Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Ampērs, Atoms, Cēzijs, Darbs (fizika), Džouls, Diena, Diennakts, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā kapacitāte, Enerģija, Farads, Fizikāls lielums, Frekvence, Gads, Henrijs, Hercs, Impulss, Induktivitāte, Izotops, Jauda, Kilograms, Kulons, Laiks, Leņķiskais ātrums, Leņķiskais paātrinājums, Magnētiskā lauka indukcija, Magnētiskās indukcijas plūsma, Metriskie priedēkļi, Metrs, Mikroviļņi, Mili, Minūte, Nano, Paātrinājums, Paskāls, Periods, Pulkstenis, Radiāns, SI pamatvienības, Spēks, Spiediens, Spriegums, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stunda, Svārstības, Tesla, Vats, Vēbers (mērvienība), Virsmas spraigums, ..., Volts. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Ampērs
Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.
Jaunums!!: Sekunde un Ampērs · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Sekunde un Atoms · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Sekunde un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Sekunde un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Sekunde un Džouls · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Sekunde un Diena · Redzēt vairāk »
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Jaunums!!: Sekunde un Diennakts · Redzēt vairāk »
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Jaunums!!: Sekunde un Elektriskais dzinējspēks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Sekunde un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Jaunums!!: Sekunde un Elektriskā kapacitāte · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Sekunde un Enerģija · Redzēt vairāk »
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Jaunums!!: Sekunde un Farads · Redzēt vairāk »
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Jaunums!!: Sekunde un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Sekunde un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Gads · Redzēt vairāk »
Henrijs
Henrijs (H) ir elektriskās induktivitātes mērvienība SI sistēmā, tā nosaukta par godu amerikāņu fiziķim Džozefam Henrijam.
Jaunums!!: Sekunde un Henrijs · Redzēt vairāk »
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Hercs · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Sekunde un Impulss · Redzēt vairāk »
Induktivitāte
Induktivitāte (no — 'ierosināšana') raksturo elektriskās ķēdes daļas magnētiskās īpašības un ir uzskatāma par materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēju uzkrāt magnētisko enerģiju.
Jaunums!!: Sekunde un Induktivitāte · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Sekunde un Izotops · Redzēt vairāk »
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Sekunde un Jauda · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Sekunde un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Kulons · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Sekunde un Laiks · Redzēt vairāk »
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Jaunums!!: Sekunde un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Leņķiskais paātrinājums
Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā.
Jaunums!!: Sekunde un Leņķiskais paātrinājums · Redzēt vairāk »
Magnētiskā lauka indukcija
Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.
Jaunums!!: Sekunde un Magnētiskā lauka indukcija · Redzēt vairāk »
Magnētiskās indukcijas plūsma
Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \. Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.
Jaunums!!: Sekunde un Magnētiskās indukcijas plūsma · Redzēt vairāk »
Metriskie priedēkļi
Metriskie priedēkļi vai SI vienību priedēkļi ir vienības priedēkļi, kas tiek izmantoti, lai veidotu decimālos daudzkārtņus un decimāldaļas.
Jaunums!!: Sekunde un Metriskie priedēkļi · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Sekunde un Metrs · Redzēt vairāk »
Mikroviļņi
Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Jaunums!!: Sekunde un Mikroviļņi · Redzēt vairāk »
Mili
Nav apraksta.
Jaunums!!: Sekunde un Mili · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Minūte · Redzēt vairāk »
Nano
Nano (simbols n, no — ‘punduris’) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas daudzkārtnis, kurš apzīmē 10-9 pakāpi jeb 0,000 000 001.
Jaunums!!: Sekunde un Nano · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Sekunde un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Paskāls · Redzēt vairāk »
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Jaunums!!: Sekunde un Periods · Redzēt vairāk »
Pulkstenis
Sienas pulkstenis. Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm.
Jaunums!!: Sekunde un Pulkstenis · Redzēt vairāk »
Radiāns
1 radiānu liels leņķis atdala no riņķa līnijas loku, kura garums vienāds ar riņķa rādiusu. Radiāns ir SI pamatmērvienība plaknes leņķu mērīšanai, to saīsināti apzīmē ar rad.
Jaunums!!: Sekunde un Radiāns · Redzēt vairāk »
SI pamatvienības
SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.
Jaunums!!: Sekunde un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Sekunde un Spēks · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Sekunde un Spiediens · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Sekunde un Spriegums · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Sekunde un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Stunda · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Sekunde un Svārstības · Redzēt vairāk »
Tesla
Tesla (T) ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Tesla · Redzēt vairāk »
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Sekunde un Vats · Redzēt vairāk »
Vēbers (mērvienība)
Vēbers (simbols: Wb) ir magnētiskās plūsmas mērvienība SI sistēmā.
Jaunums!!: Sekunde un Vēbers (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Jaunums!!: Sekunde un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Jaunums!!: Sekunde un Volts · Redzēt vairāk »
