Ātrāk nekā pārlūku!
71 attiecības: A vitamīns, Aizkuņģa dziedzeris, Amilāze, Aminoskābes, Anabolisms, Asinis, Asinsvadi, Askaridoze, B12 vitamīns, Celiakija, Celuloze, Ciete, Cilmes šūna, Cilvēks, D vitamīns, Diabētiskā neiropātija, Difūzija, Divpadsmitpirkstu zarna, Dzelzs, Dziedzeris, E vitamīns, Enterocīts, Enzīmi, Eozinofili, Fibroblasts, Fruktoze, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Gļotas, Gļotāda, Glicerīns, Glikoze, Gremošanas orgānu sistēma, Hīms, Hiršsprunga slimība, Holera, Holeras vibrions, Imunitāte, K vitamīns, Kampilobaktērijas, Kausveida mukocīts, Krona slimība, Kuņģis, Laktoze, Līkumainā zarna, Lenteņi, Limfātiskā sistēma, Limfocīti, Limfoma, Lipāze, Lipīdi, ..., M šūna, Monosaharīdi, Mugurkaulnieki, Mukoviscidoze, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Paneta šūna, Pārtika, Resnā zarna, Retikulārie audi, Salmonella enterica, Serotonīns, Shigella dysenteriae, Taukšūnas, Tauki, Taukskābes, Tukšā zarna, Vīruss, Vienšūņi, Zarnu nūjiņa. Izvērst indekss (21 vairāk) »
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Jaunums!!: Tievā zarna un A vitamīns · Redzēt vairāk »
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Jaunums!!: Tievā zarna un Aizkuņģa dziedzeris · Redzēt vairāk »
Amilāze
Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.
Jaunums!!: Tievā zarna un Amilāze · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Tievā zarna un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Anabolisms
Anabolisms jeb plastiskā vielmaiņa ir vielmaiņas reakciju kopums, kurā no vienkāršākiem savienojumiem biosintēzes ceļā veidojas sarežģītāki savienojumi ar lielākām molekulām.
Jaunums!!: Tievā zarna un Anabolisms · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Tievā zarna un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Tievā zarna un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Askaridoze
Cilvēka cērme Askaridoze ir slimība, ko izraisa parazītiska cērme Ascaris lumbricoides.
Jaunums!!: Tievā zarna un Askaridoze · Redzēt vairāk »
B12 vitamīns
Ciānkobalamīna struktūrformula B12 vitamīns jeb ciānkobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Tievā zarna un B12 vitamīns · Redzēt vairāk »
Celiakija
Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.
Jaunums!!: Tievā zarna un Celiakija · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Tievā zarna un Celuloze · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Tievā zarna un Ciete · Redzēt vairāk »
Cilmes šūna
Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūnas jeb mātšūnas ir nediferencētas šūnas, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.
Jaunums!!: Tievā zarna un Cilmes šūna · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Tievā zarna un Cilvēks · Redzēt vairāk »
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Jaunums!!: Tievā zarna un D vitamīns · Redzēt vairāk »
Diabētiskā neiropātija
Diabētiskā autonomā neiropātija (DAN) jeb vienkārši diabētiskā neiropātija ir cukura diabēta komplikācija, kas parasti attīstās ļoti lēni, gadiem ilgi, laupot spēju pacientam sajust hipoglikēmiju vai stenokardijas lēkmes.
Jaunums!!: Tievā zarna un Diabētiskā neiropātija · Redzēt vairāk »
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Jaunums!!: Tievā zarna un Difūzija · Redzēt vairāk »
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Jaunums!!: Tievā zarna un Divpadsmitpirkstu zarna · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Tievā zarna un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Jaunums!!: Tievā zarna un Dziedzeris · Redzēt vairāk »
E vitamīns
Alfa-tokoferola paraugs E vitamīns ir vielu grupa, kurā ietilpst tokoferoli un tokotrienoli.
Jaunums!!: Tievā zarna un E vitamīns · Redzēt vairāk »
Enterocīts
Enterocīts ir gara cilindriska epitēlija šūna zarnu gļotādā, kurai ir, galvenokārt, barības vielu absorbējoša nozīme.
Jaunums!!: Tievā zarna un Enterocīts · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Tievā zarna un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Eozinofili
Eozinofili jeb eozinofilie leikocīti ir neliela imūno šūnu populācija.
Jaunums!!: Tievā zarna un Eozinofili · Redzēt vairāk »
Fibroblasts
embrija fibroblasti mikroskopā Fibroblasts ir šūna, kas sintezē ārpusšūnu matricu, kolagēnu, audu pamatu jeb stromu, kā arī šīm šūnām ir būtiska nozīme brūču dzīšanas procesos.
Jaunums!!: Tievā zarna un Fibroblasts · Redzēt vairāk »
Fruktoze
Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.
Jaunums!!: Tievā zarna un Fruktoze · Redzēt vairāk »
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.
Jaunums!!: Tievā zarna un Galvenā enciklopēdiju redakcija · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Tievā zarna un Gļotas · Redzēt vairāk »
Gļotāda
barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.
Jaunums!!: Tievā zarna un Gļotāda · Redzēt vairāk »
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Jaunums!!: Tievā zarna un Glicerīns · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Tievā zarna un Glikoze · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Tievā zarna un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Hīms
Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.
Jaunums!!: Tievā zarna un Hīms · Redzēt vairāk »
Hiršsprunga slimība
Hiršsprunga slimnieka zarnu gļotādas preparāts Hiršsprunga slimība ir iedzimta slimība, kurai raksturīgi, ka kādā zarnas segmentā neizveidojas ne Meisnera (Meissner) zemgļotādas, ne Auerbaha (Auerbach) starpmuskuļu nervu pinums.
Jaunums!!: Tievā zarna un Hiršsprunga slimība · Redzēt vairāk »
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Jaunums!!: Tievā zarna un Holera · Redzēt vairāk »
Holeras vibrions
Holeras vibrions (Vibrio cholerae) ir gramnegatīva komatveidīga nūjiņa, holeras izraisītājs, kurš neveido kapsulas un sporas, ir monotrihs un ļoti kustīgs.
Jaunums!!: Tievā zarna un Holeras vibrions · Redzēt vairāk »
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Jaunums!!: Tievā zarna un Imunitāte · Redzēt vairāk »
K vitamīns
K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos.
Jaunums!!: Tievā zarna un K vitamīns · Redzēt vairāk »
Kampilobaktērijas
Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas ( — 'izliektās baktērijas') ir gramnegatīvu baktēriju ģints.
Jaunums!!: Tievā zarna un Kampilobaktērijas · Redzēt vairāk »
Kausveida mukocīts
Kausveida mukocīts Kausveida mukocīts ir sekretējoša cilindriska epitēlija šūna, kuras galvenā funkcija ir olbaltumvielu — mucīnu — sekrēcija.
Jaunums!!: Tievā zarna un Kausveida mukocīts · Redzēt vairāk »
Krona slimība
Krona slimība ir iekaisīgu zarnu slimību grupā ietilpstoša slimība, kas var ietekmēt jebkuru gremošanas orgānu sistēmas daļu no mutes līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Tievā zarna un Krona slimība · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Tievā zarna un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Laktoze
Laktoze (no — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.
Jaunums!!: Tievā zarna un Laktoze · Redzēt vairāk »
Līkumainā zarna
Līkumainās zarnas (''ileum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Līkumainā zarna ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis).
Jaunums!!: Tievā zarna un Līkumainā zarna · Redzēt vairāk »
Lenteņi
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.
Jaunums!!: Tievā zarna un Lenteņi · Redzēt vairāk »
Limfātiskā sistēma
Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.
Jaunums!!: Tievā zarna un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »
Limfocīti
Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.
Jaunums!!: Tievā zarna un Limfocīti · Redzēt vairāk »
Limfoma
Limfoma ir kāds no asins šūnu grupas audzējiem, kas attīstās no limfātiskajām šūnām.
Jaunums!!: Tievā zarna un Limfoma · Redzēt vairāk »
Lipāze
Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.
Jaunums!!: Tievā zarna un Lipāze · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Tievā zarna un Lipīdi · Redzēt vairāk »
M šūna
M šūnas ir šūnas, kuras atrodas zarnu Peijera plāksnītēs, kā arī ar bronhiem saistītajos limfoīdajos audos (bronchus-associated lymphoid tissue — BALT).
Jaunums!!: Tievā zarna un M šūna · Redzēt vairāk »
Monosaharīdi
Monosaharīdi ((monos) — ‘viens pats, vienīgais’, σακχαρ (sakchar) — ‘cukurs’) ir viena no trijām ogļhidrātu grupām (vēl ir disaharīdi un polisaharīdi).
Jaunums!!: Tievā zarna un Monosaharīdi · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Tievā zarna un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Mukoviscidoze
Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.
Jaunums!!: Tievā zarna un Mukoviscidoze · Redzēt vairāk »
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Jaunums!!: Tievā zarna un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Tievā zarna un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Tievā zarna un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Paneta šūna
Cilvēka Paneta šūnas Paneta šūna ir tievo zarnu epitēlija šūna, kam ir nozīme normālas zarnu mikrofloras regulēšanā.
Jaunums!!: Tievā zarna un Paneta šūna · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Tievā zarna un Pārtika · Redzēt vairāk »
Resnā zarna
Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.
Jaunums!!: Tievā zarna un Resnā zarna · Redzēt vairāk »
Retikulārie audi
limfmezgla retikulārajos audos Retikulārie audi ir saistaudu veids ar tīklainu uzbūvi.
Jaunums!!: Tievā zarna un Retikulārie audi · Redzēt vairāk »
Salmonella enterica
Salmonella enterica ir gramnegatīva fakultatīvi anaeroba kustīga baktērija.
Jaunums!!: Tievā zarna un Salmonella enterica · Redzēt vairāk »
Serotonīns
Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns (5-HT) ir monoamīna neiromediators.
Jaunums!!: Tievā zarna un Serotonīns · Redzēt vairāk »
Shigella dysenteriae
Shigella dysenteriae ir gramnegatīvas nekustīgas nūjiņveidīgas baktērijas.
Jaunums!!: Tievā zarna un Shigella dysenteriae · Redzēt vairāk »
Taukšūnas
Taukaudu šķērsgriezums Taukšūnas, adipocīti jeb lipocīti (no, lípos — 'tauki' un, kútos — 'šūna') ir saistaudu šūnu veids, kuru sakopojumi veido taukaudus.
Jaunums!!: Tievā zarna un Taukšūnas · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Tievā zarna un Tauki · Redzēt vairāk »
Taukskābes
Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.
Jaunums!!: Tievā zarna un Taukskābes · Redzēt vairāk »
Tukšā zarna
Tukšās zarnas (''jejunum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Tukšā zarna ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum).
Jaunums!!: Tievā zarna un Tukšā zarna · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Tievā zarna un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Tievā zarna un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zarnu nūjiņa
Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.
Jaunums!!: Tievā zarna un Zarnu nūjiņa · Redzēt vairāk »
