Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Centrālāfrikas Republika, Dimants, Fotoluminiscence, Heksagonālā singonija, Katodluminiscence, Krievija, Luminiscence, Matugrosu, Metamorfisms, Meteorīts, Minerāls, Ogleklis, Pārnova, Rietumaustrālija, Saha, Sakausējums, Saules sistēma, Slāpeklis, Starpzvaigžņu vide, Sudrabs, Torijs, Urāns (elements), Venecuēla, Zelts, Zeme, 2006. gads.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Karbonādo un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Karbonādo un Austrālija · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Karbonādo un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Centrālāfrikas Republika
Centrālāfrikas Republika vai saīsināti Centrālāfrika (IPA: vai Centrafrique, IPA) ir valsts Centrālajā Āfrikā ar galvaspilsētu Bangi.
Jaunums!!: Karbonādo un Centrālāfrikas Republika · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Karbonādo un Dimants · Redzēt vairāk »
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Jaunums!!: Karbonādo un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »
Heksagonālā singonija
Heksagonālā singonija Kristalogrāfijā heksagonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Karbonādo un Heksagonālā singonija · Redzēt vairāk »
Katodluminiscence
Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.
Jaunums!!: Karbonādo un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Karbonādo un Krievija · Redzēt vairāk »
Luminiscence
Luminiscējoši kristāli Luminiscence ir spontāna elektromagnētiskā starojuma emisija, kuru neizsauc melna ķermeņa starojums, bet gan enerģijas atbrīvošanās, elektroniem pārejot no ierosināta stāvokļa uz pamatstāvokli.
Jaunums!!: Karbonādo un Luminiscence · Redzēt vairāk »
Matugrosu
Matugrosu ir Brazīlijas štats valsts vidienē.
Jaunums!!: Karbonādo un Matugrosu · Redzēt vairāk »
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Jaunums!!: Karbonādo un Metamorfisms · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Karbonādo un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Karbonādo un Minerāls · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Karbonādo un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Karbonādo un Pārnova · Redzēt vairāk »
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Jaunums!!: Karbonādo un Rietumaustrālija · Redzēt vairāk »
Saha
250px Sahas Republika, saukta arī par Jakutiju, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Karbonādo un Saha · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Karbonādo un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Karbonādo un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Karbonādo un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Karbonādo un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Karbonādo un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Jaunums!!: Karbonādo un Torijs · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Karbonādo un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Venecuēla
Venecuēlas Bolivāra Republika ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos.
Jaunums!!: Karbonādo un Venecuēla · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Karbonādo un Zelts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Karbonādo un Zeme · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Karbonādo un 2006. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Carbonado, Karbonado, Melnais dimants.
