Satura rādītājs
34 attiecības: Angļu valoda, Aprīlis, Apriņķojuma periods, Astronomija, Augusts, Decembris, Diena, Februāris, Garais gads, Janvāris, Jūlija gads (astronomija), Jūlija kalendārs, Jūlijs, Jūnijs, Kalendārs, Kosmoloģija, Latviešu valoda, Maijs, Marss (planēta), Marts, Mēnesis, Miljards, Miljons, Novembris, Oktobris, Paleontoloģija, Pirms mūsdienām, Planēta, Saule, Septembris, Starptautiskā mērvienību sistēma, Starptautiskā standartizācijas organizācija, Zeme, 1000 (skaitlis).
- Gadi
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Gads un Angļu valoda
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Skatīt Gads un Aprīlis
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Skatīt Gads un Apriņķojuma periods
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Gads un Astronomija
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Gads un Augusts
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Skatīt Gads un Decembris
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Gads un Diena
Februāris
Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.
Skatīt Gads un Februāris
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Skatīt Gads un Garais gads
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Skatīt Gads un Janvāris
Jūlija gads (astronomija)
Jūlija gads ir laika mērvienība astronomijā.
Skatīt Gads un Jūlija gads (astronomija)
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Gads un Jūlija kalendārs
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Skatīt Gads un Jūlijs
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Skatīt Gads un Jūnijs
Kalendārs
Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.
Skatīt Gads un Kalendārs
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Skatīt Gads un Kosmoloģija
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Gads un Latviešu valoda
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Gads un Maijs
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Gads un Marss (planēta)
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Skatīt Gads un Marts
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Skatīt Gads un Mēnesis
Miljards
Miljarda vizualizācijas piemērs Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923) 1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.
Skatīt Gads un Miljards
Miljons
Miljona pieraksts normālformā. Miljona vizualizācijas piemērs. Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999.
Skatīt Gads un Miljons
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Skatīt Gads un Novembris
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Skatīt Gads un Oktobris
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Skatīt Gads un Paleontoloģija
Pirms mūsdienām
Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.
Skatīt Gads un Pirms mūsdienām
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Skatīt Gads un Planēta
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Gads un Saule
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Gads un Septembris
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Gads un Starptautiskā mērvienību sistēma
Starptautiskā standartizācijas organizācija
Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir nacionālo standartizācijas organizāciju federācija, nevalstiska organizācija.
Skatīt Gads un Starptautiskā standartizācijas organizācija
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Gads un Zeme
1000 (skaitlis)
Tūkstotis jeb 1000 ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 999 un 1001.
Skatīt Gads un 1000 (skaitlis)
Skatīt arī
Gadi
- Gads
Zināms kā Annum, Annus, Gadi, Parastais gads, Year.