Satura rādītājs
50 attiecības: Ampērs, Atoms, Cēzijs, Darbs (fizika), Džouls, Diena, Diennakts, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā kapacitāte, Enerģija, Farads, Fizikāls lielums, Frekvence, Gads, Henrijs, Hercs, Impulss, Induktivitāte, Izotops, Jauda, Kilograms, Kulons, Laiks, Leņķiskais ātrums, Leņķiskais paātrinājums, Magnētiskā lauka indukcija, Magnētiskās indukcijas plūsma, Metriskie priedēkļi, Metrs, Mikroviļņi, Minūte, Nano, Paātrinājums, Paskāls, Periods, Pulkstenis, Radiāns, SI pamatvienības, Spēks, Spiediens, Spriegums, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stunda, Svārstības, Tesla, Vats, Vēbers (mērvienība), Virsmas spraigums, Volts.
- Laika mērvienības
- SI pamatvienības
Ampērs
Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Sekunde un Ampērs
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Sekunde un Atoms
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Skatīt Sekunde un Cēzijs
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Skatīt Sekunde un Darbs (fizika)
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Skatīt Sekunde un Džouls
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Sekunde un Diena
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Skatīt Sekunde un Diennakts
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Skatīt Sekunde un Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Sekunde un Elektriskais lādiņš
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Skatīt Sekunde un Elektriskā kapacitāte
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Sekunde un Enerģija
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Sekunde un Farads
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Skatīt Sekunde un Fizikāls lielums
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Sekunde un Frekvence
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Sekunde un Gads
Henrijs
Henrijs (H) ir elektriskās induktivitātes mērvienība SI sistēmā, tā nosaukta par godu amerikāņu fiziķim Džozefam Henrijam.
Skatīt Sekunde un Henrijs
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Skatīt Sekunde un Hercs
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Skatīt Sekunde un Impulss
Induktivitāte
Induktivitāte (no — 'ierosināšana') raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju.
Skatīt Sekunde un Induktivitāte
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Sekunde un Izotops
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Skatīt Sekunde un Jauda
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Sekunde un Kilograms
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Skatīt Sekunde un Kulons
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Skatīt Sekunde un Laiks
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Skatīt Sekunde un Leņķiskais ātrums
Leņķiskais paātrinājums
Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā.
Skatīt Sekunde un Leņķiskais paātrinājums
Magnētiskā lauka indukcija
Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.
Skatīt Sekunde un Magnētiskā lauka indukcija
Magnētiskās indukcijas plūsma
Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.
Skatīt Sekunde un Magnētiskās indukcijas plūsma
Metriskie priedēkļi
Metriskie priedēkļi vai SI vienību priedēkļi ir vienības priedēkļi, kas tiek izmantoti, lai veidotu decimālos daudzkārtņus un decimāldaļas.
Skatīt Sekunde un Metriskie priedēkļi
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Sekunde un Metrs
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Skatīt Sekunde un Mikroviļņi
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Skatīt Sekunde un Minūte
Nano
Nano (simbols n, no — ‘punduris’) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas daudzkārtnis, kurš apzīmē 10-9 pakāpi jeb 0,000 000 001.
Skatīt Sekunde un Nano
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Skatīt Sekunde un Paātrinājums
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Skatīt Sekunde un Paskāls
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Skatīt Sekunde un Periods
Pulkstenis
Sienas pulkstenis. Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm.
Skatīt Sekunde un Pulkstenis
Radiāns
1 radiānu liels leņķis atdala no riņķa līnijas loku, kura garums vienāds ar riņķa rādiusu. Radiāns ir SI pamatmērvienība plaknes leņķu mērīšanai, to saīsināti apzīmē ar rad.
Skatīt Sekunde un Radiāns
SI pamatvienības
SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.
Skatīt Sekunde un SI pamatvienības
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Skatīt Sekunde un Spēks
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Sekunde un Spiediens
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Skatīt Sekunde un Spriegums
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Sekunde un Starptautiskā mērvienību sistēma
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Skatīt Sekunde un Stunda
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Sekunde un Svārstības
Tesla
Tesla (T) ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Sekunde un Tesla
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Sekunde un Vats
Vēbers (mērvienība)
Vēbers (simbols: Wb) ir magnētiskās plūsmas mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Sekunde un Vēbers (mērvienība)
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Skatīt Sekunde un Virsmas spraigums
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Skatīt Sekunde un Volts
Skatīt arī
Laika mērvienības
- Desmitgade
- Diennakts
- Gadalaiks
- Gadsimts
- Garais gads
- Kalendārs
- Minūte
- Mēnesis
- Nedēļa
- Saross (astronomija)
- Sekunde
- Stunda
- Tūkstošgade
- Ģeoloģiskais stāvs