Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Elektronvolts

Indekss Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

30 attiecības: Alfa daļiņa, Atomfizika, Atommasas vienība, Atoms, Avogadro skaitlis, Bēta daļiņa, Darbs (fizika), Džouls, Elektriskais lādiņš, Elektrons, Elementārdaļiņa, Enerģija, Gamma stari, Ideāla gāze, Jonizācijas potenciāls, Kelvins, Kilograms, Kineskops, Kodolfizika, Kosmiskais starojums, Kulons, Kvantu mehānika, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Molekula, Mols, Siltumkustība, Televizors, Temperatūra, Volts.

Alfa daļiņa

Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.

Jaunums!!: Elektronvolts un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Elektronvolts un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Atommasas vienība

Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.

Jaunums!!: Elektronvolts un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Elektronvolts un Atoms · Redzēt vairāk »

Avogadro skaitlis

Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.

Jaunums!!: Elektronvolts un Avogadro skaitlis · Redzēt vairāk »

Bēta daļiņa

β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.

Jaunums!!: Elektronvolts un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »

Darbs (fizika)

Fizikā darbs ir spēka iedarbības uz dažādiem objektiem kvantitatīvs raksturlielums (enerģijas pārmaiņas dažādu spēku ietekmē).

Jaunums!!: Elektronvolts un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Jaunums!!: Elektronvolts un Džouls · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Elektronvolts un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Elektronvolts un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Elektronvolts un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Elektronvolts un Enerģija · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem, bet ar lielāku caurspiešanas spēju, tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi, tie veidojas radioaktīvajā sabrukšanā.

Jaunums!!: Elektronvolts un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Ideāla gāze

Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.

Jaunums!!: Elektronvolts un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »

Jonizācijas potenciāls

Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).

Jaunums!!: Elektronvolts un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Elektronvolts un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Elektronvolts un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kineskops

thumb Kineskops (- kustība + skopein - skatīties) jeb saīsināti CRT ir elektronstaru lampas veids, kuru lieto attēlu veidošanai televizoru un datoru ekrānos.

Jaunums!!: Elektronvolts un Kineskops · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Elektronvolts un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kosmiskais starojums

Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.

Jaunums!!: Elektronvolts un Kosmiskais starojums · Redzēt vairāk »

Kulons

Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.

Jaunums!!: Elektronvolts un Kulons · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Elektronvolts un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Elektronvolts un Masa · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Elektronvolts un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Elektronvolts un Molekula · Redzēt vairāk »

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Jaunums!!: Elektronvolts un Mols · Redzēt vairāk »

Siltumkustība

Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.

Jaunums!!: Elektronvolts un Siltumkustība · Redzēt vairāk »

Televizors

Televizors (— 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).

Jaunums!!: Elektronvolts un Televizors · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Elektronvolts un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Volts

Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).

Jaunums!!: Elektronvolts un Volts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

EV, Elektronvolta molārais ekvivalents, GeV, MeV, TeV.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »