Satura rādītājs
30 attiecības: Alfa daļiņa, Atomfizika, Atommasas vienība, Atoms, Avogadro skaitlis, Bēta daļiņa, Darbs (fizika), Džouls, Elektriskais lādiņš, Elektrons, Elementārdaļiņa, Enerģija, Gamma stari, Ideāla gāze, Jonizācijas potenciāls, Kelvins, Kilograms, Kineskops, Kodolfizika, Kosmiskais starojums, Kulons, Kvantu mehānika, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Molekula, Mols, Siltumkustība, Televizors, Temperatūra, Volts.
- Elementārdaļiņu fizika
- Enerģijas mērvienības
Alfa daļiņa
Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.
Skatīt Elektronvolts un Alfa daļiņa
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Skatīt Elektronvolts un Atomfizika
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Skatīt Elektronvolts un Atommasas vienība
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Elektronvolts un Atoms
Avogadro skaitlis
Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.
Skatīt Elektronvolts un Avogadro skaitlis
Bēta daļiņa
β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.
Skatīt Elektronvolts un Bēta daļiņa
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Skatīt Elektronvolts un Darbs (fizika)
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Skatīt Elektronvolts un Džouls
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Elektronvolts un Elektriskais lādiņš
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Elektronvolts un Elektrons
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Elektronvolts un Elementārdaļiņa
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Elektronvolts un Enerģija
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Skatīt Elektronvolts un Gamma stari
Ideāla gāze
Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.
Skatīt Elektronvolts un Ideāla gāze
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Skatīt Elektronvolts un Jonizācijas potenciāls
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Elektronvolts un Kelvins
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Elektronvolts un Kilograms
Kineskops
Kineskops ''23ЛК13В'' Kineskops (— 'kustība' un skopein — 'skatīties') jeb saīsināti CRT ir elektronstaru lampas veids.
Skatīt Elektronvolts un Kineskops
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Skatīt Elektronvolts un Kodolfizika
Kosmiskais starojums
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses.
Skatīt Elektronvolts un Kosmiskais starojums
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Skatīt Elektronvolts un Kulons
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Elektronvolts un Kvantu mehānika
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Elektronvolts un Masa
Masas—enerģijas proporcionalitāte
Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.
Skatīt Elektronvolts un Masas—enerģijas proporcionalitāte
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Elektronvolts un Molekula
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Skatīt Elektronvolts un Mols
Siltumkustība
Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.
Skatīt Elektronvolts un Siltumkustība
Televizors
Televizors ((tēle) — 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).
Skatīt Elektronvolts un Televizors
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Elektronvolts un Temperatūra
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Skatīt Elektronvolts un Volts
Skatīt arī
Elementārdaļiņu fizika
- Antidaļiņa
- Elektronvolts
- Elementārdaļiņu fizika
- Nesējdaļiņas
- Standartmodelis
- Tuneļefekts
- Čerenkova—Vavilova starojums
Enerģijas mērvienības
- Džouls
- Elektronvolts
- Kalorija
- Kilovatstunda
- Trotila ekvivalents
Zināms kā EV, Elektronvolta molārais ekvivalents, GeV, MeV, TeV.