Satura rādītājs
29 attiecības: Aizkuņģa dziedzera slimības, Aizkuņģa dziedzera sula, Anabolisms, Asinis, Žultspūslis, Cilvēks, Divpadsmitpirkstu zarna, Elektrolīts, Enzīmi, Glikogēns, Gremošana, Hīms, Hormoni, Insulīns, Klejotājnervs, Kuņģis, Liesa, Mugurkaulnieki, Nieres, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Pārtika, Resnā zarna, Skriemeļi, Tauki, Taukplēve, Tievā zarna, Vēderplēve, Virsnieres.
Aizkuņģa dziedzera slimības
Aizkuņģa dziedzera slimības ir dažādi iedzimti vai iegūti aizkuņģa dziedzera funkcionāli traucējumi, slimības vai anomālijas.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Aizkuņģa dziedzera slimības
Aizkuņģa dziedzera sula
Aizkuņģa dziedzera sula (pankreātiskā sula) ir sekrēts, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris divpadsmitpirkstu zarnā caur galveno aizkuņģa dziedzera vadu un caur divpadsmitpirkstu zarnas lielo papillu (papilla duodeni major).
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Aizkuņģa dziedzera sula
Anabolisms
Anabolisms jeb plastiskā vielmaiņa ir vielmaiņas reakciju kopums, kurā no vienkāršākiem savienojumiem biosintēzes ceļā veidojas sarežģītāki savienojumi ar lielākām molekulām.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Anabolisms
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Asinis
Žultspūslis
Žultspūslis (paskaidrojumi vācu un latīņu valodā) Žultspūslis ir gremošanas sistēmas orgāns, kurā uzkrājas žults un kas nodrošina tauku noārdīšanu.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Žultspūslis
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Cilvēks
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Divpadsmitpirkstu zarna
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Elektrolīts
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Enzīmi
Glikogēns
Glikogēna struktūra Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Glikogēns
Gremošana
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisma šūnas spēj pēc tam uzņemt.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Gremošana
Hīms
Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Hīms
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Hormoni
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Insulīns
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Klejotājnervs
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Kuņģis
Liesa
Liesa ir asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Liesa
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Mugurkaulnieki
Nieres
Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Nieres
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Ogļhidrāti
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Olbaltumvielas
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Pārtika
Resnā zarna
Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Resnā zarna
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Skriemeļi
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Tauki
Taukplēve
Taukplēve ir divu vēderplēves lapiņu savienojums, kas piestiprina tievo zarnu pie vēdera sienas.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Taukplēve
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum'').
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Tievā zarna
Vēderplēve
Vēderplēve ir plāns serozs apvalks ar gludu, spilgtu viendabīgu virsmu, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Vēderplēve
Virsnieres
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu.
Skatīt Aizkuņģa dziedzeris un Virsnieres
Zināms kā Pankreass.