Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sanja Damjanoviča

Indekss Sanja Damjanoviča

Sanja Damjanoviča (serbu:Sanja Damjanović / Сања Дамјановић; dzimusi) ir Melnkalnes fiziķe, kas darbojusies elementārdaļiņu fizikas jomā.

13 attiecības: Belgradas Universitāte, CERN, Darmštate, Dienvidslāvija, Elektronvolts, Elementārdaļiņu fizika, Fiziķis, Gravitācija, Heidelbergas Universitāte, Melnkalne, Serbu valoda, Teorētiskā fizika, Vācija.

Belgradas Universitāte

Belgradas Universitāte ir 1808.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Belgradas Universitāte · Redzēt vairāk »

CERN

Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un CERN · Redzēt vairāk »

Darmštate

Darmštate ir pilsēta Vācijā, kas atrodas Hesenes federālās zemes dienvidu daļā.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Darmštate · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņu fizika

Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »

Fiziķis

Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kuram ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Fiziķis · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Heidelbergas Universitāte

Kārļa Ruprehta Heidelbergas Universitāte ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte, kas atrodas Heidelbergā, Bādenē-Virtembergā, Vācijā.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Heidelbergas Universitāte · Redzēt vairāk »

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Melnkalne · Redzēt vairāk »

Serbu valoda

Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Serbu valoda · Redzēt vairāk »

Teorētiskā fizika

Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Teorētiskā fizika · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Sanja Damjanoviča un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Damjanoviča.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »