54 attiecības: Abscizskābe, Aminoskābes, Antivielas, Atmosfēra, Augi, Augu hormoni, Auksīni, Autoklāvs, Autotrofi, Šūna, Šūnas membrāna, Citokinīni, Dzimums, Eksogēnie procesi, Endofīti, Enzīmi, Etilēns, Farmācija, Fenols, Fosfors, Fotosintēze, Gēns, Gobas, Hibrīds (bioloģija), Himēra (ģenētika), Hloroplasts, Hormoni, Inhibitors, Kālijs, Klonēšana, Kosmētika, Kultūraugi, Laboratorija, Lauksaimniecība, Mikroorganismi, Mikropavairošana, Nātrija hipohlorīts, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Parenhīma, PH, Poliploīdija, Reģenerācija, Sakne, Slāpeklis, Sterilizācija (mikrobioloģija), Temperatūra, Toksiskums, ..., Vīruss, Veidotājaudi, Viendīgļlapji, Vitamīni. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Abscizskābe
Abscizskābe jeb ABS ir vāja skābe, kas pieder pie izoprenoīdiem.
Jaunums!!: Kalluss un Abscizskābe · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Kalluss un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Antivielas
Antivielas (imūnglobulīni - Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuru sintēzi ierosina kāds infekciju slimību ierosinātājs (mikroorganisms), vakcīna vai cits antigēns un kuras ar šo antigēnu specifiski reaģē.
Jaunums!!: Kalluss un Antivielas · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Kalluss un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Kalluss un Augi · Redzēt vairāk »
Augu hormoni
Augu hormoni jeb fitohormoni (fito — 'augs' un ορμόνη — 'ierosināt') ir mazmolekulāras organiskas vielas, kas zemās koncentrācijās augos pilda specifisku regulējošu funkciju.
Jaunums!!: Kalluss un Augu hormoni · Redzēt vairāk »
Auksīni
β-indoliletiķskābes struktūrformula Auksīni (no grieķu: auxein – 'augt, palielināties') ir ķīmisku savienojumu grupa, kas augos pilda regulatorās funkcijas.
Jaunums!!: Kalluss un Auksīni · Redzēt vairāk »
Autoklāvs
Autoklāvs, arī tvaika sterilizators vai patspiednis ir spiedieniekārta, kas paredzēta medicīnas preču, instrumentu un materiālu sterilizēšanai.
Jaunums!!: Kalluss un Autoklāvs · Redzēt vairāk »
Autotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
Jaunums!!: Kalluss un Autotrofi · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Kalluss un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Kalluss un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Citokinīni
zeatīna struktūrformula Citokinīni ir augu specifiski regulatorie ķīmiskie savienojumi, jeb fitohormoni.
Jaunums!!: Kalluss un Citokinīni · Redzēt vairāk »
Dzimums
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.
Jaunums!!: Kalluss un Dzimums · Redzēt vairāk »
Eksogēnie procesi
Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.
Jaunums!!: Kalluss un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »
Endofīti
Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.
Jaunums!!: Kalluss un Endofīti · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Kalluss un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Jaunums!!: Kalluss un Etilēns · Redzēt vairāk »
Farmācija
Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.
Jaunums!!: Kalluss un Farmācija · Redzēt vairāk »
Fenols
Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).
Jaunums!!: Kalluss un Fenols · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Kalluss un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Kalluss un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Jaunums!!: Kalluss un Gēns · Redzēt vairāk »
Gobas
Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.
Jaunums!!: Kalluss un Gobas · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Kalluss un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Himēra (ģenētika)
Pele — himēra (pa labi) Himēra ģenētikā nozīmē organismu vai audus, kas sastāv no šūnām, kam ir dažāda ģenētiskā informācija (vismaz divu dažādu veidu DNS).
Jaunums!!: Kalluss un Himēra (ģenētika) · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Kalluss un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Jaunums!!: Kalluss un Hormoni · Redzēt vairāk »
Inhibitors
Inhibitors var būt.
Jaunums!!: Kalluss un Inhibitors · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Kalluss un Kālijs · Redzēt vairāk »
Klonēšana
Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.
Jaunums!!: Kalluss un Klonēšana · Redzēt vairāk »
Kosmētika
Kosmētika (no (kosmetikós) — ‘izrotāšana’) ir dažādu ķermeņa daļu kopšanai domāti līdzekļi, tāpat ar šo terminu tiek apzīmēta mācība par ķermeņa kopšanu un ķermeņa daļu kopšanas paņēmieni.
Jaunums!!: Kalluss un Kosmētika · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Kalluss un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Laboratorija
Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.
Jaunums!!: Kalluss un Laboratorija · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Kalluss un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Kalluss un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Mikropavairošana
Mikropavairošana ir prakse, kurā salīdzinoši īsā laika periodā strauji tiek pavairots augu materiāls, lai radītu lielu skaitu jaunu augu, izmantojot modernas augu audu kultūru metodes.
Jaunums!!: Kalluss un Mikropavairošana · Redzēt vairāk »
Nātrija hipohlorīts
Nātrija hipohlorīts (NaClO jeb NaOCl) ir nātrija un hlorapskābes sāls.
Jaunums!!: Kalluss un Nātrija hipohlorīts · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Kalluss un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Kalluss un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Kalluss un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Kalluss un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Parenhīma
Pamataudi jeb parenhīma ir daudzšūņu organismu iekšējās vides audi, kas sastāv no salīdzinoši vienādām nepolarizētām šūnām.
Jaunums!!: Kalluss un Parenhīma · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Kalluss un PH · Redzēt vairāk »
Poliploīdija
zigotu Poliploīdija (- daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos.
Jaunums!!: Kalluss un Poliploīdija · Redzēt vairāk »
Reģenerācija
Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.
Jaunums!!: Kalluss un Reģenerācija · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Kalluss un Sakne · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Kalluss un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Sterilizācija (mikrobioloģija)
Sterilizācija (sterilis — ‘neauglīgs’) ir dažādu priekšmetu, šķidrumu, pārtikas produktu, pārsienamā un brūces materiāla, operācijas veļas, ārstniecisko šķīdumu apstrāde ar fizikālām metodēm, lai iznīcinātu mikrofloru.
Jaunums!!: Kalluss un Sterilizācija (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Kalluss un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Kalluss un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Kalluss un Vīruss · Redzēt vairāk »
Veidotājaudi
saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.
Jaunums!!: Kalluss un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »
Viendīgļlapji
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.
Jaunums!!: Kalluss un Viendīgļlapji · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Kalluss un Vitamīni · Redzēt vairāk »