Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Adateņu sēnes, Augsne, Bazīdijsēnes, Beku dzimta, Cirtainā čigānene, Himēnijs, Himenofors, Kātiņš (mikoloģija), Koksne, Lapiņas (mikoloģija), Lapiņu sēnes, Lielā dižsardzene, Sēņošana, Sēne, Sēnes, Sporas, Stobriņi (mikoloģija), Stobriņu sēnes, Substrāts (ķīmija), Trama (mikoloģija).
Adateņu sēnes
Dzeltenā kliņģerene Parastā vēršmēlene Rūgtā vēršmēlene Adateņu sēnes ir sēņu grupa, kuru augļķermeņu himenofors sastāv no adatiņām.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Adateņu sēnes · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Augsne · Redzēt vairāk »
Bazīdijsēnes
Bazīdijsēnes (Basidiomycota) ir liels sēņu valsts nodalījums, kas apvieno sēnes, kurām sporas veidojas uz bazīdijām.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Bazīdijsēnes · Redzēt vairāk »
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Beku dzimta · Redzēt vairāk »
Cirtainā čigānene
Cirtainā čigānene (Cortinaria caperatus jeb Cortinarius caperatus, agrāk Rozites caperata) ir Latvijā bieža vidēja lieluma tīmekleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Cirtainā čigānene · Redzēt vairāk »
Himēnijs
Dārza atmatenes lapiņas uzbūve: 1 - trama, jeb lapiņas mīkstums, 2 - subhimēnijs, 3 - himēnijs, 4 - cistīdas, 5 - sporas, 6 - bazīdijas Asku sēnei Austrijas agrenei himēnijs atrodas cepurītes virspusē Tinteņu ģints sēnes lapiņas mikroskopā ar bazīdijām un sporām Himēnijs ir sēnes augļķermeņa daļa, kurā veidojas sporas.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Himēnijs · Redzēt vairāk »
Himenofors
Lapiņveida himenofors atmatenei Himenofors ir sēnes augļķermeņa daļa, kas uz savas virsmas nes sporas veidojošo slāni — himēniju.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Himenofors · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Koksne · Redzēt vairāk »
Lapiņas (mikoloģija)
Tīmekleņu ģints (''Cortinarius'') sēnes lapiņas Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Lapiņas (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapiņu sēnes
Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Lapiņu sēnes · Redzēt vairāk »
Lielā dižsardzene
Lielā dižsardzene, agrāk dižā saulsardzene, arī riekstene (Macrolepiota procera, agrāk Lepiota procera) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Lielā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Sēņošana · Redzēt vairāk »
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Sēne · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Sporas · Redzēt vairāk »
Stobriņi (mikoloģija)
Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Stobriņi (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Stobriņu sēnes
Aitu piepe (''Albatrellus ovinus''), kamēr jauna, ir ēdama. Dzeltenbrūnā apšubeka Piena grābeklenes (''Irpex lacteus'') himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Stobriņu sēnes ir sēņu grupa, kuru augļķermeņu himenofors sastāv no stobriņiem.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Stobriņu sēnes · Redzēt vairāk »
Substrāts (ķīmija)
Ciparu skaidrojums: 1) Substrāts; 2) Enzīms; 3) Substrātam reaģējot ar enzīmu, rodas enzīma substrāta komplekss, kurš rada substrātu produktos; 4) Produkti atdalās no enzīma; Ķīmijā substrāts ir novērojamā ķīmiskā struktūra ķīmiskajā reakcijā, kura iedarbojās ar reaģentu un izveido produktu.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Substrāts (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Trama (mikoloģija)
stobriņu slānis - himenofors. Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa.
Jaunums!!: Cepurīte (mikoloģija) un Trama (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
