Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gads

Indekss Gads

Gads ir laika mērvienība.

34 attiecības: Angļu valoda, Aprīlis, Apriņķojuma periods, Astronomija, Augusts, Decembris, Diena, Februāris, Garais gads, Janvāris, Jūlija gads (astronomija), Jūlija kalendārs, Jūlijs, Jūnijs, Kalendārs, Kosmoloģija, Latviešu valoda, Maijs, Marss (planēta), Marts, Mēnesis, Miljards, Miljons, Novembris, Oktobris, Paleontoloģija, Pirms mūsdienām, Planēta, Saule, Septembris, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starptautiskā standartizācijas organizācija, Zeme, 1000 (skaitlis).

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām.

Jaunums!!: Gads un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Aprīlis

Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Aprīlis · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Gads un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Gads un Astronomija · Redzēt vairāk »

Augusts

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Jaunums!!: Gads un Augusts · Redzēt vairāk »

Decembris

Decembris (senie latvieši šo mēnesi sauca par Vilku mēnesi vai Svētku mēnesi) pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Decembris · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts). Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Gads un Diena · Redzēt vairāk »

Februāris

Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Februāris · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: Gads un Garais gads · Redzēt vairāk »

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Janvāris · Redzēt vairāk »

Jūlija gads (astronomija)

Jūlija gads ir laika mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Gads un Jūlija gads (astronomija) · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: Gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Jūlijs · Redzēt vairāk »

Jūnijs

Jūnijs ir gada sestais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Jūnijs · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Gads un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Gads un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Gads un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Maijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Jaunums!!: Gads un Maijs · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Gads un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Marts

Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Marts · Redzēt vairāk »

Mēnesis

Nomainoties visām četrām mēness fāzēm, paiet laika periods, kas ir aptuveni vienāds ar mēnesi Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).

Jaunums!!: Gads un Mēnesis · Redzēt vairāk »

Miljards

Miljarda vizualizācijas piemērs. Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923). 1 000 000 000 jeb viens miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.

Jaunums!!: Gads un Miljards · Redzēt vairāk »

Miljons

Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.

Jaunums!!: Gads un Miljons · Redzēt vairāk »

Novembris

Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Novembris · Redzēt vairāk »

Oktobris

Oktobris ir gada desmitais mēnesis, kādreiz saukts par veļu vai zemliku mēnesi.

Jaunums!!: Gads un Oktobris · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

dinozaura kaulus Paleontoloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturiskos organismus.

Jaunums!!: Gads un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, kad notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Gads un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Gads un Planēta · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Gads un Saule · Redzēt vairāk »

Septembris

Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.

Jaunums!!: Gads un Septembris · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Gads un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Starptautiskā standartizācijas organizācija

Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir nacionālo standartizācijas organizāciju federācija, nevalstiska organizācija.

Jaunums!!: Gads un Starptautiskā standartizācijas organizācija · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Gads un Zeme · Redzēt vairāk »

1000 (skaitlis)

Tūkstotis jeb 1000 ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 999 un 1001.

Jaunums!!: Gads un 1000 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Annum, Annus, Gadi, Parastais gads, Year.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »