Satura rādītājs
17 attiecības: Ķīmija, Bioķīmija, Biotehnoloģija, Difūzija, Enzīmi, Fizika, Inženierija, Integrālā shēma, Lamināra plūsma, Nanotehnoloģija, Polimēri, Polimetilmetakrilāts, Polistirols, Reinoldsa skaitlis, Virsmas spraigums, Viskozitāte, Zinātne.
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Skatīt Mikrofluīdika un Ķīmija
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Skatīt Mikrofluīdika un Bioķīmija
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Skatīt Mikrofluīdika un Biotehnoloģija
Difūzija
Difūzija ir atšķirīgu vielu daļiņu (atomu vai molekulu) savstarpēja sajaukšanās to siltumkustības un arī citu ārējo apstākļu, piemēram, atšķirīgu koncentrāciju dēļ.
Skatīt Mikrofluīdika un Difūzija
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Skatīt Mikrofluīdika un Enzīmi
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Mikrofluīdika un Fizika
Inženierija
Zobratu darbības animācija Inženierija piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai.
Skatīt Mikrofluīdika un Inženierija
Integrālā shēma
Atmel ''Diopsis 740 System on Chip'' integrālā shēma, kur redzami elektroniskie bloki Mikroshēmas, kas paredzētas virspusējai montāžai Integrālā shēma jeb IS, bieži saukta arī par mikroshēmu ir miniaturizēta elektroniska shēma (ko pārsvarā veido pusvadītāju elementi, kā arī pasīvi komponenti), kas iestrādāta plāna pusvadītāja materiāla pamata virsmā un ievietota neatdalāmā korpusā.
Skatīt Mikrofluīdika un Integrālā shēma
Lamināra plūsma
Reinoldsa skaitli. Uz objektu, kas pārvietojas caur šķidrumu, iedarbojas pretestības spēks virzienā, kas ir pretējs tā kustībai Šķidruma dinamikā laminārā plūsma rodas, kad šķidrums plūst paralēlā slānī bez traucējumiem starp slāņiem.
Skatīt Mikrofluīdika un Lamināra plūsma
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Skatīt Mikrofluīdika un Nanotehnoloģija
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Skatīt Mikrofluīdika un Polimēri
Polimetilmetakrilāts
Polimetilmetakrilāts (PMMA) ir sintētisks polimērs, kas iegūts no metilmetakrilāta.
Skatīt Mikrofluīdika un Polimetilmetakrilāts
Polistirols
Jogurta trauciņš no polistirola Polistirols ir ciets, caurspīdīgs polimērs, kuru iegūst, polimerizējot stirolu, kuru rūpnieciski iegūst no naftas.
Skatīt Mikrofluīdika un Polistirols
Reinoldsa skaitlis
Sveces dūmu plūsma pāriet no lamināras uz turbulentu. Reinoldsa skaitli var izmantot, lai paredzētu, kad notiks pāreja. Reinoldsa skaitlis \mathrm ir bezdimensionāls skaitlis, kas raksturo viskoza šķidruma vai gāzes plūsmu un rāda attiecību starp inerces spēku un berzes spēku.
Skatīt Mikrofluīdika un Reinoldsa skaitlis
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Skatīt Mikrofluīdika un Virsmas spraigums
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Skatīt Mikrofluīdika un Viskozitāte
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Skatīt Mikrofluīdika un Zinātne
Zināms kā Mikrofluidika, Mikrohidrodinamika.