Satura rādītājs
17 attiecības: Alēles, Bioloģiskā daudzveidība, Dezoksiribonukleīnskābe, Epiģenētika, Epistāze, Fenotips, Genoms, Hromosoma, Iedzimtība, Informācija, Mitohondrijs, Molekula, Mutācija, Nukleotīdi, Olbaltumvielas, Ribonukleīnskābe, Sintēze.
- Molekulārā bioloģija
Alēles
Alēles (no (állos) — 'cits') ir dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību.
Skatīt Gēns un Alēles
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Skatīt Gēns un Bioloģiskā daudzveidība
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Skatīt Gēns un Dezoksiribonukleīnskābe
Epiģenētika
Epiģenētika ir mūsdienu bioloģijas zinātne, kas pēta gēnu aktivitātes, kuras nav saistītas ar DNS primārās struktūras izmaiņām.
Skatīt Gēns un Epiģenētika
Epistāze
Epistāze ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažkārt novēro starp dažādu gēnu alēlēm.
Skatīt Gēns un Epistāze
Fenotips
gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.
Skatīt Gēns un Fenotips
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Skatīt Gēns un Genoms
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Skatīt Gēns un Hromosoma
Iedzimtība
Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija.
Skatīt Gēns un Iedzimtība
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Skatīt Gēns un Informācija
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Skatīt Gēns un Mitohondrijs
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Gēns un Molekula
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Skatīt Gēns un Mutācija
Nukleotīdi
Nozīmīgākie nukleotīdi (angļu valodā) Nukleotīdi ir nukleīnskābju monomēri, kas ir svarīgi vielmaiņas procesos.
Skatīt Gēns un Nukleotīdi
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Gēns un Olbaltumvielas
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Skatīt Gēns un Ribonukleīnskābe
Sintēze
Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.
Skatīt Gēns un Sintēze
Skatīt arī
Molekulārā bioloģija
- Ar G proteīniem saistītie receptori
- Augu selekcija
- Baktēriju konjugācija
- Baktēriju transformācija
- Bioķīmija
- Citoloģija
- DNS replikācija
- Fluorescence
- Gēns
- Gēnu inženierija
- Imunohromatogrāfija
- Izoelektriskais punkts
- Klonēšana
- Molekulārā bioloģija
- Nukleotīdi
- Olbaltumvielas
- Polimerāzes ķēdes reakcija
- Retrovīrusi
- Ribonukleīnskābe
- Ātrais antigēnu tests
- Ģenētiski modificēta pārtika
- Ģenētiski pārveidots organisms
Zināms kā Gēni, Gēnu mijiedarbība.