Satura rādītājs
14 attiecības: Bosnieši, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas karš, Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Deitonas miera līgums, Dienvidslāvijas kari, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Horvāti, Katoļticība, Pareizticība, Serbhorvātu valoda, Serbi, Serbu Republika, Sunnītu islāms.
Bosnieši
Bosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци,; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Bosnieši
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Bosnija un Hercegovina
Bosnijas karš
Bosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Bosnijas karš
Bosnijas un Hercegovinas Federācija
Bosnijas un Hercegovinas Federācija (bosniešu, horvātu un, Федерација Босне и Херцеговине) ir viens no diviem politiskajiem veidojumiem, kas veido Bosnijas un Hercegovinas valsti, otrs ir Serbu Republika.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Bosnijas un Hercegovinas Federācija
Deitonas miera līgums
Deitonas miera līguma sarunas. Centrā redzams Dienvidslāvijas prezidents Miloševičs, tālāk sēž Bosnijas un Hercegovinas prezidents Izetbegovičs un Horvātijas prezidents Tudžmans Vispārējais pamatlīgums par mieru Bosnijā un Hercegovinā, zināms kā Deitonas miera līgums, arī Deitonas vienošanās, ir līgums par uguns pārtraukšanu starp naidīgajām pusēm Bosnijas karā (1992—1995) un teritorijas sadalīšanu Bosnijas un Hercegovinas Republikā.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Deitonas miera līgums
Dienvidslāvijas kari
Dienvidslāvijas kari (1991.—2001.) bija virkne militāru konfliktu, kuru rezultātā sabruka Dienvidslāvija un izveidojās Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonijas Republika, Serbija un Melnkalne un Slovēnija.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Dienvidslāvijas kari
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Horvāti
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Katoļticība
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Pareizticība
Serbhorvātu valoda
Serbhorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir dienvidslāvu valoda.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Serbhorvātu valoda
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Serbi
Serbu Republika
Serbu Republika ir valstisks veidojums Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kas izveidojās pēc Deitonas miera līguma parakstīšanas.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Serbu Republika
Sunnītu islāms
Sunnītu islāms jeb Sunnisms (arābu valodā: أهل السنة والجماعة, parauga (Muhameda) un sabiedrības cilvēki) ir piekritēju skaita un teritorijas ziņā lielākais islāma atzars.
Skatīt Bosnijas un Hercegovinas Republika un Sunnītu islāms
Zināms kā Bosnija un Hercegovinas Republika.