Satura rādītājs
33 attiecības: Algoloģija (botānika), Anatomija, Astrobioloģija, Ģenētika, Bioķīmija, Biofizika, Bioinformātika, Bioloģija, Biomedicīna, Biotehnoloģija, Botānika, Citoloģija, Dabaszinātnes, Ekoloģija, Etoloģija, Farmakoloģija, Fizioloģija, Histoloģija, Imunoloģija, Lauksaimniecība, Medicīna, Mikoloģija, Mikrobioloģija, Molekulārā bioloģija, Neirozinātne, Paleontoloģija, Parazitoloģija, Patoloģija, Toksikoloģija, Veselības zinātne, Virusoloģija, Zinātne, Zooloģija.
Algoloģija (botānika)
Algoloģija ir botānikas apakšdisciplīna, zinātne par aļģēm.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Algoloģija (botānika)
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Anatomija
Astrobioloģija
meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Astrobioloģija
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Ģenētika
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Bioķīmija
Biofizika
Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Biofizika
Bioinformātika
DNS replikācija Bioinformātika ir zinātne, kur tiek izmantotas matemātiskās un informātiskās metodes, lai atrisinātu dažādas ar bioloģiju saistītas problēmas.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Bioinformātika
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Bioloģija
Biomedicīna
Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Biomedicīna
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Biotehnoloģija
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Botānika
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Citoloģija
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Dabaszinātnes
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Ekoloģija
Etoloģija
Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Etoloģija
Farmakoloģija
Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Farmakoloģija
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Fizioloģija
Histoloģija
eozīnu Histoloģija (— audums, λόγος — mācība) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Histoloģija
Imunoloģija
Imunoloģija ir zinātne, kas pēta cilvēka un dzīvnieka organisma neuzņēmības pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām nodrošinošās aizsargreakcijas.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Imunoloģija
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Lauksaimniecība
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Medicīna
Mikoloģija
''Coprinopsis phlyctidospora (Romagn.)'' Zaķu tintene Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Mikoloģija
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Mikrobioloģija
Molekulārā bioloģija
Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Molekulārā bioloģija
Neirozinātne
Neirozinātne (vai neirobioloģija) ir zinātnes nozare, kas pēta nervu sistēmu.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Neirozinātne
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Paleontoloģija
Parazitoloģija
Nematode ''Onchocerca volvulus'' parazitē uz knišļa ''Simulium yahense'' antenas Parazitoloģija ir bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazītismu starp organismiem.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Parazitoloģija
Patoloģija
Patologs laboratorijā Patoloģija (no (páthos) — 'ciešanas') ir medicīnas nozare par slimību norisi un organisma stāvokli slimību laikā.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Patoloģija
Toksikoloģija
Toksikoloģija (toxikos — ‘indīgs’, logos — ‘mācība’) ir zinātne par toksisko vielu kaitīgo iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Toksikoloģija
Veselības zinātne
Veselības zinātne ir lietišķās zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēku un dzīvnieku veselību.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Veselības zinātne
Virusoloģija
Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Virusoloģija
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Zinātne
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Skatīt Dzīvības zinātnes un Zooloģija
Zināms kā Biozinātnes.