Satura rādītājs
19 attiecības: Audi, Bioloģija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvība, Fizioloģija, Frīdrihs Vēlers, Gēns, Karbamīds, Lauksaimniecība, Lipīdi, Medicīna, Molekulārā bioloģija, Nukleīnskābes, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Organisms, Orgāns, Ribonukleīnskābe, Vielmaiņa.
- Biotehnoloģija
- Molekulārā bioloģija
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Skatīt Bioķīmija un Audi
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Skatīt Bioķīmija un Bioloģija
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Bioķīmija un Dezoksiribonukleīnskābe
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Skatīt Bioķīmija un Dzīvība
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Skatīt Bioķīmija un Fizioloģija
Frīdrihs Vēlers
Frīdrihs Vēlers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.
Skatīt Bioķīmija un Frīdrihs Vēlers
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Skatīt Bioķīmija un Gēns
Karbamīds
Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.
Skatīt Bioķīmija un Karbamīds
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Bioķīmija un Lauksaimniecība
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Skatīt Bioķīmija un Lipīdi
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Skatīt Bioķīmija un Medicīna
Molekulārā bioloģija
Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.
Skatīt Bioķīmija un Molekulārā bioloģija
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Skatīt Bioķīmija un Nukleīnskābes
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Skatīt Bioķīmija un Ogļhidrāti
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Bioķīmija un Olbaltumvielas
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Bioķīmija un Organisms
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Skatīt Bioķīmija un Orgāns
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Skatīt Bioķīmija un Ribonukleīnskābe
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Bioķīmija un Vielmaiņa
Skatīt arī
Biotehnoloģija
- Baktēriju konjugācija
- Biomīmikrija
- Biotehnoloģija
- Bioķīmija
- Cilmes šūna
- Dezoksiribonukleīnskābe
- Dzīvības zinātnes
- Gēnu inženierija
- Imunohromatogrāfija
- Kalluss
- Mikrofluīdika
- Pirmpiens
- Polimerāzes ķēdes reakcija
- Ribonukleīnskābe
- Somatiskā embrioģenēze
- Vakcinācija
- Viroterapija
- Virsmaktīvas vielas
- Ātrais antigēnu tests
Molekulārā bioloģija
- Ar G proteīniem saistītie receptori
- Augu selekcija
- Baktēriju konjugācija
- Baktēriju transformācija
- Bioķīmija
- Citoloģija
- DNS replikācija
- Fluorescence
- Gēns
- Gēnu inženierija
- Imunohromatogrāfija
- Izoelektriskais punkts
- Klonēšana
- Molekulārā bioloģija
- Nukleotīdi
- Olbaltumvielas
- Polimerāzes ķēdes reakcija
- Retrovīrusi
- Ribonukleīnskābe
- Ātrais antigēnu tests
- Ģenētiski modificēta pārtika
- Ģenētiski pārveidots organisms
Zināms kā Biokimija, Bioloģiskā ķīmija, Bioķīmiķis, Fizioloģiskā ķīmija.