Satura rādītājs
71 attiecības: A vitamīns, Aizkuņģa dziedzeris, Amilāze, Aminoskābes, Anabolisms, Asinis, Asinsvadi, Askaridoze, B12 vitamīns, Celiakija, Celuloze, Ciete, Cilmes šūna, Cilvēks, D vitamīns, Diabētiskā neiropātija, Difūzija, Divpadsmitpirkstu zarna, Dzelzs, Dziedzeris, E vitamīns, Enterocīts, Enzīmi, Eozinofili, Fibroblasts, Fruktoze, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Gļotas, Gļotāda, Glicerīns, Glikoze, Gremošanas orgānu sistēma, Hīms, Hiršsprunga slimība, Holera, Holeras vibrions, Imunitāte, K vitamīns, Kampilobaktērijas, Kausveida mukocīts, Krona slimība, Kuņģis, Laktoze, Līkumainā zarna, Lenteņi, Limfātiskā sistēma, Limfocīti, Limfoma, Lipāze, Lipīdi, ... Izvērst indekss (21 vairāk) »
- Gremošanas orgānu sistēma
- Orgāni
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Skatīt Tievā zarna un A vitamīns
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Skatīt Tievā zarna un Aizkuņģa dziedzeris
Amilāze
Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.
Skatīt Tievā zarna un Amilāze
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Skatīt Tievā zarna un Aminoskābes
Anabolisms
Anabolisms jeb plastiskā vielmaiņa ir vielmaiņas reakciju kopums, kurā no vienkāršākiem savienojumiem biosintēzes ceļā veidojas sarežģītāki savienojumi ar lielākām molekulām.
Skatīt Tievā zarna un Anabolisms
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Tievā zarna un Asinis
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Skatīt Tievā zarna un Asinsvadi
Askaridoze
Cilvēka cērme Askaridoze ir slimība, ko izraisa parazītiska cērme Ascaris lumbricoides.
Skatīt Tievā zarna un Askaridoze
B12 vitamīns
Ciānkobalamīna struktūrformula B12 vitamīns jeb ciānkobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Skatīt Tievā zarna un B12 vitamīns
Celiakija
Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.
Skatīt Tievā zarna un Celiakija
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Skatīt Tievā zarna un Celuloze
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Skatīt Tievā zarna un Ciete
Cilmes šūna
Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūnas jeb mātšūnas ir nediferencētas šūnas, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.
Skatīt Tievā zarna un Cilmes šūna
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Tievā zarna un Cilvēks
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Skatīt Tievā zarna un D vitamīns
Diabētiskā neiropātija
Diabētiskā autonomā neiropātija (DAN) jeb vienkārši diabētiskā neiropātija ir cukura diabēta komplikācija, kas parasti attīstās ļoti lēni, gadiem ilgi, laupot spēju pacientam sajust hipoglikēmiju vai stenokardijas lēkmes.
Skatīt Tievā zarna un Diabētiskā neiropātija
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Skatīt Tievā zarna un Difūzija
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Skatīt Tievā zarna un Divpadsmitpirkstu zarna
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Tievā zarna un Dzelzs
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Skatīt Tievā zarna un Dziedzeris
E vitamīns
Alfa-tokoferola paraugs E vitamīns ir vielu grupa, kurā ietilpst tokoferoli un tokotrienoli.
Skatīt Tievā zarna un E vitamīns
Enterocīts
Enterocīts ir gara cilindriska epitēlija šūna zarnu gļotādā, kurai ir, galvenokārt, barības vielu absorbējoša nozīme.
Skatīt Tievā zarna un Enterocīts
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Skatīt Tievā zarna un Enzīmi
Eozinofili
Eozinofili jeb eozinofilie leikocīti ir neliela imūno šūnu populācija.
Skatīt Tievā zarna un Eozinofili
Fibroblasts
embrija fibroblasti mikroskopā Fibroblasts ir šūna, kas sintezē ārpusšūnu matricu, kolagēnu, audu pamatu jeb stromu, kā arī šīm šūnām ir būtiska nozīme brūču dzīšanas procesos.
Skatīt Tievā zarna un Fibroblasts
Fruktoze
Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.
Skatīt Tievā zarna un Fruktoze
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.
Skatīt Tievā zarna un Galvenā enciklopēdiju redakcija
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Skatīt Tievā zarna un Gļotas
Gļotāda
barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.
Skatīt Tievā zarna un Gļotāda
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Skatīt Tievā zarna un Glicerīns
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Skatīt Tievā zarna un Glikoze
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Skatīt Tievā zarna un Gremošanas orgānu sistēma
Hīms
Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.
Skatīt Tievā zarna un Hīms
Hiršsprunga slimība
Hiršsprunga slimnieka zarnu gļotādas preparāts Hiršsprunga slimība ir iedzimta slimība, kurai raksturīgi, ka kādā zarnas segmentā neizveidojas ne Meisnera (Meissner) zemgļotādas, ne Auerbaha (Auerbach) starpmuskuļu nervu pinums.
Skatīt Tievā zarna un Hiršsprunga slimība
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Skatīt Tievā zarna un Holera
Holeras vibrions
Holeras vibrions (Vibrio cholerae) ir gramnegatīva komatveidīga nūjiņa, holeras izraisītājs, kurš neveido kapsulas un sporas, ir monotrihs un ļoti kustīgs.
Skatīt Tievā zarna un Holeras vibrions
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Skatīt Tievā zarna un Imunitāte
K vitamīns
K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos.
Skatīt Tievā zarna un K vitamīns
Kampilobaktērijas
Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas ( — 'izliektās baktērijas') ir gramnegatīvu baktēriju ģints.
Skatīt Tievā zarna un Kampilobaktērijas
Kausveida mukocīts
Kausveida mukocīts Kausveida mukocīts ir sekretējoša cilindriska epitēlija šūna, kuras galvenā funkcija ir olbaltumvielu — mucīnu — sekrēcija.
Skatīt Tievā zarna un Kausveida mukocīts
Krona slimība
Krona slimība ir iekaisīgu zarnu slimību grupā ietilpstoša slimība, kas var ietekmēt jebkuru gremošanas orgānu sistēmas daļu no mutes līdz anālajai atverei.
Skatīt Tievā zarna un Krona slimība
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Tievā zarna un Kuņģis
Laktoze
Laktoze (no — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.
Skatīt Tievā zarna un Laktoze
Līkumainā zarna
Līkumainās zarnas (''ileum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Līkumainā zarna ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis).
Skatīt Tievā zarna un Līkumainā zarna
Lenteņi
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.
Skatīt Tievā zarna un Lenteņi
Limfātiskā sistēma
Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.
Skatīt Tievā zarna un Limfātiskā sistēma
Limfocīti
Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.
Skatīt Tievā zarna un Limfocīti
Limfoma
Limfoma ir kāds no asins šūnu grupas audzējiem, kas attīstās no limfātiskajām šūnām.
Skatīt Tievā zarna un Limfoma
Lipāze
Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.
Skatīt Tievā zarna un Lipāze
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Skatīt Tievā zarna un Lipīdi
M šūna
M šūnas ir šūnas, kuras atrodas zarnu Peijera plāksnītēs, kā arī ar bronhiem saistītajos limfoīdajos audos (bronchus-associated lymphoid tissue — BALT).
Skatīt Tievā zarna un M šūna
Monosaharīdi
Monosaharīdi ((monos) — ‘viens pats, vienīgais’, σακχαρ (sakchar) — ‘cukurs’) ir viena no trijām ogļhidrātu grupām (vēl ir disaharīdi un polisaharīdi).
Skatīt Tievā zarna un Monosaharīdi
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Skatīt Tievā zarna un Mugurkaulnieki
Mukoviscidoze
Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.
Skatīt Tievā zarna un Mukoviscidoze
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Skatīt Tievā zarna un Nātrija hidrogēnkarbonāts
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Skatīt Tievā zarna un Ogļhidrāti
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Tievā zarna un Olbaltumvielas
Paneta šūna
Cilvēka Paneta šūnas Paneta šūna ir tievo zarnu epitēlija šūna, kam ir nozīme normālas zarnu mikrofloras regulēšanā.
Skatīt Tievā zarna un Paneta šūna
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Tievā zarna un Pārtika
Resnā zarna
Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.
Skatīt Tievā zarna un Resnā zarna
Retikulārie audi
limfmezgla retikulārajos audos Retikulārie audi ir saistaudu veids ar tīklainu uzbūvi.
Skatīt Tievā zarna un Retikulārie audi
Salmonella enterica
Salmonella enterica ir gramnegatīva fakultatīvi anaeroba kustīga baktērija.
Skatīt Tievā zarna un Salmonella enterica
Serotonīns
Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns (5-HT) ir monoamīna neiromediators.
Skatīt Tievā zarna un Serotonīns
Shigella dysenteriae
Shigella dysenteriae ir gramnegatīvas nekustīgas nūjiņveidīgas baktērijas.
Skatīt Tievā zarna un Shigella dysenteriae
Taukšūnas
Taukaudu šķērsgriezums Taukšūnas, adipocīti jeb lipocīti (no, lípos — 'tauki' un, kútos — 'šūna') ir saistaudu šūnu veids, kuru sakopojumi veido taukaudus.
Skatīt Tievā zarna un Taukšūnas
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Tievā zarna un Tauki
Taukskābes
Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.
Skatīt Tievā zarna un Taukskābes
Tukšā zarna
Tukšās zarnas (''jejunum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Tukšā zarna ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum).
Skatīt Tievā zarna un Tukšā zarna
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Skatīt Tievā zarna un Vīruss
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Skatīt Tievā zarna un Vienšūņi
Zarnu nūjiņa
Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.
Skatīt Tievā zarna un Zarnu nūjiņa
Skatīt arī
Gremošanas orgānu sistēma
- Aklā zarna
- Anālā atvere
- Augšupejošā zarna
- Barības vads
- Divpadsmitpirkstu zarna
- Enterocīts
- Flatulence
- Gremošana
- Gremošanas orgānu sistēma
- Hīms
- Izkārnīšanās
- Kuņģis
- Laktozes nepanesība
- Lūpas
- Mute
- Mutes dobums
- Mēle
- Resnā zarna
- Rīkle
- S veida zarna
- Taisnā zarna
- Taukplēve
- Tievā zarna
- Tārpveida piedēklis
- Zarnu nosprostojums
- Žults
- Žultspūslis
Orgāni
- Aizkrūtes dziedzeris
- Aknas
- Barības vads
- Dzemde
- Kuņģis
- Liesa
- Olnīca
- Orgāns
- Placenta
- Resnā zarna
- Sirds
- Smadzenes
- Taukplēve
- Tievā zarna
- Urīnpūslis
- Āda
- Žaunas
- Žultspūslis
Zināms kā Intestinum tenue.