Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alžīra, Ass valstis, Atlantijas okeāns, Šarls de Golls, Īpašais gaisa dienests, Āzija, Centrālā Āfrika, Filips Petēns, Franču Indoķīna, Franču valoda, Francija, Francijas franks, Francijas koloniālā impērija, Francijas Pagaidu valdība, Francijas prezidentu uzskaitījums, Francijas Trešā republika, Indija, Kauja par Franciju, Klusais okeāns, Kompjeņas pamiers (1940), Lielbritānijas Karaliskie Gaisa spēki, Londona, Marseljēza, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Okeānija, Otrais pasaules karš, Pagaidu valdība, Parīze, Trešais reihs, Trimda, Tuvie Austrumi, Višī Francija, Ziemeļāfrika.
Alžīra
Alžīra (al-Jazā’er; alžīriešu) ir Alžīrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kā arī otra lielākā Magribas pilsēta aiz Kasablankas.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Alžīra · Redzēt vairāk »
Ass valstis
Sabiedrotās valstis un to kolonijas — zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas — pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Ass valstis · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Šarls de Golls
Šarls Andrē Žozefs Marī de Golls (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem 20.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Šarls de Golls · Redzēt vairāk »
Īpašais gaisa dienests
Īpašais gaisa dienests, (SAS) ir Lielbritānijas armijas īpašo spēku vienība.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Īpašais gaisa dienests · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Āzija · Redzēt vairāk »
Centrālā Āfrika
Centrālās Āfrikas Federācija Centrālā Āfrika, arī Ekvatoriālā Āfrika, ir Āfrikas vidusdaļas reģions.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Centrālā Āfrika · Redzēt vairāk »
Filips Petēns
Anrī Filips Benoni Omers Žozefs Petēns (dzimis, miris) bija franču ģenerālis, maršals un politiķis.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Filips Petēns · Redzēt vairāk »
Franču Indoķīna
Franču Indoķīna Franču Indoķīna bija Francijas kolonija, kas oficiāli pastāvēja no 1887.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Franču Indoķīna · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas franks
1995. gada 500 franku Francijas franks (franču: franc français) bija 14.–17.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Francijas franks · Redzēt vairāk »
Francijas koloniālā impērija
Francijas koloniālo valdījumu izmaiņas Pirmā (zaļā) un otrā (zilā) koloniālās impērijas Francijas koloniālā impērija (franču: Empire colonial français) apvienoja teritorijas, kas atradās Francijas Karalistes, Francijas Impērijas un Francijas Republikas koloniālajā pakļautībā no 16.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Francijas koloniālā impērija · Redzēt vairāk »
Francijas Pagaidu valdība
Francijas Pagaidu valdība (franču: gouvernement provisoire de la République française) pastāvēja no 1944.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Francijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Francijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas prezidenti.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Francijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Francijas Trešā republika · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Indija · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Kompjeņas pamiers (1940)
Ferdinanda Foša statuju pirms sarunu uzsākšanas par pamieru Kompjeņā, Francijā, 1940. gada 21. jūnijā Kompjeņas pamiers tika parakstīts 1940.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Kompjeņas pamiers (1940) · Redzēt vairāk »
Lielbritānijas Karaliskie Gaisa spēki
Lielbritānijas Karaliskie Gaisa spēki (RAF) ir Apvienotās Karalistes gaisa un kosmosa spēki.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Lielbritānijas Karaliskie Gaisa spēki · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Londona · Redzēt vairāk »
Marseljēza
„Marseljēza” (— 'marsaļietis') ir Francijas valsts himna.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Marseljēza · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Okeānija
Polinēzijā Okeānija ir ģeogrāfisks reģions Klusā okeāna centrālajā daļā un tā rietumu daļā.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Okeānija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pagaidu valdība
Pagaidu valdība ir ārkārtas valdības veids, kas parasti tiek izveidots jaundibinātās valstīs, kā arī karu, revolūciju vai iepriekšējās valsts iekārtas sabrukuma rezultātā.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Parīze · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Trimda
Dante trimdā'' Trimda ir jau no senajiem laikiem pazīstams soda veids, kas paredz aizliegumu apmeklēt vai apmesties uz dzīvi noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Trimda · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
Višī Francija
Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā). Višī Francija ( — "Višī režīms"), oficiāli Francijas valsts, bija Otrā pasaules kara laikā no 1940.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Višī Francija · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Brīvā Francija un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
