīda
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Skatīt Abinieki un Apaugļošanās
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Abinieki un Arktika
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Skatīt Abinieki un Artērija
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Abinieki un Asinis
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Skatīt Abinieki un Asinsrites orgānu sistēma
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Skatīt Abinieki un Astainie abinieki
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Skatīt Abinieki un Aukslējas
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Skatīt Abinieki un Ūdens
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Skatīt Abinieki un Barības vads
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Skatīt Abinieki un Bezastainie abinieki
Dīķa vardes
Dīķa vardes jeb zaļās vardes (Pelophylax) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošu varžu sugu un 2 hibrīdsugas.
Skatīt Abinieki un Dīķa vardes
Džons Edvards Grejs
Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.
Skatīt Abinieki un Džons Edvards Grejs
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Skatīt Abinieki un Difūzija
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Skatīt Abinieki un Divpadsmitpirkstu zarna
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Abinieki un Dzīvnieki
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Skatīt Abinieki un Dzimumorgāni
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Abinieki un Ekvators
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Skatīt Abinieki un Elpošana
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Skatīt Abinieki un Elpošanas orgānu sistēma
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Skatīt Abinieki un Gaisa mitrums
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Abinieki un Gaiss
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Skatīt Abinieki un Galvaskauss
Herpetoloģija
Dažādu abinieku kolāža Dažādu rāpuļu kolāža Herpetoloģija (— ‘rāpulis’) ir zooloģijas nozare, kas pētī abiniekus un rāpuļus.
Skatīt Abinieki un Herpetoloģija
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Skatīt Abinieki un Iztvaikošana
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Skatīt Abinieki un Izvadorgānu sistēma
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Abinieki un Kāpurs
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Abinieki un Klimats
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Abinieki un Kuņģis
Kustība
Kustība var būt dažāda, tas ir.
Skatīt Abinieki un Kustība
Latvijas abinieku sugu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās abinieku sugas.
Skatīt Abinieki un Latvijas abinieku sugu uzskaitījums
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Skatīt Abinieki un Loceklis (anatomija)
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Abinieki un Mērenā josla
Muguras smadzenes
Muguras smadzenes Muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa.
Skatīt Abinieki un Muguras smadzenes
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Skatīt Abinieki un Mugurkaulnieki
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Skatīt Abinieki un Mugurkauls
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Abinieki un Mute
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Skatīt Abinieki un Nervs
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Skatīt Abinieki un Nervu sistēma
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Skatīt Abinieki un Nieres
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Abinieki un Ola
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Skatīt Abinieki un Pārvēršanās
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Skatīt Abinieki un Plaušas
Priekšējās smadzenes
Priekšējās smadzenes ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu priekšējā daļa, kura sastāv no divām puslodēm.
Skatīt Abinieki un Priekšējās smadzenes
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Abinieki un Putni
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Skatīt Abinieki un Rāpuļi
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Skatīt Abinieki un Rīkle
Reflekss
Refleksi (- atgriezt atpakaļ) ir automātiskas no gribas neatkarīgas atbildes reakcijas uz ārējās vai organisma iekšējās vides pārmaiņām.
Skatīt Abinieki un Reflekss
Resnā zarna
Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.
Skatīt Abinieki un Resnā zarna
Salamandras
Salamandras, salamandru ģints (Salamandra) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas, no kurām četras koši plankumainās sugas pieņemts saukt par uguns salamandrām.
Skatīt Abinieki un Salamandras
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Abinieki un Saule
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Skatīt Abinieki un Sauszeme
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Skatīt Abinieki un Sirds
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Abinieki un Skaņa
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Abinieki un Skābeklis
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Skatīt Abinieki un Slimība
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Skatīt Abinieki un Smadzeņu kapsula
Smadzenītes
Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā. Smadzenītes ir smadzeņu daļa.
Skatīt Abinieki un Smadzenītes
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Abinieki un Smadzenes
Spermatozoīds
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.
Skatīt Abinieki un Spermatozoīds
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Abinieki un Temperatūra
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum'').
Skatīt Abinieki un Tievā zarna
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Skatīt Abinieki un Tropi
Tuksnesis
border.
Skatīt Abinieki un Tuksnesis
Varžkrupji
Varžkrupji, varžukrupji (Pelobates) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) ģintīm, kas ir vienīgā ģints varžkrupju dzimtā (Pelobatidae).
Skatīt Abinieki un Varžkrupji
Varžu virskārta
Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.
Skatīt Abinieki un Varžu virskārta
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Abinieki un Viela
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Abinieki un Vielmaiņa
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Skatīt Abinieki un Zarnas
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Abinieki un Zīdītāji
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Abinieki un Zeme
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Abinieki un Zivis
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Skatīt Abinieki un Zooloģija
Zināms kā Abinieks, Abinieku klase, Amphibia.